Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Padziļināta izpratne, ko papildina dokumentēta labā prakse, kas parāda, kas darbojas, lai veicinātu daudzvalodību sabiedrībā, un kāda veida prakse ir sekmējusi lingvistiskā mantojuma aizsardzību, tostarp mazāk lietotu, apdraudētu un vēsturiski marginalizētu valodu gadījumā.
• Politikas veidotājiem ir pieejami stingri, ar politiku saistīti pierādījumi, stratēģijas un politikas ieteikumi daudzvalodības veicināšanai un lingvistiskās daudzveidības aizsardzībai, un to izstrādē ir iesaistīti lietotāji, īpaši jaunākā paaudze. Valodas saglabāšanas un atdzīvināšanas nelingvistiskie ieguvumi ir labi dokumentēti, izplatīti un saprotami dažādām ieinteresētajām personām.
• Iedzīvotāji ir pilnvaroti un iesaistīti sava lingvistiskā mantojuma un resursu ilgtspējīgā pārvaldībā, koncentrējoties uz starppaaudžu dialogu un izglītības aktivitātēm, īpašu uzmanību pievēršot kopienām, kurās mutvārdu nodošana ir galvenais valodas saglabāšanas veids.
• Ir pieejamas kartes un vizuāli materiāli, kas parāda lingvistisko daudzveidību Eiropā, tostarp dažādas pastāvošās valodas (reģionālās un mazākumtautību valodas, pamatiedzīvotāju valodas, mazresursu valodas utt.), piedāvājot piemērotu terminoloģiju un skaidrojumus.

Valodu daudzveidība ir Eiropas kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa. Kad izzūd valodas, izzūd vesela zināšanu sistēma un kultūras daudzveidība kļūst nabadzīgāka. Valodu daudzveidībai ir galvenā loma kultūras daudzveidības aizsargāšanā. Valodas ir identitātes, kultūras un veida, kādā tautas uztver savu pasauli, izpausme. Līdz ar valodu zaudēšanu tiek zaudētas zināšanas un kultūra.

ES ir 24 oficiālās valodas un aptuveni 60 citas valodas, kurās runā konkrētos reģionos vai noteiktas grupas. Tās ir būtiska Eiropas kultūras bagātā auduma sastāvdaļa. Priekšlikumos būtu jādokumentē un jākartē valodu daudzveidības situācija Eiropā, ņemot vērā spēkā esošos satvarus, iniciatīvas un darba terminoloģiju, ko izveidojusi Eiropas Padome un UNESCO.

Priekšlikumos būtu jāidentificē labas prakses piemēri, kas ir rezultējušies bagātākā valodu lietojumā sabiedrībā, tādējādi veicinot daudzvalodību, un jāatbalsta zināšanu un labas prakses apmaiņa.

Turklāt pēdējās desmitgadēs daudzvalodu reģionus ir ietekmējusi demogrāfisko, sociālekonomisko un sociokulturālo izaicinājumu saplūšana. Sabiedrības novecošanās kopā ar zemāku dzimstību ir radījusi spriedzi šajās kopienās, izraisot to dzimtās valodas pratēju skaita samazināšanos, kuri var nodot savu lingvistisko mantojumu jaunākajām paaudzēm. Mājokļu krīze, kas skar vairākus no šiem reģioniem un ko arī veicina tūrisms, saasina šo dilemmu, jo ekonomiskais spiediens liek ilggadējiem iedzīvotājiem pamest savas senču mājas. Migrācija, lai arī bagātina daudzveidību, bieži vien vēl vairāk atšķaida lingvistisko audumu, jo jaunpienācēji ienes atšķirīgas lingvistiskās tradīcijas un jaunākās paaudzes tiecas uz globāli dominējošām valodām. Sociokulturālā vide ir tikpat izaicinoša, jo zūd vienvalodīgo minoritāšu runātāji un kopienas dzīve, kā arī mediju vide, kas arvien vairāk par prioritāti izvirza universālu pievilcību un dominējošās valodas, nevis vietējo autentiskumu. Tas ir īpaši akūti klejojošām vai izkliedētām kopienām, piemēram, romu kopienām, kuru lingvistiskais mantojums bieži vien tiek ignorēts vispārpieņemtajos naratīvos.

Priekšlikumos būtu jāizpēta, kā šie elementi ir mainījuši valodu situāciju šajās teritorijās un kā dažādi reģioni ir pielāgojušies jaunajai lingvistiskajai videi, kā arī kāda ir ietekme uz vietējo ekonomiku. Īpaša uzmanība jāpievērš valodām ar ierobežotu institucionālo atbalstu, lai izpētītu, kā varētu panākt labāku redzamību un precīzu atspoguļojumu.

Vēl viens elements, kas maina spēles noteikumus valodu apguvē un mantojuma aizsargāšanā, ir digitālās tehnoloģijas. Projektiem būtu jāpievēršas dažādu valodu klātbūtnei tiešsaistē un jāizpēta, kā valodu tehnoloģijas varētu pārvarēt padziļināto lingvistisko plaisu digitālajā jomā^[1], vienlaikus dokumentējot valodu datu pieejamību. Priekšlikumos būtu arī jāaplūko dažādu valodu klātbūtne dažādos mediju, mākslas un plašākos kultūras izpausmes veidos. Projekti varētu arī izpētīt, kā digitālās platformas un AI rīki var palīdzēt valodu saglabāšanā, īpaši apdraudētām reģionālajām valodām.

