Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES iestādes un valstu lēmumu pieņēmēji ir nodrošināti ar zinātniski pamatotiem instrumentiem, rīkkopām, apmācību modeļiem, uzraudzības sistēmām un ieteikumiem, lai proaktīvi veicinātu nevienlīdzības mazināšanu, cilvēktiesības un demokrātiju, tādējādi sekmējot noturīgākas un iekļaujošākas demokrātiskas sabiedrības valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem^[1]
• ES iestādes un valstu lēmumu pieņēmēji spēj labāk proaktīvi veicināt demokrātiskas vērtības, principus un praksi valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, pamatojoties uz labāku izpratni par vietējā līmeņa dalībniekiem, tostarp to kapacitāti un vajadzībām, iesaistoties demokrātiskās praksēs.
• ES iestādes, valstu lēmumu pieņēmēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var piekļūt un izmantot (uz pierādījumiem balstītu) labo praksi darbam trauslos kontekstos^[2]
• ES iestādes un valstu lēmumu pieņēmēji izprot decentralizācijas procesu lomu valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kā arī to ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un demokrātisko procesu pieņemšanu iedzīvotāju vidū.

Turklāt projektiem ir jāsniedz ieguldījums vismaz vienā no turpmāk minētajiem sagaidāmajiem rezultātiem:

• Politikas veidotājiem, valsts iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem ir labāka izpratne par saikni starp efektīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un prodemokrātisku noskaņojumu valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
• Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, kas darbojas attīstības sadarbības un cilvēktiesību veicināšanas jomās, ir labāki instrumenti demokrātiskas prakses veicināšanai vietējā līmenī valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.

Demokrātijas atkāpšanās un cilvēktiesību mazināšanās globāli pieaug, īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ko veicina iekšējā nestabilitāte un ārēja iejaukšanās, kas popularizē nedemokrātiskus modeļus. Šīs tendences rada arī risku Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu drošībai, kā arī ir destabilizējošs faktors valstīs un reģionos, ar kuriem ES uztur diplomātiskās un ekonomiskās attiecības. Lai to risinātu, ES ir izstrādājusi un sākusi īstenot vairākas stratēģijas, lai veicinātu un aizstāvētu demokrātiju un cilvēktiesības trešās valstīs^[3].

Attīstības valstis ar spēcīgu vietējo demokrātisko praksi, piemēram, vēlēšanām un pārstāvniecisko demokrātiju līmeņos, kas ir zemāki par valsts pārvaldi, mēdz būt noturīgākas pret demokrātijas atkāpšanos. Tāpēc priekšlikumos būtu jāapkopo pierādījumi par to, kā dalībnieki ekonomiskajās, politiskajās un sociālajās ekosistēmās vietējā līmenī varētu veicināt demokrātisko praksi, palielināt iedzīvotāju uzticēšanos pārvaldībai un demokrātiskajām institūcijām, uzlabot lēmumu pieņemšanas pārredzamību un veicināt cieņu pret cilvēktiesībām. Priekšlikumi tiek arī mudināti apkopot pierādījumus par dažādām demokrātiskās līdzdalības un pārvaldības formām vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, kā arī marginalizētu un nepietiekami pārstāvētu grupu iekļaušanai.

Valstīs, kur centrālās valdības saskaras ar nozīmīgiem teritoriāliem izaicinājumiem un tām trūkst efektīvas kontroles pār noteiktām teritorijām, ES un dalībvalstīm atliek sadarboties ar administrācijām subnacionālā līmenī. Šādos gadījumos pētniecības projektu mērķus var sasniegt, konsultējoties ar vietējām administrācijām un pilsoniskās sabiedrības partneriem un iesaistot tos. Priekšlikumi tiek mudināti izpētīt, kā ES un valstu publiskās iestādes var darboties šajos trauslajos kontekstos, kur centrālajām valdībām nav stabilas kontroles pār valsts teritorijām.

