Priekšlikumiem jāsniedz ieguldījums pirmajos divos sagaidāmajos rezultātos, kā arī vienā no tiem, kas uzskaitīti 1. fokusa vai 2. fokusa sadaļā.

• Labāk izprasts mākslas un zinātnes un/vai tehnoloģiju sadarbības potenciāls sabiedrības izaicinājumu risināšanā un inovāciju veicināšanā. Izstrādātas vadlīnijas, rīkkopas un praktiski īstenojamas metodoloģijas šādas sadarbības veicināšanai, sniedzot politikas veidotājiem, profesionāļiem un apmācību organizācijām skaidrību par iejaukšanās jomu, piemērojamību dažādās nozarēs, kā arī novērtēšanas metodēm, rādītājiem vai instrumentiem.
• Izveidoti vai stiprināti jauni un esoši nacionālie, Eiropas vai starptautiskie tīkli mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbībai, paplašinot iespējas māksliniekiem iesaistīties zinātnē un tehnoloģijās.

1. fokuss

Izstrādātas, pārbaudītas un izplatītas pieejas, metodoloģijas un paraugiejaukšanās mākslas un radošo prakšu integrēšanai, lai uzlabotu sociālās prasmes gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

2. fokuss

Demonstrēta kritiski domājošu mākslinieku iesaistes efektivitāte starpdisciplinārās komandās, vienlaikus novērtējot pētniecībā intensīvu jauno tehnoloģiju dzīvotspēju, izmantojot vismaz trīs zema TRL pilotdemonstratorus.

Mākslinieciskā pētniecība veicina starpdisciplināru, daudzdisciplināru un transdisciplināru domāšanu, iedvesmojot inovatīvu problēmu risināšanu un piedāvājot jaunus inovāciju ceļus dažādās politikas jomās, līdzīgi kā zinātniskā pētniecība. ES iniciatīvas, piemēram, SciArt un S+T+ARTS^[1], parāda, ka mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbība uzlabo zinātnisko un tehnoloģisko progresu. Māksla darbojas kā inovāciju katalizators, attīstot radošus risinājumus sarežģītiem izaicinājumiem un sniedzot jaunu skatījumu zinātniskajai kopienai. Mākslinieciskā pētniecība arvien vairāk veicina savstarpēju bagātināšanos starp mākslu un akadēmisko vidi. Sadarbība ar māksliniekiem mudina akadēmiķus pieņemt eksperimentālas prakses, savukārt mākslinieki arvien vairāk iesaistās savas prakses teorētiskajos aspektos. Ciešāka sadarbība starp māksliniekiem un uzņēmumiem jaunajās tehnoloģijās nodrošina, ka tehnoloģiskā attīstība tiek virzīta, izmantojot daudzveidīgus, uz cilvēku vērstus skatījumus. Mākslinieciskā pētniecība piedāvā starpdisciplināras atziņas, kas izaicina ierasto domāšanu, rosina inovācijas ārpus tehniskās efektivitātes un holistiski risina sabiedrības izaicinājumus. Turklāt mākslinieciskais intelekts^[2] padara sarežģītus jēdzienus pieejamus un emocionāli un kulturāli iesaista auditoriju. Mākslinieciskā izpausme atvieglo inovatīvu jēdzienu un prakšu pieņemšanu un katalizē sociālās inovācijas, atbalstot ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārmaiņas un sociāli zinātnisko jautājumu kultūras uztveri. Tagad ir īstais laiks nostiprināt izpratni par mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbības transformējošo potenciālu, destilēt to izmantošanai dažādās politikas jomās un līmeņos, kā arī izstrādāt metodes to ietekmes novērtēšanai gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Paredzams, ka projekti:

• Apkopos pierādījumus par mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbību sabiedrības izaicinājumu risināšanā un inovāciju veicināšanā zinātnē un tehnoloģijās.
• Apkopos gadījumu izpētes, izstrādās un izplatīs vadlīnijas, rīkkopas un metodoloģijas, kas atbalsta politikas veidotājus šādas sadarbības un starpdisciplināru inovāciju stratēģiju veicināšanā. Tiks precizēti un ilustrēti mehānismi, iespējamo intervenciju apjoms, kā arī piemērojamība dažādās jomās un kontekstos.
• Izstrādās konkrētus lietošanas gadījumus, piemēram (bet ne tikai): māksliniekus, kas atbalsta ētisku, iekļaujošu, uz cilvēku vērstu AI; sabiedrības izaicinājumu un sarežģītu pārmaiņu risināšanu, izmantojot mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbību; emocionālas stāstniecības, pieredzes mākslas un sabiedrības iesaistes veicināšanu, izmantojot AI un reāllaika datus; publiskā sektora lomu mākslas, zinātnes un tehnoloģiju integrēšanā; mākslinieku lomu inovāciju katalizēšanā politikas veidošanā; līdzdalības mākslas, zinātnes un tehnoloģiju iniciatīvas un pilsoņu zinātni.
• Izstrādās un testēs kvalitatīvās un kvantitatīvās metodoloģijas un galvenos darbības rādītājus šādu intervenciju novērtēšanai, to ietekmes izvērtēšanai, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumu mērīšanai un noteikšanai, kas veido panākumus.
• Palielinās iespējas māksliniekiem iesaistīties mākslas, zinātnes un tehnoloģiju sadarbībā, izmantojot tīklu izveidi vai nostiprināšanu, starpdisciplināras iniciatīvas vai citas metodes.

