Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Pastiprināta ziņu mediju nozares digitālā pārveide, veicinot jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, tādējādi sekmējot noturīgāku un iekļaujošāku demokrātiju.
• Iedzīvotāji, jo īpaši tie, kuri saskaras ar sistēmiskiem trūkumiem, ir pilnvaroti un labāk sagatavoti pamatotu lēmumu pieņemšanai, un ir nostiprināta ziņu mediju kā veselīgas, atjaunotas un godīgas demokrātijas veicinātāju loma.
• Ciešāka sadarbība ar jauno mediju satura veidotājiem (piemēram, ietekmētājiem un citiem tiešsaistes satura producentiem), lai veicinātu pārredzamību un atbildību to lomā informācijas izplatīšanā, kā arī lai veicinātu paļaušanos uz uzticamiem mediju avotiem.

Demokrātija ir apdraudēta, ja ir apdraudēta uzticama un neatkarīga žurnālistika. Tomēr, lai mediji būtu patiesi neatkarīgi, tiem ir nepieciešami ilgtspējīgi finansēšanas modeļi. Pašlaik žurnālistikas redakcijas atrodas smaga ekonomiska spiediena apstākļos. Sociālie mediji liek tām konkurēt par iedzīvotāju uzmanību ar citiem izklaides un informācijas veidiem, kas dažkārt ietver nepārbaudītus viedokļus un zemas kvalitātes vai ļaunprātīgus avotus. Lai veicinātu labi informētu demokrātisku diskusiju, iedzīvotājiem ir jāspēj atšķirt kvalitatīvu žurnālistiku, kas ievēro profesionālos standartus, no viedokļrakstiem un cita veida satura, jo vārda brīvība var plaukt ekosistēmās, kas uzlabo piekļuvi pārbaudītai informācijai un dod iedzīvotājiem iespēju to atpazīt. Šādām ekosistēmām ir jāpalīdz atšķirt avotus, kas piemēro žurnālistikas principus, tostarp metodes precizitātes, neatkarības, objektivitātes, objektivitātes, iekļaujošuma un plurālistisku viedokļu nodrošināšanai.

Lai konkurētu digitālajā laikmetā, Eiropas medijiem ir jāizmanto inovācijas. Komisijas 2023. gada European Media industry outlook^[1] norādīja, ka "agrīna jauno tehnoloģiju ieviešana un izmantošana ir galvenais priekšnoteikums, lai pielāgotos un atvērtu jaunus tirgus". Tādējādi pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti jau no paša sākuma sadarboties ar ziņu mediju organizācijām, lai veicinātu inovācijas visās ziņu mediju nozarēs, tostarp izstrādājot rūpnieciskus un lietotāju virzītus risinājumus tādās jomās un aspektos kā:

a) metožu izstrāde un ieviešana, lai atpazītu saturu, kas radīts atbilstoši žurnālistikas standartiem (piem., izmantojot uzticamības rādītājus, pārlūkprogrammu spraudņus utt.), lai klasificētu šādu saturu (piem., izmantojot nozares vadītus meklētājrobotus, kopīgas taksonomijas, metadatu standartus utt.) un lai popularizētu šādu saturu (piem., izmantojot iekļaujošus un pārredzamus uz ziņām orientētus algoritmus, ieteikumu sistēmas, kas parāda vairākus viedokļus un prioritāti piešķir kvalitatīvai informācijai);

b) tādu AI modeļu identificēšana, kas var palīdzēt medijiem izveidot pievilcīgus pakalpojumus (piem., tērzēšanas robotus, meklēšanas rīkus, apkopotājus) un citus atbilstošus modeļus, kas var radīt ieņēmumus (piem., dinamiskas maksas sienas, reklāma, autortiesību ieņēmumi utt.);

c) inovatīvas metodes, lai nodrošinātu uz lietotāju orientētu dizainu un lietotāju iesaistes stratēģijas, ievērojot žurnālistikas standartus;

d) šo modeļu un metožu ieviešana, lai projekta darbības laikā izstrādātu patiesi vispāreiropeiskas inovatīvas platformas un/vai sadarbspējīgus standartus;

e) iniciatīvas mediju nozaru apvienošanai kopīgas inovāciju programmas ietvaros.