Turklāt priekšlikumi tiek mudināti izpētīt saikni starp efektīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un prodemokrātisku noskaņojumu, pieredzi un rezultātiem (mērot, piemēram, pēc pilsoniskās līdzdalības vai uzticēšanās institūcijām), sniegt kritisku savākto pierādījumu analīzi un identificēt labo praksi, nosacījumus un metodes to pārnesamībai uz citiem kontekstiem.

Pētniecības aktivitātēs būtu jēgpilni jāiesaista plašs ieinteresēto personu un sabiedrisko dalībnieku loks vietējā līmenī (publiskās iestādes, ekonomiskie un institucionālie dalībnieki, arodbiedrības, tradicionālie un ticības līderi, pamatiedzīvotāji, sieviešu un LGBTIQ grupas u.c.), tostarp nezinātniskus un neakadēmiskus dalībniekus. Priekšlikumi tiek mudināti iesaistīt vienības valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai paļautos uz to pirmavota kompetencēm metodoloģiskās pieejas vadīšanā un datu vākšanas un analīzes veikšanā. Priekšlikumi tiek arī mudināti izmantot līdzdalības pētniecības pieejas, lai uzlabotu iekļautību un ieinteresēto personu iesaisti, kā arī eksperimentālās metodes. Tiem jāpieņem multidisciplināra pieeja, integrējot SSH jomas, piemēram, politikas zinātni, valsts pārvaldi, ekonomiku, kultūras studijas, socioloģiju, dzimumu studijas, ģeogrāfiju.

Priekšlikumi tiek mudināti identificēt citus atbilstošus ES finansētus projektus un izpētīt potenciālās sadarbības iespējas ar tiem.

Ņemot vērā šīs pētniecības ģeogrāfisko tvērumu, starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta. Priekšlikumi tiek mudināti veicināt sadarbību ar vienībām saskaņā ar New EU Agenda for EU-Latin America and the Caribbean, New EU Agenda for EU-Latin America and the Caribbean, EU–Central Asia Strategy un AU–EU Innovation Agenda.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumos būtu jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kuras apvienotas zem European Open Science Cloud (EOSC), kā arī dati no attiecīgajām Data Spaces. Īpašas pūles jāpieliek, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

[1] Šī uzaicinājuma kontekstā “valstis ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem” tiek saprastas kā trešās valstis ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kas nav asociētas un ir iekļautas to valstu sarakstā, kuras piedalās saskaņā ar Horizon Europe dalības un priekšlikumu iesniegšanas procedūras noteikumiem. Avots: Eiropas Komisija, “List of Participating Countries in Horizon Europe,” versija 5.3 (24.01.2024), 3. lpp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/list-3rd-country-participation_horizon-euratom_en.pdf

[2] Trausli konteksti attiecas uz valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem vai situācijām, kuras raksturo vājas vai nefunkcionējošas institūcijas, ierobežota pārvaldība, konflikti vai vardarbība, ekonomiskā nestabilitāte un humānās krīzes, kas kavē attīstības mērķu sasniegšanu un grauj iedzīvotāju labklājību. Šos kontekstus bieži raksturo pārredzamības, atbildības un līdzdalības trūkums lēmumu pieņemšanas procesos, un tos var identificēt, izmantojot dažādus rādītājus.

[3] Piemēram, EU Action Plan on Human Rights and Democracy 2020 – 2027, kas ir saistīts ar Global Gateway iniciatīvu un ES sadarbības instrumentiem, kas saistīti ar Global Gateway iniciatīvu un ES sadarbības instrumentiem: https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/documents/2024/Action-Plan-EN_2020-2027.pdf, https://www.eeas.europa.eu/sites/default/files/documents/2024/Action-Plan-EN_2020-2027.pdf. ES iniciatīvu piemēri ietver Team Europe Democracy, Territorial Approach to local Development un Neighbourhood, Development and International Cooperation Instrument, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē, atbalstot labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību.