Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Izvērtēt esošo ilgtermiņa aprūpes (LTC) politiku efektivitāti un noturību valsts un reģionālā līmenī.
• Nodrošināt politikas veidotājus ar zinātniskām zināšanām un datiem uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei, lai risinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pieejamas, sasniedzamas un augstas kvalitātes ilgtermiņa aprūpes, koncentrējoties uz efektīvu resursu, tostarp cilvēkresursu, finanšu un tehnoloģisko resursu, izmantošanu.
• Ierosināt jaunus politikas risinājumus, lai risinātu pieaugošās ilgtermiņa aprūpes vajadzības un nodrošinātu vienmērīgu (ne)formālās aprūpes pāreju, tostarp no aktīvas un veselīgas novecošanas politikas perspektīvas un integrētu aprūpes pakalpojumu sniegšanas attīstības vietējā līmenī.

ES tiek prognozēts, ka nākotnē palielināsies to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe. Paredzams, ka 2070. gadā šis skaits būs par 21 % lielāks nekā 2020. gadā. Šis pieaugums lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju novecošanās paātrināšanos, kā arī ar lielāku vajadzību pēc paliatīvās aprūpes. Tajā pašā laikā daudzas dalībvalstis jau tagad nespēj apmierināt visas ilgtermiņa aprūpes vajadzības darbaspēka trūkuma dēļ, kas nākotnē, visticamāk, saasināsies, jo pats ilgtermiņa aprūpes darbaspēks noveco un nozare nav pievilcīga sarežģīto darba apstākļu, ierobežoto karjeras izaugsmes iespēju un zemo profesionālo standartu dēļ.

Ir nepieciešami zinātniski pierādījumi no pētniecības un inovācijām (tostarp no SSH disciplīnām), lai palīdzētu risināt pieaugošo pieprasījumu pēc ilgtermiņa aprūpes ES apstākļos, kad samazinās darbaspēka resursi un palielinās spiediens uz publiskajiem un privātajiem budžetiem.

Saskaņā ar European Care Strategy un papildinot European Partnership on Transforming Health and Care Systems^[1] darbību, priekšlikumiem būtu jā:

• jāizvērtē esošo valsts/reģionālo ilgtermiņa aprūpes politiku efektivitāte attiecībā uz pašreizējo ilgtermiņa aprūpes vajadzību apmierināšanu ar pietiekamu un atbilstoši kvalificētu ilgtermiņa aprūpes darbinieku skaitu, padarot formālo ilgtermiņa aprūpi par pieejamu, sasniedzamu un kvalitatīvu; šajā ziņā jāizvērtē integrētās aprūpes loma un ilgtermiņa aprūpes un citu sociālo pakalpojumu mijiedarbība;
• jāizstrādā stabilas metodoloģijas, lai modelētu prognozes līdz 2070. gadam attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes vajadzībām un piedāvājumu, tostarp darbaspēka un pakalpojumu veidu ziņā, kā arī atbilstošas publiskā finansējuma vajadzības vismaz 15 ES dalībvalstīm; jākvantificē bezdarbības izmaksas attiecībā uz ietekmi uz neapmierinātām LTC vajadzībām, veselības un labklājības rezultātiem, kā arī neizmantotajām ekonomiskā atdeves iespējām;
• jāidentificē un jāanalizē inovatīvi politikas instrumentu kopumi, tostarp balstīti uz sociālo inovāciju, lai risinātu ilgtermiņa aprūpes vajadzības un ilgtermiņa aprūpes piedāvājuma problēmas, izmantojot pieejamos un/vai jaunus publiskos/privātos resursus, tostarp izmantojot digitalizācijas un jauno tehnoloģiju potenciālu. Apsveramie aspekti var ietvert darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanu, palielinot ilgtermiņa aprūpes nozares pievilcību, uzlabojot darba apstākļus un ilgtermiņa aprūpes darbinieku sociālo aizsardzību; digitālo risinājumu, tostarp uz AI balstītu, ieviešanu; izmaksu efektivitātes izpēti veselības un sociālās aprūpes publisko budžetu izmantošanā un privātā finansējuma lomu nozarē.

Pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti ņemt vērā datus, ko piedāvā European Research Infrastructures sociālo zinātņu jomā, ^[2] kā arī LTC politikas analīzes kopumu, ko izstrādājusi European Commission^[3]. Attiecīgā gadījumā priekšlikumos būtu jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kuras apvienotas European Open Science Cloud (EOSC), kā arī dati no attiecīgajām Data Spaces. Īpašas pūles būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti šīs tēmas kontekstā, ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Pieteikuma iesniedzējiem, kuru mērķis ir risināt demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz veselības un aprūpes sistēmām, iepriekš jāpārbauda, kuras jomas aptver Transforming Health and Care Systems partnerība un kādus pētījumus partnerība veic, lai izvairītos no centienu dublēšanās vai iespējamas dubultās finansēšanas.

Priekšlikumos būtu jāapsver iespēja iesaistīt European Commission's Joint Research Centre (JRC)^[4], pamatojoties uz tās pieredzi un ņemot vērā vērtību, ko tā varētu sniegt, nodrošinot efektīvu saskarni starp pētniecības darbībām un politikas veidošanu.

Priekšlikumos būtu jāintegrē uz dzimumu līdztiesību vērsta un intersekcionāla pieeja, lai risinātu dažādās ilgtermiņa aprūpes politikas vajadzības aprūpes saņēmējiem un aprūpētājiem.

Lai maksimāli palielinātu ietekmi un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, priekšlikumos būtu jāparedz, attiecīgā gadījumā, sadarbība ar Horizon Europe projektiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar konkursa tēmu HORIZON-CL2-2022-TRANSFORMATIONS-01-10, “Socio-economic effects of ageing societies”^[5] un HORIZON-CL2-2023-TRANSFORMATIONS-01-08 konkursa tēmu ar nosaukumu “Integrated care solutions leading to better quality, person-centred long-term^[6].

[1] Skatīt https://www.thcspartnership.eu/ vai https://cordis.europa.eu/project/id/101095654

[2] https://ri-portfolio.esfri.eu/ri-portfolio/table/

[3] https://employment-social-affairs.ec.europa.eu/policies-and-activities/social-protection-social-inclusion/social-protection/long-term-care_en

[4] DG JRC pētniecības darbības par ilgtermiņa aprūpi un demogrāfiju mērķis ir analizēt neirodeģeneratīvo slimību (piemēram, demences) izplatību un ietekmi uz LTC pieprasījumu, kā arī analizēt mājsaimniecību sastāvu (ģimenes struktūras izmaiņas) un ietekmi uz LTC nodrošināšanu.

[5] https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-details/horizon-cl2-2022-transformations-01-10

[6] https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-details/horizon-cl2-2023-transformations-01-08