Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos.

• Valstu valdību inovāciju informatīvās lapas, tendences, iedvesmojoša labā prakse, visnovatoriskākie risinājumi, kas nesen izstrādāti vai kuru izstrāde norit, lai nodrošinātu nākamās paaudzes pārvaldību un nākotnes vajadzībās balstītu lēmumu pieņemšanu ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs (MS/AC).
• Politikas ieteikumi gan ES līmeņa, gan MS/AC līmeņa darbībām jaunu pārvaldības paradigmu pieņemšanai, kā arī stratēģijas uzlabotam (tehniskam un finansiālam) atbalstam iekšējiem valdības inovāciju centieniem.
• Gūtās pieredzes publicēšana, lai informētu valdības amatpersonas un sabiedrību par bieži vien neredzamajām iekšējām inovāciju stratēģijām un ietekmīgiem risinājumiem valstu valdībās.
• Visaptverošs MOOC (Massive Online Open Course) valdības amatpersonām ar atbilstošiem piemēriem un gadījumu izpēti.
• Ciešāku saišu un sadarbības veicināšana starp MS/AC (un jebkuriem citiem attiecīgajiem dalībniekiem), lai izmantotu valstu spējas inovatīvā pārvaldībā un uzturētu savstarpējo mācīšanos, piemēram, izmantojot attiecīgus tīklus un zināšanu apmaiņas platformas.

Laikmetā, kam raksturīgas daudzas vienlaicīgas krīzes, paātrināta tehnoloģiskā attīstība un sabiedrības uzticības mazināšanās valdībai, šīs tēmas galvenais mērķis ir sniegt precīzu priekšstatu par pašreizējo valsts pārvaldes stāvokli MS/AC, izcelt būtiskos izaicinājumus, kurus valdības cenšas pārvarēt vienlaikus, civildienesta vispārējo stāvokli un ar to saistītās valsts nodarbinātības pārvaldības attīstību, tostarp personālvadības politiku, organizatoriskos pamatnosacījumus, kas veicina inovācijas un elastīgu darbību, kā arī organizācijas attīstības centienus. Ir būtiski uzlabot valdību spējas definēt stratēģijas un izstrādāt sarežģītu publisko politiku strauji mainīgā kontekstā. Tradicionālās metodes kļūst arvien neefektīvākas, tāpēc ir nepieciešams no jauna izgudrot valdības darbību.

Šī izpēte paredz izgaismot traucējumus, kas pašlaik pārveido valdību darbu, sarežģītos uzdevumus, ar kuriem tās saskaras, to iekšējos inovācijas centienus un pārmaiņu procesus, par kuriem sabiedrība maz zina, kā arī parādīt milzīgos ieguldījumus un labo praksi, ko valdības ir izstrādājušas un izstrādā, lai risinātu savus pamatuzdevumus radikāli jaunos veidos. Valdības izvēlas dažādus ceļus, kas vislabāk atbilst to ambīcijām, vīzijai, ietekmes svirām un to nacionālā konteksta īpatnībām.

Pieteikumos ir jāaptver visi trīs turpmāk detalizēti aprakstītie fokusa virzieni:

1. Jauna pārvaldības paradigma: Koncentrēties uz jaunām pārvaldības pieejām un reformām, reaģējot uz sabiedrības uzticības mazināšanos, sākot no sagatavošanās krīzēm līdz paredzošai pārvaldībai, elastīgai vadībai, inovāciju portfeļa pieejas izmantošanai stratēģiskajā plānošanā, darbam ar inovāciju ekosistēmu stratēģiskajā lēmumu pieņemšanā, digitālo tehnoloģiju ietekmei (īpaši AI loma, automatizācija, uzdevumu pārdefinēšana, saistītās iespējas un draudi), atvērtas pārvaldības pieejām, demokrātisko līdzdalību un centrālajām komunikācijas stratēģijām, informācijas plūsmām (tostarp sociālajos medijos) un saistīto civildienesta attīstību, ko valdības īsteno, lai noturētos šodien un sagatavotos rītdienai.
2. Inovatīvas pieejas valsts pārvaldei un politikas izstrādei: Sarežģītu problēmu risināšanai ir nepieciešamas daudznozaru (tostarp no SSH disciplīnām) un inovatīvas pieejas augstas kvalitātes valsts pārvaldei un efektīvai administratīvajai darbībai, politikas un lēmumu pieņemšanai, piemēram, iedzīvotāju līdzdalība, ieinteresēto personu iesaiste, sistēmiskā domāšana, tehnoloģiju/AI loma un savstarpēji saistītas datu sistēmas un eksperimentēšana (t.i., uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana).
3. Jauna valsts nodarbinātības pārvaldība un civildienesta pilnvarošana: Iespēju radīšana valdībām izpētīt un pārveidot civildienestu, izmantojot inovācijas un publisko intraprenerību, personālvadības politiku, tostarp valsts pārvaldes veselības pārbaudi, un kapacitātes celšanu (piemēram, prasmju pilnveide, pārkvalifikācija, nākotnes pratība), organizatoriskos pamatnosacījumus (kas ir jutīgi arī pret nākamās paaudzes ierēdņu vajadzībām), kas veicina inovācijas un noturības veidošanu, un sadarbību ar citām ES valdībām (datu apmaiņa, savstarpējs atbalsts), vienlaikus veidojot modernu, nākotnei gatavu civildienestu.

Lai gan šajā izpētē galvenā uzmanība tiek pievērsta ES un asociēto valstu nacionālajām valdībām, interesanti ir mācīties arī no reģionālajām un vietējām valdībām, kā arī no dokumentētiem, ļoti iedvesmojošiem labās prakses piemēriem no globālā konteksta.

Tam būtu jādod balss civildienestam, izpētot, kā civildienesta ierēdņi (dažādos amatos, funkcijās un lēmumu pieņemšanas līmeņos, kā arī to daudzveidībā, tostarp dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes, pieredzes līmeņa un citu būtisku personīgo īpašību ziņā) redz valsts mainīgo lomu, savu lomu, organizatoriskos pamatnosacījumus (t.i., cilvēki, zināšanas, darba metodes un noteikumi un procesi), kā viņi tiek galā ar pašreizējo spiedienu un kādas ir viņu vīzijas, cerības un vajadzības nākotnei.

Pētījumam jābalstās uz esošo darbu (datiem, ziņojumiem, gadījumu izpēti, tīkliem), ko veikušas ES iestādes, starptautiskās organizācijas (World Economic Forum, OECD, United Nations, Chandler Institute of Governance u.c.), pārvaldības skolas, nacionālās valdības un inovāciju aģentūras ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs, papildinot to ar primārajiem datiem, kas tiks iegūti, veicot plaša mēroga aptaujas, padziļinātas intervijas, stratēģiskās pārdomu darbnīcas, aptverot galvenos jautājumus valsts pārvaldes jomā (piemēram, valdības pamatuzdevumi, iekšējās inovāciju stratēģijas, iedzīvotāju uzticības atgūšana utt.), un galveno ieinteresēto personu iesaisti. Pieteikumos jāizstrādā plānotā primāro datu vākšana un analīze (ārpus dokumentu izpētes), kā arī ierosinātā sadarbība ar augstākā līmeņa amatpersonām nacionālajās valdībās, Eiropas līmenī un starptautiskajās organizācijās (attiecīgā gadījumā), demonstrējot dziļu piekļuvi nacionālajiem civildienestiem kā galvenajiem faktoriem veiksmīgai darba izpildei.

Pieteikumi tiek aicināti izvērtēt Komisijas paziņojuma COM(2023) 667^[1] noteikumu ieviešanu un meklēt papildināmību ar attiecīgiem ES finansētiem projektiem, OECD Observatory of Public Sector Innovation un attiecīgo JRC darbu.

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52023DC0667