Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES un valstu politikas veidotāji, kā arī attiecīgās ieinteresētās personas iegūst padziļinātu izpratni par vardarbības cēloņiem pret sievietēm un LGBTIQ personām, kuras ir politiski aktīvas vai pretendē uz politiskiem amatiem.
• Uzlabota profilakse un agrīna iejaukšanās, pateicoties labākai izpratnei par vardarbības cēloņiem un ietekmi (īstermiņā un ilgtermiņā) uz sievietēm un LGBTIQ personām, kuras iesaistās vai vēlas iesaistīties politiskajās aktivitātēs tiešsaistē un klātienē, kā arī par to, kā mainās viņu līdzdalība pēc vardarbības un uzmākšanās pieredzes.
• Uz pierādījumiem balstītu politikas ieteikumu izmantošana, ko veic politikas veidotāji un attiecīgās ieinteresētās personas, lai cīnītos pret ar dzimumu saistītu vardarbību līdztekus vardarbībai pret politiski aktīvām sievietēm un LGBTIQ personām, veicinot vienlīdzīgu politisko līdzdalību un novēršot kaitīgus naratīvus.
• Plašāka plašsaziņas līdzekļu vadlīniju ievērošana attiecībā uz atbildīgu, ētisku un drošu atspoguļojumu un ziņošanu par ar dzimumu saistītu vardarbību politiskā kontekstā, iekļaujot uz dzimumu līdztiesību vērstu un intersekcionālu ziņošanu, kā arī ietverot veiksmīgu praksi ar pierādāmiem, pozitīviem rezultātiem.
• Iekļaujošas vides veicināšana, kas mudina sievietes un LGBTIQ personas, jo īpaši no nepietiekami pārstāvētām grupām, piedalīties politikā, izmantojot sadarbību starp galvenajiem publiskā sektora, politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

Sieviešu un LGBTIQ personu pieaugošā līdzdalība un redzamība sabiedriskajā dzīvē^[1] sakrīt ar divu smagu vardarbības veidu pieaugumu: politiski motivētu vardarbību, kas vērsta pret sabiedriskām personām, un ar dzimumu saistītu vardarbību (GBV).^[2] Kad šie divi vardarbības veidi krustojas, tie kavē progresu ceļā uz vienlīdzību, nostiprina tradicionālās dzimumu normas un stereotipus, varas nelīdzsvarotību un rada būtiskus draudus demokrātiskām sabiedrībām.

ES direktīva par vardarbības pret sievietēm apkarošanu atzīst vardarbības ietekmi uz sievietēm, kuras darbojas sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši tās klusēšanu izraisošo efektu. Eiropas Komisijas 2024.–2029. gada politiskajās pamatnostādnēs cīņa pret GBV ir izvirzīta par 2025. gada pēckrīzes Vienlīdzības stratēģijas centrālo elementu, jo īpaši, lai sniegtu iespējas sievietēm politikā^[3]. Sieviešu tiesību ceļvedī^[4] atgādināts, ka sievietes “saskaras ar lielāku draudu un vardarbības risku, kas ierobežo viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē”, savukārt Vienlīdzības komisāra misijas vēstulē uz naidu balstīta uzmākšanās un (tiešsaistes) vardarbība ir noteikta kā galvenais ES LGBTIQ vienlīdzības stratēģijas 2026.–2030. gadam mērķis. Misijas vēstulē Demokrātijas, tiesiskuma un tieslietu komisāram uzsvērta nepieciešamība stiprināt to politisko kandidātu un ievēlēto pārstāvju aizsardzību, kuri saskaras ar pieaugošiem draudiem un nepamatotu spiedienu.

Šī vardarbība izpaužas dažādos veidos, tostarp kā seksuāli un fiziski draudi un uzbrukumi, uzmākšanās, nomelnošanas kampaņas, naida runa, dezinformācijas kampaņas, kurās tiek izmantoti mizogīni vai pret LGBTIQ vērsti naratīvi, kā arī maldinoša attēlu manipulācija. Līdz ar tehnoloģiju attīstību vardarbības un uzmākšanās metodes ir pārcēlušās uz tiešsaisti un kļuvušas arvien sarežģītākas un vīrusveidīgas, ko apliecina tādas parādības kā kolektīva tiešsaistes uzmākšanās un dziļviltojumi (deepfakes). Tomēr to sekas sniedzas arī reālajā pasaulē, radot fizisku un psiholoģisku kaitējumu, kā arī ietekmējot profesionālo un personīgo reputāciju, dzīves kvalitāti un ģimeni. Tāpēc priekšlikumos būtu jāizpēta plašs ietekmes spektrs, tostarp iebiedēšanas efekts uz upuriem, piemēram, viņu atteikšanās no sociālo mediju publiskām debatēm vai valsts amatiem, tostarp politiskiem. Tā kā sociālās, ekonomiskās vai politiskās nestabilitātes situācijas var saasināt GBV un pret LGBTIQ vērstu vardarbību, priekšlikumi tiek aicināti izpētīt, kā krīzes ietekmē šāda veida vardarbības raksturu, izplatību un novēršanu, kā arī upuru piekļuvi atbalstam un tiesiskumam.

Gan politiskā, gan mediju vide, tostarp radio, televīzija, prese un tiešsaistes platformas, spēlē galveno lomu sabiedrības normu veidošanā. Tomēr atspoguļojums par GBV un pret LGBTIQ vērstas vardarbības gadījumiem bieži vien ir sensacionāls un neobjektīvs, īpaši, ja tas skar sabiedriskas personas. Piemēram, maz ir zināms par to, kā daiļliteratūras un dokumentālie naratīvi ietekmē sabiedrības izpratni un uztveri par vardarbību pret politiski aktīvām sievietēm un LGBTIQ personām. Šādas nepilnības var novest pie neadekvātas reakcijas un atbalsta sistēmām, vienlaikus nostiprinot dzimumu stereotipus un veicinot upuru vainošanu. Priekšlikumos būtu jāapkopo dati par šo ietekmi un jāpretdarbojas sensacionalismam un mizogīnijai, lai pozicionētu medijus kā pozitīvu pārmaiņu virzītājspēku. Priekšlikumos būtu jāiekļauj arī analīze par spēkā esošo ES tiesību aktu, piemēram, Digitālo pakalpojumu akta, ietekmi un iespējamām nepilnībām, kā arī jāsniedz ieteikumi politikas veidotājiem.

Priekšlikumi tiek aicināti izpētīt kultūras uzskatus un praksi, ņemot vērā tādas jomas kā kino un literatūra līdztekus sociālo mediju platformām, lai izpētītu, kā kultūras reprezentācijas un nacionālais konteksts ietekmē uztveri un reakciju uz krustojošos vardarbību.

Turklāt, ņemot vērā, ka politiski motivēta vardarbība, GBV un pret LGBTIQ vērsta vardarbība krustojas ar dažādiem diskriminācijas veidiem, tostarp rasismu^[5], priekšlikumos jāņem vērā vismaz trīs krustojošies faktori, piemēram, invaliditāte, rase vai etniskā izcelsme, vecums, reliģija vai pārliecība, vai citi būtiski krustojošies dimensiju aspekti. Intersekcionāla pieeja ir būtiska, lai saprastu, kā vardarbības īstenošana un pieredze, tostarp ziņošana par to un piekļuve atbalstam, atšķiras atkarībā no upuru un pāridarītāju sociālajām, ekonomiskajām un ar identitāti saistītajām īpašībām.

Būtiska ir daudzvalstu pieeja, izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos datus. Priekšlikumos būtu jāizmanto dažādas attiecīgās disciplīnas (tostarp SSH) un pētniecības darbību izstrādē un īstenošanā jāiesaista ieinteresētās personas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un personas, kuras tieši skar šīs problēmas. Vīriešu un zēnu iesaistīšana vardarbības novēršanā un normu apstrīdēšanā būtu jāiekļauj kā neatņemama pētījuma sastāvdaļa. Tas varētu ietvert izpēti par to, kā mākslas un humanitāro zinātņu pieejas var veicināt kritisku pārdomu par dzimumu normām, vardarbību un diskrimināciju.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumos būtu jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot Eiropas pētniecības infrastruktūras, kas apvienotas Eiropas atvērtās zinātnes mākonī (EOSC). Īpašas pūles būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Priekšlikumi tiek aicināti identificēt citus attiecīgus ES finansētus projektus un izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem.

[1] Ietver, bet neaprobežojas ar valsts pārstāvjiem, žurnālistiem, pētnieciskajiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, politiskām personām un anonīmām personām, kas iesaistās publiskajā telpā.

[2] Šajā tēmā politiskās aktivitātes un “politiskā aktivitāte” būtu jāsaprot plašāk nekā tikai formālas institucionālās struktūras, iekļaujot plašu sabiedriskās iesaistes aktivitāšu kloku, piemēram, aktīvismu, kopienu organizēšanu un pilsonisko līdzdalību. Turklāt tēma aicina veikt pētījumus, kas sniedzas tālāk par tiem, kuri jau ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē, pētot, kā vardarbība un uzmākšanās ietekmē to meiteņu, sieviešu un LGBTIQ personu centienus, motivāciju un trajektorijas, kuras vēlas iesaistīties sabiedriskajā un politiskajā sfērā.

[3] Politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam, https://europa.eu/!wywg4P, 20. lappuse.

[4] COM(2025)97 – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Sieviešu tiesību ceļvedis. Ceļveža pielikuma 7. princips atkārtoti apliecina katras sievietes tiesības uz aktīvu un drošu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un izklāsta galvenos mērķus šo tiesību aizsardzībai un veicināšanai.

[5] Jo īpaši pieaug rasistiska un pret LGBTIQ vērsta retorika: https://fra.europa.eu/en/publication/2024/lgbtiq-crossroads-progress-and-challenges; https://fra.europa.eu/en/news/2023/black-people-eu-face-ever-more-racism; https://www.ilga-europe.org/report/annual-review-2023/