Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Sniegt politikas veidotājiem detalizētāku izpratni par pamatprasmju ieguldījumu ekonomikā īstermiņā un vidējā termiņā, īpašu uzmanību pievēršot to ieguldījumam produktivitātē un inovācijās, lai uzturētu ES konkurētspēju un izaugsmi.
• Izstrādāt praktiski īstenojamus ieteikumus par to, kā mūžizglītības perspektīvā izglītības un apmācības sistēmas var palīdzēt veicināt pamatprasmes.
• Veicināt produktivitāti, inovācijas, konkurētspēju un izaugsmi, tostarp samazinot dzimumu, invaliditātes un sociālekonomiskās atšķirības pamatprasmju jomā.

Prasmju savienības kontekstā 2025. gada Eiropas Komisijas rīcības plānā par pamatprasmēm ir noteiktas piecas pamatprasmes: lasītprasme, matemātika (tostarp arī finanšu pratība), dabaszinātnes, digitālās prasmes un pilsoniskā līdzdalība. Augsts pamatprasmju līmenis jauniešu un pieaugušo vidū ir būtisks ES produktivitātes, inovācijas, konkurētspējas un izaugsmes uzturēšanai, kā tas skaidrots arī 2024. gada Draghi Report^[1]. Citas nozīmīgas ES iniciatīvas atbalsta mūžizglītību kā produktivitātes, inovācijas un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, piemēram, 2022. gada Padomes ieteikums, kas mudina dalībvalstīs ieviest individuālos mācību kontus (Individual Learning Accounts — ILA).

Pierādījumi par cēloņsakarību starp pamatprasmēm, no vienas puses, un produktivitāti, inovāciju, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, no otras puses, Eiropā joprojām ir ierobežoti gan mikroekonomiskā, gan makroekonomiskā līmenī, galvenokārt tādēļ, ka maz tiek izmantoti longitudinālie dati. Tas attiecas arī uz pamatprasmju un citu prasmju (piemēram, sociāli emocionālo prasmju) mijiedarbību produktivitātes, inovācijas, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā.

Tāpat ir nepieciešami labāki pierādījumi (tostarp no SSH disciplīnām) par to, kādas izglītības un apmācības politikas un prakses visos līmeņos (skolu izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība, pieaugušo izglītība) var būt efektīvas, lai mazinātu dzimumu, invaliditātes un sociālekonomiskās atšķirības pamatprasmju apguvē un turpmākajos darba tirgus rezultātos. Pētījumos būtu arī labāk jāizpēta kompetences, kas izglītojamajiem nepieciešamas, lai efektīvi mācītos ar AI balstītiem rīkiem. Ir nepieciešami papildu pierādījumi par to, kā palielināt sieviešu līdzdalību STEM jomās un kā risināt skolotāju trūkumu, kā arī par to, kā novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti.

Priekšlikumos būtu jārisina šīs pētniecības nepilnības, savā analīzē izmantojot stingras kvantitatīvās metodes ar longitudinālu perspektīvu, un tos var papildināt ar kvalitatīvām pētniecības metodēm. Priekšlikumos būtu arī jāizvērtē iekļaušanas aspekts un izmaksas, kas saistītas ar analizētajām politikām vai praksēm. Tiek veicināta sadarbība ar izglītības un apmācības ieinteresētajām personām. Tiek stingri ieteikta klasterizācija un sadarbība ar citiem atlasītajiem projektiem saskaņā ar uzaicinājumu HORIZON-CL2-2024-TRANSFORMATIONS-01-10: “Effective education and labour market transitions of young people” un citiem attiecīgiem projektiem, kā arī ar Social Transformations and Resilience Partnership.

[1] https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en