Inovāciju projektiem jākoncentrējas uz konkrētiem veidiem, kā palīdzēt žurnālistikas saturam kalpot demokrātijai, pievēršoties tādiem aspektiem kā:

• nodrošināt, ka žurnālistikas saturs paliek ekonomiski dzīvotspējīgs ar AI starpniecību nodrošinātās informācijas telpās;
• nodrošināt, ka žurnālistikas saturs saglabā savu nozīmi un redzamību AI vadītos meklēšanas rīkos un turpmākajās informācijas ekosistēmās Eiropā;
• nodrošināt, ka algoritmi, kas balstīti uz žurnālistikas standartiem (piemēram, precizitāti un iekļaušanu), tiek izstrādāti, uzlabojot profesionālo žurnālistiku un saglabājot uzticamu informācijas ekosistēmu;
• nodrošināt, ka iedzīvotājiem tiešsaistē tiek piedāvāti vairāki viedokļi, lai tie varētu pieņemt labi informētus lēmumus;
• žurnālistikas uzticamības rādītāju izstrāde un integrācija ieteikumu sistēmās, pārlūkprogrammās un/vai Eiropas ziņu apkopotājos;
• tādu ieteikumu sistēmu ieviešana, kas prioritāti piešķir uzticamiem avotiem un profesionālai žurnālistikai;
• labāku digitālās reklāmas biznesa modeļu izstrāde ziņu ražotājiem, izmantojot patentētas sistēmas, kas piedāvā lielāku zīmola drošību un pietiekami detalizētu atgriezenisko saiti reklāmdevējiem, izmantojot kopīgus metadatus un auditorijas mērīšanas rīkus;
• ES līmeņa biznesa gadījumu izpētes izstrāde, skaidrojot to ietekmi uz reklāmas ieņēmumu, abonēšanas ieņēmumu u.c. radīšanu;
• prototipu izstrāde un ieviešana ieteikumu sistēmām, patentētiem meklētājrobotiem, patentētiem metadatu ģeneratoriem, maksas sienām, reklāmas sistēmām vai citām ieņēmumus radošām sistēmām, kas var stiprināt žurnālistikas ekonomisko dzīvotspēju.

Pieteikumi tiek aicināti pētīt ziņu patēriņa uzvedības dimensijas, koncentrējoties uz to, kā lasītāju ieradumi, uzticēšanās un uztvere ietekmē iesaistīšanos žurnālistikā. Tas var ietvert uzvedības zinātnes lomas izpēti, izstrādājot intervences (piemēram, pamudinājumus, spēļošanu vai izglītojošus rīkus), lai cīnītos pret dezinformāciju un stiprinātu kritisko domāšanu auditorijās. Pieteikumi tiek arī aicināti izpētīt mainīgo uzticēšanās dinamiku starp cilvēku veidotu žurnālistiku un AI vadītu ziņu piegādi, risinot jautājumu par to, kā sabiedrības uztvere par uzticamību, neobjektivitāti un pārredzamību atšķiras šajos avotos.

Attiecīgā gadījumā pieteikumi tiek aicināti izpētīt nepieciešamību pēc pārredzamības un atbildības mehānismiem ietekmētājiem un satura veidotājiem, kuri savā darbā paļaujas uz mediju saturu. Tas var ietvert atbalstu skaidrai avotu, partnerību un iespējamo aizspriedumu atklāšanai, kā arī sadarbības veicināšanu starp satura veidotājiem un mediju dalībniekiem, lai palielinātu uzticamu informācijas avotu redzamību un ticamību, nodrošinot, ka auditorija tiek informēta ar uz faktiem balstītu, ētiski radītu saturu.

Projekti tiek aicināti iesaistīt attiecīgās ziņu mediju ekosistēmu daļas, lai nodrošinātu ierosināto modeļu ieviešanu. Visi ziņu mediju segmenti ir tiesīgi piedalīties šajā darbībā (publiskie, privātie mediji, nozaru mediji utt.), un tiek veicināta sadarbība starp segmentiem un pāri robežām. Tiek stingri atbalstīta pētniecības un akadēmisko aprindu dalībnieku no attiecīgajām disciplīnām, piemēram, informācijas zinātnes un mediju studijām, kā arī tehnoloģiju uzņēmumu (piem., ad-tech vai citu) dalība konsorcijos, lai izveidotu strādājošus prototipus, kā arī SSH. Attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzējiem jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot Eiropas pētniecības infrastruktūras, kas apvienotas saskaņā ar European Open Science Cloud (EOSC), kā arī datus no attiecīgajām Data Spaces.

Tiek stingri atbalstīta klasterizācija un sadarbība starp atlasītajiem projektiem šajā tēmā.

[1] The European Media Industry Outlook | Shaping Europe’s digital future