Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES, valsts un vietējā līmeņa politikas veidotāju rīcībā ir nepieciešamās zināšanas, lai pamatotu tādu vēlēšanu noteikumu, standartu un rīku izstrādi, kas risina digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanās un politiskajās kampaņās, nodrošinot to integritāti, iekļaujošumu, pieejamību, godīgumu, pārredzamību un drošību.
• Vēlēšanu procesos iesaistītās organizācijas izstrādā un īsteno vadlīnijas atbildīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanai vēlēšanās un politiskajās kampaņās, kas ir saskaņotas ar ES un valsts tiesību aktiem.
• Uzlabota pārredzamība un atbildība ar AI darbinātās politiskajās kampaņās, kas panākta, izmantojot prasības AI sistēmu auditiem, datu atklāšanai, pārredzamībai attiecībā uz algoritmiem un Large Language Models (LLMs) avotiem, kā arī atbildīgai AI izstrādei.

Vēlēšanu procesu integritāte Eiropā digitālajā laikmetā saskaras ar izaicinājumiem. Demokrātisko procesu digitālā pārveide ir radījusi jaunas iespējas pilsoņu iesaistei, taču tā rada arī būtiskus riskus, sākot no dezinformācijas līdz pat vēlēšanu un citu demokrātisko procesu integritātes apdraudējumam. Bažas par ārvalstu iejaukšanos, ko apliecina Krievijas, kā arī citu trešo valstu darbības, ir uzsvērušas nepieciešamību pēc stingriem pasākumiem vēlēšanu procesu aizsardzībai, tostarp kiberdrošības un vēlētāju verifikācijas uzlabošanu, lai novērstu iespējamu vēlēšanu manipulāciju. Jo īpaši sociālo mediju platformas ir kļuvušas par arvien kritiskākiem cīņas laukiem par sabiedrisko domu, kur ar AI darbināmi rīki tiek izmantoti, lai mākslīgi pastiprinātu un izplatītu dezinformāciju, manipulētu ar sabiedrisko diskursu un ietekmētu vēlētāju uzvedību.

Lai risinātu šos izaicinājumus, ir būtiski izpētīt digitālo tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrisko domu un pārvaldību, kā arī pētīt ētiska AI, pārredzamas politiskās reklāmas un rīku izstrādi, lai cīnītos pret nepatiesu informāciju, dezinformāciju un ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos (FIMI). Tas ietver digitālo tehnoloģiju potenciāla izpēti demokrātisko procesu pārveidošanai un uzlabošanai, pētot daudzu ieinteresēto pušu pieejas, īpašu uzmanību pievēršot dialoga veicināšanai ar tiešsaistes platformām, plašsaziņas līdzekļiem un politiskajām partijām un kustībām, kā arī stiprinot tradicionālos un jaunos medijus un nodrošinot alternatīvas platformas vēlēšanu noturības uzlabošanai.

Projektu pieteikumos būtu arī jāpēta riski, ko jaunās tehnoloģijas rada demokrātiskajai integritātei, jo īpaši izmantojot manipulācijas ar sabiedrisko domu un vēlēšanu procesiem, vienlaikus pētot veidus, kā izmantot šīs jaunās tehnoloģijas, lai labāk izprastu un mazinātu šos draudus. Tāpat tiek rosināts pētīt, kā AI ģenerēts saturs dažādos medijos, tostarp izklaides medijos, ietekmē sabiedrisko domu, sociālos naratīvus, dzimumu stereotipus un normas, kā arī pilsonisko iesaisti. Turklāt projektu pieteikumos var apsvērt stratēģijas atbilstošu kriptogrāfisko pasākumu īstenošanai, tostarp pētot pieejas, kas balstītas uz pēckvantu kriptogrāfiju.

ES iestādes ir aktīvi iesaistījušās vēlēšanu integritātes galveno izaicinājumu risināšanā, tostarp dezinformācijas mākslīgās pastiprināšanas, tiešsaistes platformu atbildības un demokrātisko procesu aizsardzības jomā. Projektu pieteikumos jāņem vērā notiekošās politiskās un stratēģiskās iniciatīvas, jo īpaši Regula par politisko reklāmu, AI Act, Digital Services Act (DSA) vēlēšanu vadlīnijas^[1] un Komisijas 2023. gada Ieteikums par iekļaujošām un noturīgām vēlēšanām, kā arī Rīcības kodekss dezinformācijas jomā^[2].

Galvenais mērķis ir izprast, kā izveidot stabilas un noturīgas vēlēšanu sistēmas, kas spēj tikt galā ar digitālā laikmeta izaicinājumiem, nodrošināt vēlēšanu procesu drošību un integritāti, kā arī veicināt brīvas, godīgas, iekļaujošas, pieejamas un pārredzamas vēlēšanas. Tas prasa izpētīt kiberuzbrukumu un ārvalstu iejaukšanās riskus vēlēšanu procesos, izstrādāt stratēģijas vēlēšanu sistēmas drošības uzlabošanai un vēlēšanu pārredzamības veicināšanai, izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas, efektīvas dezinformācijas atspēkošanas stratēģijas un platformu atbildības pasākumus.

Pētījumiem jābūt ar starpdisciplināru pieeju (tostarp SSH disciplīnām), apvienojot dažādas ieinteresētās puses, tostarp – bet ne tikai – vēlēšanu iestādes un citas valsts iestādes, kuru kompetencē ir vēlēšanu jautājumi – jo īpaši tās, kas pārstāvētas European Cooperation Network on elections –, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jaunos un tradicionālos medijus un digitālās platformas.

Projekti var arī koncentrēties uz to, kā FIMI var ietekmēt politisko diskursu, izmantojot digitālās platformas, jo īpaši vēlēšanu periodos, tostarp veidos, kas grauj sieviešu, LGBTIQ personu, personu ar invaliditāti un citu nepietiekami pārstāvētu grupu tiesības. Tas ietver arī vēlēšanu procesu drošības izvērtēšanu, vēlēšanu integritātes aizsardzību un sabiedrības uzticības saglabāšanu demokrātiskajam procesam, īpašu uzmanību pievēršot politisko kandidātu, jo īpaši sieviešu un LGBTIQ personu un citu minoritāšu grupu pārstāvju, drošības un aizsardzības nodrošināšanai pret vardarbību, iebiedēšanu un uzmākšanos. Šo problēmu risināšana prasa visaptverošu izpratni par to, kā AI veido politiskās kampaņas, mediju naratīvus, sabiedrības iesaisti un (ar dzimumu saistītas) dezinformācijas izplatību.

Projektu pieteikumi tiek aicināti identificēt citus ES finansētus projektus, kas saistīti ar vēlēšanu integritāti Horizon Europe programmas ietvaros (tostarp, bet ne tikai, kiberdrošības un AI pētniecības un izstrādes jomās), un papildu finansēšanas shēmas, piemēram, Citizens, Equality, Rights and Values programmu un Digital Europe Programme, un izpētīt potenciālās sadarbības iespējas ar tiem.

Pieteikuma iesniedzēji var apsvērt Joint Research Centre (JRC) līdzdalību, lai izmantotu tā plašo zinātnisko un tehnisko spēju klāstu, tostarp tā pieredzi digitālo tehnoloģiju, datu zinātnes un kiberdrošības jomā, lai atbalstītu projektu mērķus un uzlabotu to kopējo ietekmi.

[1] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_24_1707

[2] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/code-conduct-disinformation