Divējāda lietojuma tehnoloģijas ir kļuvušas par stūrakmeni gan kiberdrošības apdraudējumu novēršanā, gan plašāku kiberdrošības vajadzību nodrošināšanā. Uzlabotu civilo un militāro tehnoloģiju integrācija vienotā sistēmā ir izšķiroša, lai stiprinātu noturību kritiskajā infrastruktūrā un nodrošinātu datu drošību. Turklāt cīņa pret kibernoziedzību un hibrīddraudiem palīdzēs uzturēt sabiedrības stabilitāti.

Savstarpēja bagātināšanās un izplatīšanās efekti, kas rodas sinerģijā starp civilo un aizsardzības jomu, ir izrādījušies būtisks inovāciju, rūpnieciskās ieviešanas un tirgus apguves virzītājspēks. Šādi efekti būtu jāveicina arī kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā. Rezultāti varētu palielināt noturību pret kiberdraudiem un uzlabot gan civilās, gan aizsardzības kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Balstoties uz Digital Europe Programme, Horizon Europe un European Defence Fund, ES ir jānosaka prioritāte sadarbības izmēģinājuma projektiem. Šo projektu rezultāti var savienot civilo un aizsardzības sektoru, veicinot inovācijas tādās nozīmīgās tehnoloģijās kā kvantu drošā kriptogrāfija, Zero Trust Architectures (ZTA) un ar AI darbināmas draudu noteikšanas sistēmas. Šādi centieni ir būtiski, lai risinātu jaunos kiberdraudus, vienlaikus nodrošinot savietojamību un mērogojamību dažādos sektoros.

Mērķis ir uzlabot sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu attiecībā uz divējāda lietojuma projektiem, pakalpojumiem, kompetencēm un lietojumiem kiberdrošības jomā saskaņā ar DEP regulas 6.1(f) pantu un ECCC regulas 5.3(g) pantu.

• Drošas datu apmaiņas sistēma: izstrādāt standartizētus un šifrētus saziņas mehānismus, lai veicinātu netraucētu datu apmaiņu starp civilajām un militārajām ieinteresētajām personām. Šiem mehānismiem jāatbilst GDPR un citām ES regulatīvajām prasībām.
• Agrīnās brīdināšanas sistēmas (EWS): izveidot Eiropas līmeņa EWS kiberdraudu un hibrīddraudu novēršanai. Šajās sistēmās jāintegrē reāllaika uzraudzības rīki un paredzamā analītika, lai preventīvi identificētu un neitralizētu kiberdraudus un hibrīddraudus, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru.
• Sadarbības apmācību programmas: izstrādāt kopīgas apmācību programmas, kurās iekļauti AI un kiberdrošības scenāriji gan civilajam (tostarp tiesībaizsardzības), gan militārajam personālam. Šajās programmās jārisina nozarei specifiskas vajadzības un hibrīddraudu scenāriji.
• Integrētas draudu noteikšanas sistēmas: izvietot vienotas draudu noteikšanas sistēmas, izmantojot AI, ZTA un Digital Twins starpnozaru lietojumiem, vēršoties pret pašreizējiem un topošajiem kiberdraudiem un hibrīddraudiem.
• Starpnozaru drošības standarti: izstrādāt saskaņotus kiberdrošības standartus divējāda lietojuma tehnoloģijām, lai nodrošinātu savietojamību un mērogojamību visās ES dalībvalstīs, un ierosināt visai ES saistošus satvarus kiberdrošības standartu saskaņošanai, nodrošinot netraucētu civilo un militāro tehnoloģiju integrāciju.
• Ieinteresēto personu sadarbība un integrācija: veicināt partnerības starp dažādām ieinteresētajām personām, tostarp valsts iestādēm, SME, akadēmiskajām aprindām un nozares pārstāvjiem, lai sekmētu inovācijas un divējāda lietojuma risinājumu ieviešanu.

Mērķis ir uzlabot operatīvo sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu, izstrādājot divējāda lietojuma darba prototipus, tirgum gatavus produktus un operatīvās infrastruktūras, kas saistītas ar kiberdrošības tehnoloģijām, lietotnēm un rīkiem, kuriem ir nozīme gan civilajā, gan aizsardzības kontekstā.

