Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Padziļināta izpratne un visaptverošs kultūrpolitikas modeļu, radošo industriju ekosistēmu un radošo industriju veicināšanas stratēģiju novērtējums dažādos pasaules reģionos, identificējot labo praksi, veiksmes stāstus un replicējamus modeļus. Tiek identificētas inovatīvas prakses, politikas pieejas, kopīgi izaicinājumi un iespējas starpreģionālai sadarbībai un radošo industriju globālai attīstībai.
• Izveidotas starptautiskas līdztiesīgas partnerības un sadarbība, lai apmainītos ar kultūrpolitikas pieejām, veicinātu radošās industrijas un/vai atbalstītu kopīgu ražošanu vai līdzradi, sekmējot zināšanu pārnesi un kapacitātes stiprināšanu iesaistīto dalībnieku vidū.
• Politikas veidotājiem, uzņēmumiem un ieinteresētajām personām ir pieejamas īstenojamas stratēģijas starpreģionālai sadarbībai, kas stiprina kultūras saites, izmanto radošās industrijas, kultūru un mākslu kā centrālos elementus Global Europe kontekstā, kā arī atbalsta globālu uz kultūru un jaunradi balstītu inovāciju un noturību.

Šajā tēmā tiek pētīts, kā starptautiskas partnerības var stiprināt kultūrpolitiku un radošo industriju inovācijas, veicināt starpkultūru sadarbību, kā arī atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un globālās attiecības. Priekšlikumos jāizvērtē inovatīvas pieejas, kas sniedz labumu partneriem visā pasaulē, vienlaikus uzlabojot Eiropas globālo stāvokli, izmantojot kultūras sadarbību. Tēmai ir divi atšķirīgi, bet savstarpēji saistīti fokusi; priekšlikumos jāizvēlas viens, taču var apsvērt arī papildināmību un sinerģiju ar otru.

1. fokuss: Kultūras un radošo industriju inovācijas pāri robežām

Radošās industrijas gūst globālu ievērību to daudzpusīgās ietekmes dēļ uz ekonomiku un sabiedrību, veicinot ekonomisko izaugsmi, darbvietu radīšanu, iespējas jauniešiem, sievietēm un personām ar invaliditāti, vienlaikus radot vērtību un veicinot labklājību dažādos reģionos. Ieguldot digitālajā un zaļajā pārējā, pieņemot ētisku un atvērtu AI, kā arī izmantojot kultūras mantojumu, ES piedāvā pārliecinošu paradigmu radošajām industrijām visā pasaulē. Šī pieeja stiprina radošumu Eiropā un var iedvesmot citus reģionus, kas attīsta savu kultūras un radošo ekonomiku, tādējādi veicinot plaukstošu globālo radošo ekosistēmu. Radošās industrijas atbalsta noturīgas, iekļaujošas, līdzsvarotas un savstarpēji cieņpilnas partnerības, kas rada jaunus tirgus un veicina inovācijas, virzot uz priekšu globālu Eiropu. Pieaug nepieciešamība izpētīt dažādas pieejas kultūras un radošo industriju veicināšanai, sekmējot zināšanu apmaiņu un savstarpēju mācīšanos, lai pastiprinātu pozitīvo ietekmi visā pasaulē, īpaši perspektīvi sadarbības reģioni ir Āfrika, Tālie Austrumi, Dienvidaustrumāzija un Latīņamerika. Priekšlikumos jāizveido izmēģinājuma projekti, lai demonstrētu starpreģionālās sadarbības potenciālu radošajās industrijās, risinot specifiskus reģionālus izaicinājumus un iespējas. Tie var izmantot ES Global Gateway stratēģiju, lai veicinātu noturīgas, iekļaujošas un inovatīvas globālās partnerības.

2. fokuss: Starptautiskās kultūras attiecības globālajai noturībai

Lai gan bieži tiek lietoti kā sinonīmi, kultūras diplomātija, starptautiskās kultūras attiecības un maigā vara atspoguļo dažādus sadarbības un konkurences slāņus: kultūras diplomātija bieži vien virza nacionālās intereses, izmantojot kultūras apmaiņu, starptautiskās kultūras attiecības uzsver savstarpēju un abpusēju iesaisti, savukārt maigā vara izceļ kultūras un radošuma smalko ietekmi globālās uztveres veidošanā.

Tā kā tradicionālie diplomātiskie kanāli saskaras ar spiedienu, šīs pieejas ir kļuvušas būtiskas savstarpējās sapratnes uzlabošanai, uzticības veidošanai un dialoga un sadarbības sekmēšanai pāri robežām – pat politisku domstarpību apstākļos. Tās veicina sabiedrības noturību un mierīgu līdzāspastāvēšanu, izceļot kopīgās vērtības, mazinot spriedzi un pārvarot šķelšanos. Starptautiskās kultūras attiecības piedāvā arī iespējas stiprināt esošās partnerības vai veidot jaunas – kas ir svarīgi arī pašas Eiropas stratēģiskajai autonomijai –, izmantojot kopīgās vērtības, sadarbības mehānismus, esošos tīklus (tostarp ES Global Gateway) un dažādas kultūras diplomātijas stratēģijas mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā.

