Projektiem ir jāsniedz ieguldījums vai nu pirmajā un otrajā (kopā), vai trešajā un ceturtajā (kopā) no šādiem sagaidāmajiem rezultātiem:

• Uzlabota ES Pact on Migration and Asylum īstenošana, izmantojot uz pierādījumiem balstītas atziņas patvēruma un migrācijas pārvaldībā, nepilngadīgo vecuma noteikšanā un pārmitināšanas sistēmās, nodrošinot godīgu un efektīvu migrācijas pārvaldību.
• Izpratne par legālajiem ceļiem, kas risina gan ES dalībvalstu vajadzības, gan potenciālos cirkulārās un pastāvīgās migrācijas shēmu piedāvājumus izvēlētajās partnervalstīs.
• Uzlabota veselības vienlīdzība migrantiem, tostarp bēgļiem, integrējot stabilus veselības datus valsts sistēmās, novēršot pārvaldības šķēršļus un risinot krustojošo nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā, identificējot datus/rādītājus par pamatvajadzībām veselības un sanitārijas jomā, tostarp salīdzinājumā ar atbilstošu ārstēšanu.
• Visaptverošs ilgtermiņa sociālās iekļaušanas un integrācijas stratēģiju izvērtējums, sniedzot uz pierādījumiem balstītus politikas ieteikumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, mājokli, izglītību, veselību (tostarp garīgo veselību), kvalifikāciju atzīšanu un prasmju validēšanu, jauniešu līdzdalību, kā arī sociālo, politisko un kultūras iekļaušanu.

Priekšlikumos skaidri jānorāda, kuriem sagaidāmajiem rezultātiem to piedāvātais pētījums sniegs ieguldījumu.

ES Migrācijas un patvēruma pakts^[1] ir ieviesis vairākus galvenos mehānismus, kuru efektīvai īstenošanai ir nepieciešami pamatoti pierādījumi. Priekšlikumos jāveic visaptveroša pakta komponentu analīze, tostarp, piemēram, solidaritātes mehānisma, nepilngadīgo vecuma noteikšanas sistēmas, migrācijas pārvaldības krīzes un nepārvaramas varas situācijās, ES ārējo politiku attiecībā uz globālajiem migrācijas modeļiem un Savienības pārmitināšanas un humānās uzņemšanas sistēmas analīze. Šajā analīzē jāņem vērā dažādas nacionālās institucionālās vides un jāpiedāvā pielāgoti politikas ieteikumi, kas aizsargā cilvēktiesības un uzlabo praktisko īstenošanu.

Migrantu, tostarp bēgļu, veselības datu vide ir sadrumstalota, nepilnīga un bieži vien zemas kvalitātes. Šo situāciju sarežģī politiski, pārvaldības, tiesiski un strukturāli aspekti, kas apgrūtina pieejamo datu efektīvu integrāciju un izmantošanu.

Priekšlikumos jāapzina esošā migrantu, tostarp bēgļu, veselības datu integrācijas vide valstu veselības informācijas sistēmās, izvērtējot esošās datu vākšanas sistēmas, metodoloģijas un tehnoloģijas, ko izmanto veselības informācijas apkopošanai un integrēšanai par migrantu populācijām, uzsverot iespējamos sistēmiskos un organizatoriskos šķēršļus. Tajos jāidentificē problēmas un labākā prakse, kas ir sekmīgi veicinājusi datu integrāciju, vienlaikus saglabājot augstus datu privātuma un drošības standartus, kā arī jāsniedz politikas ieteikumi.

Turklāt trūkst pētījumu par to, kā savstarpēji saistīti faktori, piemēram, vecums, dzimums, invaliditāte un tiesiskais statuss, ietekmē veselības rezultātus migrantu un bēgļu populācijās, tostarp gados vecāku migrantu vidū. Šo nepilnību novēršana (tostarp ar SSH disciplīnu ieguldījumu) ir būtiska, lai izstrādātu pamatotu politiku, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un uzlabo vispārējos veselības rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot personām neaizsargātā situācijā. Priekšlikumos jāiekļauj analīze par krustojošos faktoru ietekmi uz piekļuvi veselības aprūpei migrantu un bēgļu populācijām.

Papildus veselībai ir būtiski izprast sociālās iekļaušanas un integrācijas^[2] stratēģiju ilgtermiņa ietekmi. Priekšlikumos jāizstrādā visaptverošas un salīdzinošas novērtēšanas sistēmas, lai izmērītu esošo stratēģiju efektivitāti ES, nacionālā un vietējā līmenī, identificējot labāko praksi visos līmeņos (ES, nacionālā, vietējā) un īpaši mazo un vidējo pilsētu un pašvaldību lomu, kā arī iesakot inovatīvus politikas pielāgojumus. Darbības jomām jāietver piekļuve darba tirgum, patvēruma meklētāju mobilitātes iespējas Dublinas sistēmas ietvaros, mājoklis, jauniešu un sieviešu līdzdalība, privātā sektora un nevalstisko dalībnieku ieguldījums, kā arī plašāka migrantu, tostarp bēgļu kopienu, sociālā, politiskā un kultūras iekļaušana, tostarp izglītības loma, kā arī valodas prasmes uzņemošās valsts valodā. Priekšlikumi tiek mudināti pētīt integrācijas biogrāfiskās dimensijas, atzīstot migrantu, tostarp bēgļu, personīgās trajektorijas. Pētījumos jāizpēta arī saikne starp migrācijas plūsmām un sociālās identitātes veidošanos, nodrošinot, ka integrācijas politika ir pielāgojama mainīgajai sabiedrības dinamikai un ilgtspējīga ilgtermiņā. Priekšlikumos jāiekļauj kvantitatīvi dati un pamatotas metodoloģijas, lai identificētu efektīvu praksi, mērķa grupas un labvēlīgus apstākļus integrācijas politikas novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz integrāciju darba tirgū. Attiecīgos gadījumos priekšlikumi tiek mudināti iekļaut migrantus un/vai bēgļus kā pētījuma dalībniekus, novērtējot viņu tiešo pieredzi, vajadzības, attieksmi un viedokli.

Priekšlikumos var paredzēt JRC līdzdalību, izmantojot tās starpdisciplināro pieredzi migrācijas pārvaldībā, sociālajā iekļaušanā un integrācijā, tostarp no veselības aspekta. JRC varētu, piemēram, sniegt ieguldījumu salīdzinošajā politikas analīzē, saskaņotā datu vākšanā dalībvalstīs un uz pierādījumiem balstītā atbalstā ES līmeņa lēmumu pieņemšanā, izmantojot savu pieredzi politikas mehānismu modelēšanā, datu analīzē un rādītāju izstrādē, nevienlīdzības analīzē, kā arī migrācijas tendenču prognozēšanā un tālredzības nodrošināšanā.

Attiecīgos gadījumos priekšlikumos var apsvērt iedzīvotāju iesaisti un dialogu, kas pārsniedz migrantu, tostarp bēgļu, loku, ar mērķi iegūt plašāku informāciju.

[1] https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/migration-and-asylum/pact-migration-and-asylum_en

[2] Integrācija ir jāsaprot kā divvirzienu process.