Šīs konkursa tēmas interešu jomu piemēri ir:

• Kvantu droša kriptogrāfija: izstrādāt šifrēšanas metodes, kas ir izturīgas pret kvantu skaitļošanas uzbrukumiem. Šie risinājumi nodrošinās drošu saziņu un datu aizsardzību kritiski svarīgām civilajām un militārajām infrastruktūrām.
• Nulles uzticēšanās arhitektūras (ZTA): ieviest ZTA sistēmas, lai uzlabotu galapunktu drošību un novērstu nesankcionētu piekļuvi kritiski svarīgām sistēmām. Šīs arhitektūras var kalpot gan civilajām lietotnēm (piemēram, veselības aprūpē, finansēs), gan aizsardzības sistēmām.
• Ar AI vadīta draudu noteikšana un reaģēšana: izvietot progresīvus AI rīkus draudu noteikšanai, mazināšanai un reaģēšanai reāllaikā. AI var izmantot anomāliju noteikšanai kritiskajos tīklos, adaptīviem aizsardzības mehānismiem un paredzamajiem riska novērtējumiem. Ar AI vadītas draudu noteikšanas sistēmas var uzlabot ieinteresēto personu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, spēju analizēt lielas datu kopas un identificēt ļaunprātīgas darbības modeļus. Šīs sistēmas arī nodrošina reāllaika prioritāšu noteikšanu izmantojamai izlūkinformācijai un var atbalstīt izmeklēšanu dažādās nozarēs. To izvietošanā ir jāievēro ētikas apsvērumi, tostarp atbilstība GDPR un AI Act.
• Kiberpoligoni, tostarp digitālie dvīņi kiberdrošībai: izmantot kiberpoligonu risinājumus un digitālo dvīņu tehnoloģiju, lai simulētu potenciālus kiberuzbrukumus civilajām un militārajām sistēmām un tīkliem. Tas ļauj proaktīvi identificēt ievainojamības un izstrādāt efektīvas reaģēšanas stratēģijas. Tas uzlabotu plaša ieinteresēto personu loka, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, kapacitāti.
• Progresīvi SOAR rīki: izstrādāt drošības orķestrēšanas, automatizācijas un reaģēšanas (SOAR) platformas, lai racionalizētu reaģēšanu uz incidentiem dažādās nozarēs.

Citas kiberdrošības jomas, kurās civilajai un aizsardzības jomai ir kopīgas intereses kopīgā darba sistēmu izstrādē, arī ietilps šīs konkursa tēmas darbības jomā.

Paredzams, ka iepriekš minētās jomas tiks demonstrētas un izvietotas (bet ne tikai):

• Kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzība: piemēram, izvietot divējāda lietojuma ar AI vadītus rīkus, lai uzraudzītu un aizsargātu kritiski svarīgas infrastruktūras, piemēram, zemūdens kritiski svarīgo infrastruktūru, transporta tīklus, sakaru tīklus, enerģētikas tīklus un veselības aprūpes sistēmas pret kiberdraudiem un fiziskiem draudiem.
• Droša saziņa: piemēram, izmantot kvantu drošus saziņas protokolus, lai aizsargātu sensitīvu datu apmaiņu starp civilajām un aizsardzības ieinteresētajām personām.
• Hibrīddraudu pārvaldība: piemēram, izstrādāt sistēmas, kas spēj pretoties hibrīddraudiem, tādiem kā GPS traucējumi un viltošana, kabeļu sabotāža, izspiedējvīrusu uzbrukumi apvienojumā ar dezinformācijas kampaņām, nodrošinot darbības nepārtrauktību.
• SOC/CSIRT funkcionalitātes un darbību paplašināšana, kas ir saderīgas ar militārajām prasībām. Aizsardzības kopiena var gūt labumu no spēcīgākām civilajām noteikšanas un situācijas apzināšanās spējām, kas izstrādātas kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzībai.
• Digitālā krāpšana un digitālās vardarbības novēršana sabiedrības drošībai: piemēram, divējāda lietojuma tehnoloģijas digitālās krāpšanas, dezinformācijas un identitātes zādzību novēršanai, izmantojot reāllaika uzraudzību un progresīvu digitālo kriminālistiku. Šie risinājumi var uzlabot spēju vākt un analizēt digitālos pierādījumus dažādās jurisdikcijās, atbalstot upuru aizsardzību un tiesībaizsardzības centienus.

Pēc ECCC pieprasījuma projektu konsorciji piedalīsies klasterizācijas aktivitātēs, lai definētu kopīgas darbības un uzlabotu sinerģiju starp civilo un aizsardzības kopienu.