Nacionālie kibercentri

Ja dalībvalsts nolemj piedalīties European Cybersecurity Alert System, tai ir jāieceļ vai, attiecīgā gadījumā, jāizveido National Cyber Hub — vienota vienība, kas darbojas dalībvalsts pārraudzībā.

National Cyber Hubs ir spējīgi darboties kā atskaites punkts un vārteja citām valsts un privātajām organizācijām valsts līmenī, lai vāktu un analizētu informāciju par kiberdraudiem un incidentiem, kā arī sniegtu ieguldījumu Cross-Border Cyber Hub. Tie ir spējīgi atklāt, apkopot un analizēt datus un informāciju, kas attiecas uz kiberdraudiem un incidentiem, piemēram, kiberdraudu izlūkdatus, jo īpaši izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ar mērķi novērst incidentus.

Nākamajā plānošanas ciklā uzsvars tiek likts uz iepriekšējos gados uzsākto darbību turpināšanu.

Mērķis ir izveidot vai stiprināt National Cyber Hubs, nodrošinot tos ar jaunākajiem rīkiem kiberincidentu uzraudzībai, izpratnei un proaktīvai pārvaldībai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām vienībām, piemēram, CSIRT, ISAC u. c. Tāpat tie, kur iespējams, gūs labumu no informācijas un plūsmām no citiem Cyber Hubs savās valstīs un izmantos apkopotos datus un analīzi, lai sniegtu agrīnus brīdinājumus mērķtiecīgām kritiskajām infrastruktūrām, pamatojoties uz nepieciešamību zināt. National Cyber Hubs varētu arī apsvērt iespēju uzraudzīt zemūdens infrastruktūru, piemēram, zemūdens kabeļus.

Pasaules līmeņa nacionālie kiberdrošības centri visā Savienībā, kurus atbalsta jaunākās tehnoloģijas un kuri darbojas kā informācijas apmaiņas centri kiberdrošības apdraudējumu datu noteikšanai, vākšanai un uzglabāšanai, šo datu analīzei, kā arī CTI, pārskatu un analīžu kopīgošanai un ziņošanai par tiem, ņemot vērā vispāratzītus standartus datu kopīgošanas un automatizācijas procesiem.

Apdraudējumu izlūkošanas un situācijas apzināšanās spējas un kapacitātes stiprināšana, kas atbalsta ciešāku sadarbību starp kiberdrošības dalībniekiem, tostarp privātā un publiskā sektora pārstāvjiem.

• Mērķtiecīgi mācību kursi, pamatojoties uz ECSF, lai uzlabotu kiberdrošības jomas speciālistu kapacitāti.
• Lietotnes automatizētai privātā un publiskā sektora dalībnieku informēšanai par kompromitētām vai nedrošām sistēmām

Mērķis ir veidot kapacitāti jauniem vai esošiem valsts kibercentriem (National Cyber Hubs), piemēram, iekārtas, rīkus, datu plūsmas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar datu analīzi, savstarpēju savienojamību ar pārrobežu kibercentriem (Cross-Border Cyber Hubs) u. c. Tas var ietvert, piemēram, automatizācijas, analīzes un korelācijas rīkus un datu plūsmas, kas aptver kiberdraudu izlūkdatus (CTI) dažādos līmeņos, sākot no lauka datiem līdz drošības informācijas un notikumu pārvaldības (SIEM) datiem un augstāka līmeņa CTI. Automatizācija ir būtisks aspekts efektīvā informācijas apstrādē un pārvaldībā. Ja pieejams, būtu jāizmanto jau izveidoti standarti, piemēram, Common Security Advisory Framework (CSAF)¹, drošības ieteikumiem vai kiberdrošības ziņojumu vākšanai un apstrādei (piemēram, IntelMQ projekts²). Kibercentru/SOC izstrādātajām lietotnēm jābūt saderīgām ar Eiropas standartizācijas projektiem, piemēram, ES ievainojamību datubāzi (EUVD). Valsts kibercentriem būtu arī jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un dinamiska draudu ainavas un konteksta apguve. Tas ietver arī kopīgotas kiberdrošības informācijas izmantošanu, ciktāl tas ir iespējams, pamatojoties uz esošajām taksonomijām un/vai ontoloģijām, kā arī aparatūru, lai nodrošinātu drošu informācijas apmaiņu un uzglabāšanu. Darbībām jābūt balstītām uz tiešraides tīkla datiem un citiem apmācību datiem, kas nepieciešami sākotnējos posmos. Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā MVU kā kiberdrošības operatīvās informācijas galvenie saņēmēji.

