Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Ilgtspējīgas konkurētspējas koncepcija tiek analizēta, ņemot vērā ģeopolitikas, globālās tirdzniecības modeļu, kā arī klimata, vides (tostarp bioloģiskās daudzveidības zuduma^[1]), tehnoloģiju un demogrāfijas pārmaiņas.
• Politikas veidotājiem tiek sniegti ieteikumi un inovatīvi risinājumi, tostarp rīkkopa dalībvalstu un asociēto valstu (darbaspēka) produktivitātes veicināšanai, vienlaikus nodrošinot augstus sociālos un vides standartus un palielinot konkurētspēju planētas robežās.

Ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni (pazīstams arī kā Draghi report)^[2] tika analizēti un apspriesti Eiropas konkurētspējas, ražīguma un izaugsmes samazināšanās iemesli salīdzinājumā ar tās galvenajiem konkurentiem. Konkurētspējīga ekonomika tiek definēta kā ekonomika, kuras ilgtspējīgs ražīguma līmenis spēj veicināt izaugsmi un līdz ar to arī ienākumus un labklājību. Gan ekonomikai, gan Eiropas sociālajam modelim ir jāpielāgojas nozīmīgākajiem pārmaiņu virzītājspēkiem, tostarp demogrāfijai, tehnoloģijām, globālās tirdzniecības modeļiem, klimatam un ģeopolitiskajām pārmaiņām.

Savukārt Eiropas sociālais modelis ir pamats joprojām augstajam ražīguma un konkurētspējas līmenim ES, un bez tā nepārtrauktas pilnveidošanas un uzturēšanas pastāv risks saskarties ar virkni negatīvu seku, sākot no nabadzības pieauguma līdz cilvēkkapitāla pasliktināšanās un labklājības samazināšanās.

Veiktajiem pētījumiem (tostarp SSH disciplīnās) būtu jāsniedz ieteikumi, kas palīdzētu Eiropai saglabāt pasaules lielvaras statusu, nodrošinot augstu labklājības, konkurētspējas un ražīguma līmeni, vienlaikus analizējot spriedzi un iespējas, ko rada Eiropas sociālā modeļa stiprināšana un ilgtspējīga konkurētspēja, izmantojot ražīgumu. Priekšlikumos būtu jāaplūko iespējamās iespējas un spriedze starp konkurētspējas veicināšanu, Eiropas sociālā modeļa saglabāšanu un augstiem vides un bioloģiskās daudzveidības standartiem.

Tiek stingri mudināts veidot klasterus un sadarboties starp atlasītajiem projektiem šīs konkursa tēmas ietvaros, kā arī sadarboties ar Social Transformations and Resilience partnerību.

[1] Daba ir būtiska konkurētspējas sastāvdaļa. Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services (IPBES) ir pierādījusi, ka aptuveni 55 % no globālā IKP rada nozares, kas ir mēreni vai ļoti atkarīgas no dabas. Aptuveni 72 % eiro zonas uzņēmumu ir kritiski atkarīgi no ekosistēmu pakalpojumiem.

[2] https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en