Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Nodrošināt politikas veidotājus, izglītības un apmācības iestādes, kā arī sociālos partnerus ar pamatīgu izpratni par to, kādas kompetences ir nepieciešamas jauniešiem un darba ņēmējiem, lai atbalstītu ES ekonomiku virzībā uz zaļo pārkārtošanos, oglekļneitralitātes sasniegšanu un dabas ekosistēmu aizsardzību.
• Izstrādāt praktiski īstenojamus ieteikumus politikas veidotājiem, kā arī izglītības un apmācības iestādēm par to, kādas izglītības un apmācības programmas un politikas pasākumi var veicināt šo kompetenču apguvi jauniešu un darba ņēmēju vidū mūžizglītības perspektīvā, tostarp ņemot vērā dzimumu un invaliditātes dimensijas.
• Sniegt politikas veidotājiem norādījumus par to, kā risināt savstarpējo saikni starp kompetenču veicināšanu zaļajai pārkārtošanai un kompetenču veicināšanu digitālajai pārkārtošanai.

Vides problēmas pēdējos gados ir bijušas viens no galvenajiem darbaspēka pieprasījuma un prasmju piedāvājuma virzītājspēkiem visās nozarēs. Lai pienācīgi īstenotu Prasmju savienību un atbalstītu cilvēkus prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, ir nepieciešams vairāk datu un pētniecības analīzes par kompetencēm, kas jauniešiem un darba ņēmējiem ir vajadzīgas zaļajai pārkārtošanās procesam. Uzticamu kvantitatīvo datu pieejamība joprojām ir ierobežota gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Turklāt lielākā daļa pieejamo pētījumu par zaļo pārkārtošanos koncentrējas uz makrolīmeņa politiku, neņemot vērā to, kā darba ņēmēji un kopienas var veicināt pārmaiņas.

Kompetenču veicināšana zaļajai pārkārtošanās procesam prasa arī labāku izpratni par jauniešu un darba ņēmēju attieksmi, bažām un uzvedību saistībā ar klimata pārmaiņām un rīcību klimata jomā, bioloģiskās daudzveidības zudumu, piesārņojumu, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, kā arī par jauniem veidiem, kā attīstīt spējas un prasmes^[1]. Prasmju pārnesamība starp profesijām un nepieciešamība pēc pašreizējā darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas ir arī būtiska zaļās pārkārtošanās virzīšanai. Šie jautājumi ir savstarpēji saistīti ar notiekošo digitālo pārkārtošanos.

„Zaļā pārkārtošanās” ietver plašu un daudzveidīgu nozaru un darbību kopumu bez viena konkrēta vispārīgo kompetenču kopuma (citiem vārdiem sakot, prasmes būtiski atšķiras atkarībā no nozares). Piemēram, saskaņā ar Cedefop^[2] datiem, starp nozarēm ar augstu ietekmi uz klimatu pieprasījums pēc prasmēm zaļajai pārkārtošanās procesam ir visaugstākais enerģētikas jomā. Tāpēc priekšlikumiem jākoncentrējas uz vienu no šīm nozarēm, kuras īpaši ietekmē pieaugošais pieprasījums pēc zaļās kompetences: 1) ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana, 2) automobiļu rūpniecība, 3) enerģētika un 4) būvniecība, 5) daba un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Priekšlikumos jāizmanto kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes (tostarp no sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnām) un jāpiemēro mūžizglītības perspektīva, lai risinātu vairākus pētniecības jautājumus, piemēram:

• Kādas ir visatbilstošākās kompetences, kas nepieciešamas, lai aktīvi veicinātu zaļo pārkārtošanos šajās nozarēs?
• Kādas novērtēšanas metodes un sistēmas ir visefektīvākās, lai noteiktu gatavību zaļajām darbavietām un ilgtspējīgām inovācijām?
• Kāda loma ir digitālajām prasmēm un tehnoloģiskajai pratībai, sagatavojot jauniešus un darba ņēmējus zaļajai pārkārtošanās procesam, un kā izglītības un apmācības sistēmas var izmantot sinerģiju starp kompetencēm zaļajai un digitālajai pārkārtošanās procesam?
• Kā politikas veidotāji, izglītības un apmācības iestādes un darba devēji var sadarboties, lai identificētu un novērstu prasmju trūkumu, kas var kavēt zaļo pārkārtošanos?
• Kā profesionālās izglītības un apmācības sistēmas var kļūt pieejamākas un elastīgākas, lai efektīvi reaģētu uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām zaļās pārkārtošanās procesā?
• Kā nodrošināt, ka sievietes un personas ar invaliditāti vienlīdzīgi gūst labumu no zaļās pārkārtošanās sniegtajām iespējām?
• Kā notiek efektīva mūžizglītības kompetenču apguve zaļajai pārkārtošanās procesam?
• Kā mēs varam izstrādāt un ieviest iekļaujošas sistēmas, kas uzlabo karjeras konsultācijas un atbalsta visus izglītojamos labāko lēmumu pieņemšanā attiecībā uz viņu karjeras izvēli un ceļiem?
• Kas palīdz virzīt nelabvēlīgā situācijā esošus bērnus uz ceļiem, kas, kā pierādīts, ved uz augšupejošu mobilitāti (tostarp palīdzot tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu), un vajadzības gadījumā paaugstināt ambīcijas? Kādā vecumā iejaukšanās ir visefektīvākā?
• Kā politikas veidotāji var vislabāk veidot sadarbību ar nozari, lai palielinātu apmācības iespējas, nodrošinātu, ka izglītojamie ir pēc iespējas labāk sagatavoti darbam, un mazinātu šķēršļus tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides?

Priekšlikumos arī jāņem vērā dzimumu un invaliditātes dimensijas to analīzē (nodrošinot, ka sievietes, kā arī personas ar invaliditāti vienlīdzīgi gūst labumu no nodarbinātības un ienākumu gūšanas iespējām, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos). Tiek stingri mudināts veidot klasterus un sadarbību starp atlasītajiem projektiem šīs uzaicinājuma tēmas ietvaros un citiem atbilstošiem projektiem, piemēram, no Horizon 2020 European Green Deal Call un to rezultātiem.

Priekšlikumos arī jāizpēta sinerģija ar New European Bauhaus (NEB) Facility, tostarp jo īpaši ar NEB Academy par prasmēm ilgtspējīgas būvniecības jomā, un European Partnership on Social Transformations and Resilience.

[1] GreenComp, Eiropas ilgtspējas kompetenču satvars, sniedz konceptuālu modeli par zināšanām, prasmēm un attieksmi, kas atbalsta ilgtspēju mūžizglītības kontekstā.

[2] https://www.cedefop.europa.eu/files/9197_en.pdf