Projektiem būtu jāizpēta nelingvistiskie ieguvumi no valodas uzturēšanas, atjaunošanas un apguves. Tie varētu arī aplūkot, kā daudzvalodība, kā arī mantoto valodu uzturēšana un apguve ietekmē cilvēku labklājību, pašcieņu un veselību, pateicoties komfortam, mazākam stresam un drošības sajūtai, ko sniedz iespēja runāt savā pirmajā valodā un nejust savas identitātes apdraudējumu. Darbībās būtu jāpiedāvā veidi, kā veicināt un atbalstīt daudzvalodu izglītību un starppaaudžu nodošanu, tostarp formālās un neformālās mācību vidēs. Īpaša uzmanība jāpievērš kopienām, kurās formālā izglītība mantotajā valodā vēsturiski nav bijusi pieejama vai ir tikusi atturēta.

Priekšlikumiem būtu jāietver starpdisciplināra sadarbība (tostarp SSH disciplīnas) šīs problēmas risināšanā, iesaistot, piemēram, bet ne tikai, lingvistiku, mantojuma un muzeju studijas, mediju studijas, teātra studijas, literatūras studijas, sociālekonomiskās, sociokulturālās un migrācijas studijas utt. Būtu jāņem vērā pieejamie rezultāti no esošajiem pētījumiem par valodu daudzveidības un daudzvalodības aizsargāšanu, vienlaikus veicinot vajadzību identificēšanu turpmākiem pētījumiem šajā jomā. Pētījumi varētu izpētīt, cita starpā, mutvārdu nodošanas lomu un tās ar dzimumu saistīto komponentu apdraudēto valodu aizsargāšanā, kā arī metodes to saglabāšanas nodrošināšanai. Tas ir īpaši aktuāli valodām, kurās mutvārdu stāstījums, mūzika un starppaaudžu dialogs spēlē centrālo lomu kultūras nodošanā.

Projektiem būtu jāparedz īpaša vieta lingvistiskajai kartogrāfijai (nozīmīgiem valodu daudzveidības atspoguļojumiem) un jāizpēta, kādi ir izaicinājumi, piesaistot valodu telpai; pašreizējie valodu kartēšanas projekti un kādas ir iespējas uzlabot valodu kartēšanu ar pašreizējām tehnoloģijām.

Projekti varētu izpētīt, kā valodu kartes varētu kalpot kā izglītības vai pētniecības rīki, lai sniegtu lingvistiskās un kultūras daudzveidības ilustrācijas. Kultūras apziņas un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšana padara valodu kartēšanu par nozīmīgu pētniecības mērķi.

Priekšlikumos būtu jāizstrādā ieteikumi daudzvalodības veicināšanai mūsu sabiedrībās un valodu daudzveidības aizsargāšanai, dodot pilsoņiem iespēju uzņemties atbildību par sava lingvistiskā mantojuma aizsargāšanu. Šo ieteikumu mērķim būtu jābūt arī cīņai pret nelabvēlīgā situācijā esošo lingvistisko kopienu marginalizāciju, tostarp klejojošām un bezvalstnieku grupām.

Priekšlikumiem būtu jābalstās uz esošajām zināšanām, darbībām, tīkliem un platformām, jo īpaši tām, kuras finansē ES. Piemēram, tie varētu ietvert iepriekšējās iniciatīvas, piemēram, 1996. gada Euromosaic pētījumu. Pētījums dokumentēja 12 sākotnējo EC valstu un vēlāk arī jaunāko dalībvalstu, kas pievienojās ES, valodu daudzveidību. Mercator European Research Centre on Multilingualism arī veica daudzus reģionālus ES finansētus pētījumus, kurus būtu lietderīgi atjaunināt.

Sinerģiju varētu radīt arī ar European Data Space for Languages un ALT-EDIC iniciatīvu. ^[2]

Turklāt būtu jāizveido saites un jāmeklē sinerģija ar cieši saistītām darbībām, piemēram, attiecīgajām R&I darbībām, ko finansē Horizon Europe vai Horizon 2020. Jo īpaši priekšlikumos būtu jāizveido saites ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar tēmām HORIZON-CL2-2022-HERITAGE-01-01: Safeguarding endangered languages in Europe un HORIZON-CL2-2024-HERITAGE-01-05: Strategies to strengthen the European linguistic capital in a globalised world, un attiecīgā gadījumā jābalstās uz to atziņām.

Priekšlikumos būtu jāiesaista vietējās kopienas, pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas savu darbību izstrādē, izmantojot līdzdalības pieejas.

[1] Balstoties, cita starpā, uz European Language Equality (ELE) projekta ziņojumiem, kuros analizēta Eiropas lingvistiskā ainava, sniedzot ieskatu digitālo rīku un resursu pieejamībā un kvalitātē dažādām Eiropas valodām.

[2] ALT-EDIC - European Commission