Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES valstu un vietējie politikas veidotāji izstrādā un īsteno efektīvas stratēģijas ilgtspējīgam mieram un demokrātiskai atjaunotnei pēckonflikta teritorijās, veicinot stabilitāti, iekļautību, vienlīdzību, drošību, cilvēktiesības, kā arī stiprinot integritāti un pretkorupcijas pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamu, atbildīgu un ētisku atjaunošanas palīdzības izmantošanu.
• ES un valstu politikas veidotāji pamato savu lēmumu pieņemšanu ar uz pierādījumiem balstītiem ieteikumiem par starptautisko sadarbību, ES demokrātijas atbalstu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti pēckonflikta atjaunošanā, kas nodrošina efektīvākus, iekļaujošākus un ilgtspējīgākus atjaunošanas centienus.
• Vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kopienu grupas, īpašu uzmanību pievēršot personām un grupām mazaizsargātā situācijā pēckonflikta valstīs, sniedz norādījumus un atbalstu pedagogiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, valsts pārvaldes darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām izlīguma, atbildības un ilgtspējīga miera veicināšanā.
• Specializēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp NVO un kopienu organizācijas, piedāvā atbalsta pakalpojumus un programmas veterāniem un personām un grupām mazaizsargātā situācijā, kuras skāris konflikts, reintegrējot tos demokrātiskās sabiedrībās, risinot to sociālekonomiskās un psiholoģiskās vajadzības un veicinot sekmīgu reintegrāciju civilajā dzīvē.

Konfliktu sekas rada būtiskus izaicinājumus demokrātisko institūciju atjaunošanā, sociālā dialoga veicināšanā un ilgtspējīga miera sasniegšanā. Konfliktu un pēckonflikta zonās infrastruktūras, institūciju un sociālā auduma iznīcināšana var izraisīt ilgstošu nestabilitāti, nevienlīdzības pieaugumu, cilvēku ciešanas un demokrātiskās pārvaldības lejupslīdi.

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt sarežģītās attiecības starp pēckonflikta rekonstrukciju, demokrātiju, nevienlīdzību un starptautisko sadarbību, ar galveno mērķi veicināt izlīgumu, atbildību un sociālo dialogu konfliktu un pēckonflikta zonās. Analizējot konfliktu cēloņus un sekas, pētot vēsturisko naratīvu un kultūras jutīguma lomu, kā arī vācot pierādījumus par tādiem galvenajiem faktoriem kā etniskā vardarbība, nevienlīdzība un konfliktu mantojums, šis pētījums tiecas sniegt pamatojumu efektīvu novēršanas, risināšanas un izlīguma stratēģiju izstrādei. Priekšlikumi tiek aicināti pētīt sašķeltu pārejas procesu novēršanu pēckonflikta situācijās, izvērtējot pagātnes, tagadnes un nākotnes šķelšanos, kā arī iekļaujot starppaaudžu un transģenerāciju perspektīvas, lai risinātu potenciālos izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgāku pāreju.

Pētījumam jābūt ar starpdisciplināru pieeju, izmantojot atziņas no SSH disciplīnām, piemēram, laikmetīgās historiogrāfijas, socioloģijas, psiholoģijas, tiesību zinātnes, politikas zinātnes un kultūras studijām, lai izpētītu sarežģītos ekonomiskos, sociālos, psiholoģiskos un institucionālos faktorus, kas ietekmē pēckonflikta atjaunošanas centienus.

Priekšlikumiem jāpieņem sadarbības un starpdisciplināra pieeja, apvienojot dažādas ieinteresētās personas, tostarp pētniecības iestādes, specializēto pakalpojumu sniedzējus, pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējos dalībniekus, plašsaziņas līdzekļu un informācijas sniedzējus, skolas, izglītības organizācijas, kultūras iestādes un mantojuma institūtus. Turklāt īpaša uzmanība varētu tikt pievērsta sieviešu kā miera veidotāju lomai^[1]. Šai integratīvajai pieejai jāapvieno zināšanas un pieredze tādās jomās kā konfliktu risināšana, demokrātiskā pārvaldība, valsts atjaunošana un sociālā kohēzija, lai izpētītu jaunas pieejas pēckonflikta rekonstrukcijai.

Priekšlikumi var ietvert līdzdalības pētniecības metodes, lai uzlabotu iekļautību un ieinteresēto personu iesaisti, kā arī tajos jāizpēta inovatīvas metodes, piemēram, līdzdalības pārvaldība, iekļaujoša ekonomiskā attīstība un sabiedrības vadīta rekonstrukcija, lai identificētu efektīvas stratēģijas, kas piemērojamas dažādās konfliktu un pēckonflikta zonās.

Priekšlikumi tiek aicināti identificēt citus atbilstošus ES finansētus projektus, kas saistīti ar ES demokrātijas atbalstu, pilsoniskās sabiedrības iesaisti un starptautisko sadarbību ilgtspējīga miera un demokrātiskas pārvaldības jomā, un izpētīt potenciālās sadarbības iespējas ar tiem. Lai sasniegtu temata paredzamos rezultātus, tiek veicināta starptautiskā sadarbība.

[1] https://www.unwomen.org/en/news/stories/2019/10/compilation-the-power-of-women-peacebuilders