Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotājiem, pedagogiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem ir pieejami rīki un ieteikumi, lai radītu vairāk iespēju mūžizglītībai pilsoniskuma^[1] jomā, atbalstot demokrātiju un demokrātisko līdzdalību, tostarp izmantojot digitālo līdzekļu, jo īpaši pilsonisko tehnoloģiju, sniegtās iespējas.
• Vietējā, reģionālā, valsts un ES līmeņa politikas veidotājiem ir pieejami rīki un ieteikumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajā dzīvē neatkarīgi no viņu izcelsmes, īpaši tiem, kuri saskaras ar šķēršļiem dalībai demokrātiskajos procesos.

Veselīga demokrātija balstās uz iedzīvotāju spēju izdarīt informētas demokrātiskas izvēles brīvās un godīgās vēlēšanās. Jēgpilna un iekļaujoša iedzīvotāju līdzdalība un iesaiste var vēl vairāk papildināt un stiprināt pārstāvnieciskās demokrātijas un veicināt uzticēšanos valsts iestādēm. Izglītībai ir būtiska loma aktīvas intereses par demokrātisko līdzdalību un iedzīvotāju iesaisti atbalstīšanā. Pieejama izglītība demokrātijas un līdzdalības jautājumos publiskās politikas veidošanā ir mūžizglītības process, kas attiecas uz visām vecuma grupām sabiedrībā neatkarīgi no to izglītības un sociālekonomiskā stāvokļa.

Mūžizglītība par demokrātiskiem procesiem, pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem ir izšķiroša. Tas ir ilgstošs process, kas attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Veselīga demokrātija balstās uz jēgpilnu, iekļaujošu visu vecumu un demogrāfisko grupu iedzīvotāju iesaisti nepārtrauktā veidā. Ir svarīgi uzturēt ilgstošu pilsonisko līdzdalību, jo tehnoloģiskās, ģeopolitiskās un ekonomiskās pārmaiņas rada jaunus izaicinājumus sociālajai kohēzijai un visu iedzīvotāju vienlīdzīgai līdzdalībai demokrātiskajos procesos.

Šīs tēmas uzmanības centrā ir tas, kā pilsoniskā izglītība kā mūžizglītības sastāvdaļa var veicināt iedzīvotāju demokrātisko iesaisti un pilsonisko līdzdalību. Pētījumā būtu jāaplūko, kā profesionālā izglītība un apmācība (VET) (piemēram, vidējā un pēc vidējās izglītības līmenī), tostarp māceklība, vai pieaugušo izglītības programmas var paaugstināt pilsoniskās zināšanas, politisko izpratni un piesaisti demokrātiskajām vērtībām, tādām kā cieņa pret cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un tiesiskumu. Projektiem jāpēta vai nu VET, vai pieaugušo izglītības programmas. Pētījumā tālāk jāizpēta, kā iesaistīšanās šajās programmās ir saistīta ar pastiprinātām pilsoniskās līdzdalības darbībām, piemēram, balsošanu vai kandidēšanu vēlēšanās, iesaistīšanos publiskās politikas veidošanas procesos vai plašāku demokrātisko līdzdalību, piemēram, brīvprātīgo darbu vai iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības organizācijās.

Pētījumā varētu arī izpētīt, kā VET vai pieaugušo izglītības programmas varētu atbalstīt iedzīvotājus, tostarp personas ar invaliditāti, viņu digitālo un medijpratības prasmju uzlabošanā, kā arī orientēšanos un izpratni par strauji mainīgo demokrātisko informācijas ekosistēmu, piemēram, spējot atpazīt dezinformāciju un izmantot digitālos rīkus demokrātiskai iesaistei.

Pētījumā jāpārbauda un jāizmēģina inovatīvas metodes un mācību programmas, lai attīstītu pilsonisko apziņu VET vai pieaugušo izglītības skolotājiem un audzēkņiem.

Pētījumā sistemātiski jāintegrē dzimumu līdztiesības un intersekcionālā perspektīva, kā arī to grupu perspektīva, kuras ir marginalizētas, nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā, saskaras ar šķēršļiem pieejamības problēmu dēļ vai kurām draud atsvešināšanās.

Pētījumā var arī aplūkot digitālo un medijpratību, lai veicinātu kritisko domāšanu, veidotu un attīstītu iedzīvotāju medijpratību un citas kompetences, kā arī sniegtu ieteikumus par labāko praksi šajā jomā. Priekšlikumos var arī aplūkot demokrātisko līdzdalību novecojošu iedzīvotāju vidū, kuriem digitālie rīki ir šķērslis, un ierosināt ieteikumus risinājumiem, lai uzlabotu viņu līdzdalību. Lai gan digitālie rīki var atbalstīt iesaisti, pētījumā var aplūkot arī nedigitālas, tiešas saskarsmes pieejas, kas atbalsta līdzdalību, tostarp starppaaudžu kontekstā.

Priekšlikumos jāmeklē sadarbība ar European Partnership on Social Transformations and Resilience.

[1] Rīcības plāns par pamatprasmēm (2025. gada marts) nepārprotami atzīst pilsoniskumu par pamatprasmi un definē to kā: “Spēja rīkoties atbildīgi un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē, pamatojoties uz izpratni par sociālajām, ekonomiskajām, tiesiskajām un politiskajām struktūrām. Tas ietver pilsonisko un demokrātisko jēdzienu, institūciju un procesu izpratni un izvērtēšanu, tostarp demokrātiju, medijpratību, gatavību krīzes situācijām un cieņu pret citiem un vārda brīvību.”