Būtisks elements ir progresīva mākslīgā intelekta, datu analītikas un citu attiecīgu kiberdrošības rīku pārnese no pētniecības rezultātiem uz operatīvajiem rīkiem, kā arī to turpmāka testēšana un validēšana reālos apstākļos apvienojumā ar piekļuvi superdatošanas iekārtām (piemēram, lai uzlabotu pārrobežu platformu korelācijas un noteikšanas funkcijas). Šādas darbības ir identificētas un piedāvātas finansēšanai 2.3. sadaļā, kas veltīta mākslīgajam intelektam kiberdrošībai, un 2.3.1. tēmā.

Turklāt valsts kibercentri varētu arī apsvērt risinājumu ieviešanu kritiskās zemūdens infrastruktūras, piemēram, zemūdens kabeļu, uzraudzībai un aizsardzībai, kā arī ļaunprātīgu darbību noteikšanai to tuvumā, lai uzlabotu šīs infrastruktūras noturību un drošību, kas ir kritiska globālajiem sakariem. Reaģēšana uz šādiem hibrīddraudiem varētu ietvert arī situācijas apzināšanos, ko veic, vācot un analizējot in situ, uz jūras bāzētus sensoru datus, kā arī attiecīgus satelītattēlus. Šādām darbībām ir obligāta operatīvā sinerģija ar ES Copernicus Space Programme un jo īpaši ar tās drošības dienestu.

Vēl viena būtiska valsts kibercentru loma ir veicināt zināšanu pārnesi un apmaiņu, kā arī atbalstīt apmācību iniciatīvas visām nepieciešamajām kiberdrošības lomām, piemēram, pamatojoties uz European Cybersecurity Skills Framework (ECSF³). Piemēram, kibercentriem/SOC, kas nodarbojas ar kritisko infrastruktūru, ir būtiska loma, un tiem būtu jāgūst labums no zināšanām un pieredzes, ko ieguvuši vai koncentrējuši valsts kibercentri.

Valsts kibercentriem ir obligāti jādalās ar informāciju ar citām ieinteresētajām personām savstarpēji izdevīgā informācijas apmaiņā un jāapņemas pieteikties dalībai pārrobežu kibercentrā (Cross-Border Cyber Hub) nākamo 2 gadu laikā, lai apmainītos ar informāciju ar citiem valsts kibercentriem.

Lai sasniegtu šo mērķi, tiks izsludināts uzsaukums izteikt ieinteresētību⁴, lai atlasītu vienības dalībvalstīs, kas nodrošina nepieciešamās iekārtas valsts kibercentru izmitināšanai un darbībai. Pieteikuma iesniedzējiem uz uzsaukumu izteikt ieinteresētību ir jāapraksta valsts kibercentra mērķi un uzdevumi, jāapraksta tā loma un tas, kā šī loma attiecas uz citiem kiberdrošības dalībniekiem, piemēram, CSIRT, un tā potenciālā sadarbība ar citām publiskām vai privātām kiberdrošības ieinteresētajām personām. Pieteikuma iesniedzējiem ir arī jāsniedz detalizēts valsts kibercentra darbību un uzdevumu plānojums, pakalpojumi, ko tas piedāvās, veids, kādā tas darbosies un tiks operacionalizēts, kā arī jāapraksta darbības ilgums, kā arī galvenie atskaites punkti un nodevumi. Tiem ir arī jāprecizē, kādas iekārtas, rīki un pakalpojumi ir jāiegādājas un jāintegrē, lai izveidotu valsts kibercentru, tā pakalpojumus un infrastruktūru.

