Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES iestādēm un valstu lēmumu pieņēmējiem ir labāka izpratne par to, kā veicināt demokrātisko noturību, izmantojot medijpratību un digitālās prasmes, sagatavojot sabiedrību pielāgoties un attīstīties mainīgo tehnoloģisko, politisko un sabiedrisko izaicinājumu priekšā.
• Iedzīvotāji ir pilnvaroti orientēties digitālajā vidē ar izpratni un kritisko domāšanu, aktīvi iesaistoties darbā ar medijiem un citiem informācijas avotiem, nodrošinot informētu demokrātisko līdzdalību.

Kā atgādināts ziņojumā “Safer together”^[1], “pēdējo gadu laikā Komisija jau ir veikusi pasākumus, lai vērstos pret hibrīddraudiem (tostarp ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos/FIMI) un uzlabotu demokrātisko noturību visā ES. Tā cita starpā pieņēma Eiropas Demokrātijas rīcības plānu^[2], lai veidotu noturīgākas demokrātijas visā ES, veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinot mediju brīvību, vēršoties pret dezinformāciju un FIMI, kā arī veicinot informācijas integritāti. Pieņemot Digitālo pakalpojumu aktu^[3] (DSA) un tā saistošos pienākumus tiešsaistes platformām cīnīties pret dezinformācijas izplatīšanu, Komisija arī stiprināja Prakses kodeksu par dezinformāciju, kas DSA ietvaros kļuva par Rīcības kodeksu. Turklāt Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) un tās centru izveide palielināja spēju atklāt, analizēt un atmaskot dezinformācijas kampaņas.”^[4]

Preparedness Union Strategy^[5] uzsver, ka gatavība ir kolektīva atbildība. Tā arī norāda uz nepieciešamību padarīt mūsu demokrātijas noturīgākas, jo īpaši, lai stiprinātu uzticēšanos iestādēm, kas var būt izšķiroši krīzes situācijās, kā tas bija redzams, piemēram, COVID pandēmijas laikā. Īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, bērni, seniori un personas ar invaliditāti, etniskās vai reliģiskās minoritātes, LGBTIQ personas, personas, kas cieš no nabadzības un/vai sociālās atstumtības, krīzes skar nesamērīgi smagi, bieži vien saasinot jau pastāvošās nelabvēlīgās situācijas, šķēršļus un nevienlīdzību.

Dezinformācija ir īpaši kaitīga, jo tā grauj sabiedrības uzticēšanos un var saasināt krīžu ietekmi. Iesaistīti, informēti un pilnvaroti iedzīvotāji ir labākais garants mūsu demokrātiju noturībai. Valsts iestādēm, skolām, universitātēm un mācību iestādēm, jaunatnes iniciatīvām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un asociācijām, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, vietējiem tīkliem un kopienām, kā arī iedzīvotājiem jau no agra vecuma ir būtiska loma šajā kolektīvajā darbā, un piedāvātajam pētījumam būtu jāizmanto daudzpusēja pieeja.

Šajā kontekstā piedāvātajā pētījumā būtu jāizpēta sarežģītie un dinamiskie lietotāju uzvedības modeļi digitālajā laikmetā, pētot, kā indivīdi meklē, izvērtē un iesaistās informācijas apritē tiešsaistē un bezsaistē. Šāda izpēte iegūs, ja tiks iekļauta emocionālās dinamikas analīze dezinformācijas izplatīšanā un polarizācijā digitālajās platformās. Tas ir īpaši aktuāli krīzes kontekstos, kuros ārvalstu informācijas manipulācijas un dezinformāciju var izmantot, lai palielinātu paniku un apjukumu. Priekšlikumos būtu jāpēta, kā algoritmi pastiprina emocionālu saturu, veicinot polarizāciju un graujot uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām, kā arī krīzes pārvarēšanu, un jāizstrādā digitālās un medijpratības stratēģijas, lai vērstos pret emocionāli manipulatīviem naratīviem, piemēram, populistiskiem un pēcpatiesības diskursiem.

Pētījumā būtu arī jāpārbauda faktori, kas ietekmē digitālās prasmes, informācijas meklēšanas paradumus un iesaisti tiešsaistē, koncentrējoties uz iedzīvotāju līdzdalības un iesaistes uzlabošanu ar digitālo līdzekļu palīdzību (tostarp izmantojot pilsoniskās tehnoloģijas) un informētu lēmumu pieņemšanu. Laikā, kad dezinformācija tiek izmantota nesaskaņu sēšanai, izmantojot iedzīvotāju bailes, ir būtiski nodrošināt, ka demokrātiskie lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz visuzticamākajiem un vispārpieņemtajiem faktiem un pieejamajiem informācijas avotiem. Pētījumā būtu jāizpēta kritiskā loma, kāda digitālajai un medijpratībai var būt sabiedrības noturības un informācijas integritātes veicināšanā, ļaujot iedzīvotājiem orientēties un pretoties dezinformācijai un maldinošai informācijai.

Priekšlikumos būtu jāplāno kritisks medijpratības un digitālās pratības iniciatīvu^[6] novērtējums, lai noteiktu, vai esošie centieni uzlabo iedzīvotāju noturību, vai arī ir nepieciešamas jaunas pieejas, lai efektīvāk sagatavotu iedzīvotājus pret mainīgām manipulācijas taktikām.

Pētījumā būtu jāidentificē stratēģijas medijpratības, kā arī digitālās un medijpratības uzlabošanai, lai veicinātu kritisko domāšanu, sekmētu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un vērstos pret dezinformācijas negatīvo ietekmi uz demokrātiskām sabiedrībām. Lai atvieglotu praktisku risinājumu izstrādi pedagogiem un politikas veidotājiem, pētījumā varētu izmantot skaitļošanas rīkus, piemēram, sociālo tīklu analīzi un dabiskās valodas apstrādi, lai kartētu un mazinātu dezinformācijas izplatīšanos vairākās platformās. Tas ietver koordinētas neautentiskas uzvedības identificēšanu un gan tekstuālā, gan vizuālā satura analīzi, lai sniegtu informāciju medijpratības iniciatīvām.

Priekšlikumi tiek aicināti identificēt citus attiecīgus ES finansētus projektus, kas saistīti ar medijpratību un digitālo pratību, un izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem. Tiek stingri atbalstīta klasterizācija un sadarbība ar citiem atlasītajiem projektiem šajā jomā un citiem attiecīgiem projektiem.

Projekti, kas atlasīti finansējuma saņemšanai, tiek aicināti sadarboties ar JRC, lai meklētu sinerģiju ar tā darbu inovāciju jomā demokrātijas un publiskās pārvaldības atbalstam.

[1] https://commission.europa.eu/topics/defence/safer-together-path-towards-fully-prepared-union_en

[2] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_2250

[3] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/digital-services-act_en

[4] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/european-digital-media-observatory

[5] Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Preparedness Union Strategy

[6] Piemēram, “Vadlīnijas skolotājiem un pedagogiem par cīņu pret dezinformāciju un digitālās pratības veicināšanu, izmantojot izglītību un apmācību”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022,https://data.europa.eu/doi/10.2766/28248; vai UNESCO “Globālie standarti medijpratības un informācijas pratības mācību programmu izstrādes vadlīnijām”