Projektu konsorcijos jāiekļauj mākslinieki un radošie darbinieki/radošo industriju pārstāvji. Izmantojot radošumu, projektiem ir jāveicina ES produktivitāte un konkurētspēja, vienlaikus uzlabojot mākslinieku un radošo profesionāļu nodarbinātības apstākļus un saglabājot autonomiju un brīvību, kas ir būtiska mākslinieciskajai praksei un demokrātiskai sabiedrībai.

Var tikt apsvērts finansiāls atbalsts trešajām personām līdz 60.000 EUR apmērā dotāciju veidā ar mērķi aktīvi iesaistīt māksliniekus un radošos profesionāļus, piemēram, izmantojot rezidences, lai veicinātu risinājumu izstrādi un inovatīvus eksperimentus.

Papildus galvenajai fokusa jomai priekšlikumos jāizvēlas viens no šiem diviem fokusiem:

Fokuss 1. Mīksto prasmju uzlabošana, izmantojot radošumu un mākslu

Ir nepieciešama politika un stratēģijas radošās domāšanas, kā arī starpdisciplināru un transdisciplināru metožu ieviešanai izglītībā, pētniecībā un plašākā publiskajā un privātajā sektorā. Darbaspēkā iesaistīšanās radošajās praksēs un mākslā uzlabo mīkstās prasmes – piemēram, radošumu, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, emocionālo intelektu –, kas ir būtiskas produktivitātei un konkurētspējai arvien vairāk automatizētā pasaulē^[3] un mainīgā tirgus prasību izpildei. Pētniecības un inovāciju atbalstīšana šajā jomā palīdzēs indivīdiem un institūcijām attīstīt prasmes un domāšanas veidu, kas nepieciešams, lai plauktu un palielinātu radošumu, produktivitāti un labklājību, tostarp garīgo veselību, sarežģītā, savstarpēji saistītā sabiedrībā. Paredzams, ka projekti izstrādās, eksperimentēs un izplatīs ietvarus mākslas un radošo prakšu izmantošanai mīksto prasmju stiprināšanai dažādos publiskā un privātā sektora segmentos, tostarp izglītībā un mūžizglītībā, valsts pārvaldē un korporatīvajā vidē, kā arī demonstrēs labāko praksi. Priekšlikumu iesniedzēji var izvēlēties savas pielietojuma jomas.

Fokuss 2. Izmēģinājuma projekti par jaunajām tehnoloģijām

Priekšlikumos jāizstrādā vismaz 3 maza mēroga izmēģinājuma projekti par jaunajām tehnoloģijām starpdisciplinārā vidē, iesaistot māksliniekus, lai novērtētu, demonstrētu un pilnveidotu pētniecības ietilpīgas tehnoloģijas. Kandidāttehnoloģijas varētu ietvert, cita starpā, imersīvo mākslu, tīkla sensoru sistēmas, multisensoriku, visuresošu XR, telpisko skaitļošanu, VLM/LLM un vēsturiskos datus, pūļa digitalizāciju vai virtuālo realitāti. Izmēģinājuma projektiem jādemonstrē mākslinieku iesaistes efektivitāte.

Priekšlikumos skaidri jānorāda izvēlētais fokuss.

Priekšlikumos jāapsver JRC iesaiste, pamatojoties uz tās pieredzi, jo īpaši saistībā ar SciArt programmu, un ņemot vērā vērtību, ko tā varētu sniegt, nodrošinot efektīvu saskarni starp pētniecības darbībām un politikas veidošanu.

[1] Informāciju par šīm iniciatīvām skatīt https://science-art-society.ec.europa.eu/front un https://starts.eu/

[2] Šīs tēmas kontekstā māksliniecisko intelektu var saprast kā mākslinieciskās pētniecības un prakses sadarbības spēju radīt un virzīt inovācijas, ietekmi un vērtību, integrējot radošumu ar zinātniskām, tehnoloģiskām un kultūras zināšanām, jo īpaši izmantojot starpdisciplināru sadarbību, kā tas demonstrēts tādās iniciatīvās kā STARTS un SciArt. Priekšlikumu iesniedzēji var kritiski izpētīt un attīstīt šo definīciju.

[3] M. Draghi (2024), Eiropas konkurētspējas nākotne. B daļa: Padziļināta analīze un ieteikumi, 258., 272. lpp.