Priekšlikumos šī fokusa ietvaros jāizveido izmēģinājuma projekti, lai pārbaudītu inovatīvas starptautisko kultūras attiecību formas, piemēram, iniciatīvas, kas veicina starpkultūru dialogu starp kopienām, kuras piedzīvo spriedzi vai kuras skāruši konflikti; sadarbības mākslas projektus, kas veicina savstarpēju sapratni un vēršas pret nacionālismu, ksenofobiju vai konfliktiem; kultūras partnerības, kas izvairās no asimetriskas varas dinamikas; vai kopīgas aktivitātes, kas demonstrē, kā kultūra var stiprināt sabiedrības noturību, izmantojot iekļaušanu, daudzveidību, atvērtību, un kā māksla, dizains un kultūras prakse veicina sociālo kohēziju. Āfrika, Tālie Austrumi, Dienvidaustrumāzija un Latīņamerika ir reģioni, kas ir īpaši interesanti arī šai fokusa jomai. Priekšlikumos skaidri jānorāda izvēlētais fokuss.

Projektos jāizveido mehānismi pastāvīgai sadarbībai, kas izmanto katra reģiona kultūras aktīvus un nozares inovācijas, lai risinātu globālus un vietējus izaicinājumus.

Priekšlikumos, kas risina jebkuru no fokusa jomām, var arī pētīt veidus, kā novērst nevienlīdzīgu piekļuvi globālajiem tirgiem un nelīdzsvarotību partnerībās radošajā ekonomikā, pievēršot uzmanību dzimumu līdztiesībai un citiem krustojošiem aspektiem, kas veido iespējas un līdzdalību. Pētniecības organizācijas, politikas domnīcas, radošo industriju pārstāvji, mākslinieku organizācijas/mākslinieki, tehnoloģiju kopienas un kultūras organizācijas no Eiropas un pasaules partnervalstu reģioniem tiek aicinātas piedalīties.

Priekšlikumos jau no paša sākuma jāiesaista CCSI pārstāvji, lai nodrošinātu to centrālo lomu. Priekšlikumiem nav jāaptver visas CCSI, tie var koncentrēties uz konkrētu jomu padziļinātai analīzei, lai izstrādātu spēcīgu zināšanu bāzi un izceltu stratēģiskos virzienus un uzlabošanas ceļus. Priekšlikumos jāizpēta sinerģija ar citām ES programmām, kas atbalsta starptautiskas kultūras un radošās partnerības, tostarp European Spaces of Culture,^[1] un var meklēt papildināmību ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar tēmu HORIZON-CL2-2025-01-HERITAGE-07. Lai sasniegtu tēmas paredzētos rezultātus, starptautiskā sadarbība ir ieteicama.

[1] Citu starpā: Cultural Relations Platform, kas savieno kultūras praktiķus visā pasaulē; S+T+Arts4Africa digitālās inovācijas Āfrikas subsahāras kultūrā un digitālās inovācijas centri; Africa-Europe Partnerships for Culture, kas koncentrējas uz māksliniecisko radīšanu kopdarbībā un sadarbību; European Spaces of Culture: inovatīvi sadarbības modeļi kultūras attiecībās starp ES un ārpus ES esošām vietējām partnerorganizācijām; Creative Africa: Audiovisual pārrobežu sadarbībai audiovizuālajā sektorā visā vērtību ķēdē; Strengthening African-European Museum Partnerships: Āfrikas un Eiropas muzeju platforma jauna daudzpusēja ietvara izstrādei, pamatojoties uz kopradi; CreatiFI: finanšu instruments radošo industriju atbalstam; ACP-EU Culture: atbalsts ĀKK valstu sociālekonomiskajai attīstībai, atbalstot to kultūras un radošos sektorus; ProCultura: ieguldījums nodarbinātības un ienākumus nesošu aktivitāšu palielināšanā portugāļu valodā runājošo Āfrikas valstu un Austrumtimoras kultūras un radošajā sektorā; EU-UNESCO Facility: tehniskā palīdzība kultūrpolitikas stiprināšanai un UNESCO 2030. gada kultūras rādītāju ieviešanai – ietvars kultūras ieguldījuma ilgtspējīgā attīstībā mērīšanai un novērtēšanai; Transcultura: integrācijas padziļināšana Karību jūras reģionā un sadarbības starp cilvēkiem stiprināšana ar Eiropas Savienību.