Lai atbalstītu iepriekš minētās valsts kibercentra darbības, ir paredzētas šādas divas darbību plūsmas:

• [Iepirkums] Kopīga iepirkuma darbība ar dalībvalsti, kurā atrodas valsts kibercentrs: tas segs galvenās infrastruktūras, rīku un pakalpojumu iepirkumu, kas nepieciešami valsts kibercentra izveidei.
• [Valsts kibercentra izveide un darbība] Būs pieejams arī grants, lai segtu, cita starpā, sagatavošanās darbības valsts kibercentra izveidei, tā mijiedarbību un sadarbību ar citām ieinteresētajām personām, kā arī saistītās uzturēšanas/darbības izmaksas, nodrošinot valsts kibercentra efektīvu darbību, piemēram, izmantojot infrastruktūru, rīkus un pakalpojumus, kas iegādāti, izmantojot kopīgo iepirkumu. Tajos tiks norādīti arī atskaites punkti un nodevumi progresa uzraudzībai.

Pieteikumi ir jāiesniedz abām darbību plūsmām. Pieteikumi tiks pakļauti izvērtēšanas procedūrai. Granti tiks piešķirti tikai tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir sekmīgi izturējuši kopīgā iepirkuma darbības izvērtēšanu.

Šo darbību mērķis ir izveidot vai stiprināt valsts kibercentrus, kuriem ir centrālā loma valsts iestāžu, kritiskās infrastruktūras un būtisko pakalpojumu sniedzēju kiberdrošības nodrošināšanā. Kibercentriem sadarbībā ar citām attiecīgām valsts/reģionālām vienībām ir uzdots uzraudzīt, izprast un proaktīvi pārvaldīt kiberdrošības draudus. Kibercentriem būs izšķiroša operatīvā loma kiberdrošības nodrošināšanā Savienībā, un tie apstrādās sensitīvu informāciju.

Saskaņā ar Cyber Solidarity Act 12. panta 5.a punktu, ar kuru groza Regulas (ES) 2021/694 12. pantu, Regulas (ES) 2021/694 12. panta 5. punkts nav piemērojams, ja kumulatīvi ir izpildīti Cyber Solidarity Act 12. panta 5.a punktā noteiktie nosacījumi. Šo nosacījumu izvērtēšanā būtu jāņem vērā rezultāti, kas iegūti, ECCC veicot rīku, infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības kartēšanu valsts kibercentriem saskaņā ar Cyber Solidarity Act 9. panta 4. punktu.

Pirmā kartēšanas darbība pašlaik notiek. Līdz kartēšanas pabeigšanai un saskaņā ar attiecīgajiem Cyber Solidarity Act noteikumiem dalība uzsaukumos, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, tādēļ būs pakļauta 12. panta 5. punkta ierobežojumiem, kā norādīts šīs darba programmas 3. pielikumā. Šie drošības nosacījumi vēlāk var tikt grozīti, ņemot vērā pakalpojumu galīgās kartēšanas rezultātus, ko ECCC veic saskaņā ar Cyber Solidarity Act 9. panta 4. punktu.

¹ Common Security Advisory Framework (CSAF): Mašīnlasāms formāts, kas nodrošina automatizētu datubāzu saskaņošanu - https://www.bsi.bund.de/EN/Themen/Unternehmen-und-Organisationen/Informationen-und-Empfehlungen/Empfehlungen-nach-Angriffszielen/Industrielle-Steuerungs-und-Automatisierungssysteme/CSAF/CSAF_node.html

² IntelMQ: https://github.com/certtools/intelmq

³ https://www.enisa.europa.eu/topics/education/european-cybersecurity-skills-framework

⁴ Lūdzu, ņemiet vērā, ka šis nav uzsaukums izteikt ieinteresētību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 I pielikuma 13. punkta izpratnē. Mērķis ir atlasīt nākotnes līgumslēdzējas iestādes, kas piedalās kopīgā iepirkumā.