Projektam ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Pētniecības finansētājiem, politikas veidotājiem un pētniecības kopienām sociālajās un humanitārajās zinātnēs (SSH) tiek nodrošināta daudzgadu P&I programma par sociālajām transformācijām un noturību, reaģējot uz tādām megatendencēm kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums, digitalizācija, demogrāfiskās izmaiņas un negaidīti satricinājumi.
• Tiek palielināti pētniecības ieguldījumi sociālajā aizsardzībā un būtiskajos pakalpojumos, darba nākotnē, izglītībā un prasmēs, kā arī taisnīgā pārejā uz klimatneitralitāti.
• Ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī politikas veidotājiem tiek nodrošinātas uz pierādījumiem balstītas zināšanas, rīki un inovatīvi risinājumi, kas veicina jaunu politiku un stratēģiju izstrādi noturības, taisnīguma, iekļautības un sociālās kohēzijas stiprināšanai Eiropas, valsts un reģionālā līmenī.

Eiropa piedzīvo būtiskas sociālās pārmaiņas, ko virza tādi makro pārmaiņu faktori kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas, kurus paātrinājuši tādi notikumi kā COVID-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Šīs pārmaiņas rada gan izaicinājumus, gan iespējas, piemēram, mainīgo prasmju pieprasījumu un darbaspēka trūkumu, jaunu digitālo un paaudžu plaisu, pieaugošo nevienlīdzību un draudus sociālajai kohēzijai, kā arī pieaugošās sociālās aizsardzības izmaksas, cita starpā. Šo sociālo pārmaiņu apjoms, kā arī labklājības sistēmu un darba tirgu neviendabīgums prasa apvienotas starpdisciplināras un transdisciplināras zināšanas un resursu koplietošanu, kā arī ilgtermiņa saskaņotu rīcību, pamatojoties uz Stratēģisko pētniecības un inovāciju programmu (SRIA).

Priekšlikumiem līdzfinansētajai Social Transformations and Resilience (STR) partnerībai būtu jātiecas izveidot 7 gadu pētniecības un inovāciju programmu^[1], kas izmantos SSH potenciālu, lai veidotu noturību, nodrošinātu taisnīgumu un iekļautību, kā arī veicinātu sociālo kohēziju, ņemot vērā izmaiņas klimatā, vidē, tehnoloģijās, demogrāfijā un negaidītus satricinājumus. Šajā nolūkā priekšlikumos būtu jāapvieno nepieciešamie finanšu resursi no iesaistītajām nacionālajām (vai reģionālajām) pētniecības programmām, lai īstenotu kopīgus starptautiskus uzsaukumus priekšlikumu iesniegšanai, kas rezultētos grantos trešajām personām.

Paredzams, ka sasniegtās inovācijas un zinātniskie rezultāti veicinās ES prioritāšu sasniegšanu Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ES zaļajā kursā, Eiropas pētniecības telpas (ERA) un Eiropas izglītības telpas (EEA) stiprināšanu, kā arī palīdzēs izstrādāt labāku nacionālo, reģionālo un vietējo politiku saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām.

Papildu mērķis ir dot ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā: 1. (nabadzības izskaušana), 4. (kvalitatīva izglītība), 5. (dzimumu līdztiesība), 8. (pienācīgs darbs un ekonomiskā izaugsme), 10. (nevienlīdzības mazināšana), 11. (ilgtspējīgas pilsētas un kopienas), 13. (rīcība klimata jomā) un 16. (miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas).

Lai sasniegtu šos mērķus, paredzams, ka partnerība uzsāks ikgadējus starptautiskus priekšlikumu uzsaukumus un papildu aktivitātes četrās savstarpēji saistītās ietekmes jomās:

• Atbalsts sociālās aizsardzības sistēmu un būtisko pakalpojumu modernizācijai
• Darba nākotnes veidošana
• Izglītības un prasmju attīstības veicināšana
• Ieguldījums taisnīgā pārejā uz klimatneitralitāti

Paredzams, ka STR partnerība organizēs aktivitātes atbilstoši šādiem sešiem darbības mērķiem:

• Apkopot datus un pierādījumus sociālo pārmaiņu mērīšanai, izmantojot dažādas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes sociālajās un humanitārajās zinātnēs, un izmantot tos, lai pamatotu uz pierādījumiem balstītas sabiedriskās politikas un stratēģiju izstrādi.
• Veicināt salīdzinošos pētījumus, lai identificētu un dalītos ar labāko praksi un neveiksmēm reģionālā, nacionālā un ES līmenī.
• Izstrādāt jaunus, inovatīvus veidus, kā savienot pētniekus ar politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem un sociālajiem inovatoriem, lai strādātu kopā, komunicējot vajadzības un rezultātus.
• Attīstīt sociālos un individuālos eksperimentus visos līmeņos (subnacionālā, nacionālā, Eiropas), lai labāk izprastu sociālo pārmaiņu un sabiedriskās politikas ietekmi.
• Veicināt jaunu analītisko, metodoloģisko un epistemoloģisko rīku izstrādi, lai labāk izprastu sociālās pārmaiņas un noturību.
• Stiprināt kapacitāti pētniecības un inovāciju kopienā un politikas veidotāju vidū, lai pielāgotu un stiprinātu sociālo infrastruktūru un pakalpojumus, ņemot vērā negaidītus satricinājumus.

Priekšlikumiem jābalstās uz ERA-NETs CHANSE darbu, kā arī citiem būtiskiem tīkliem un iniciatīvām, piemēram, HERA un NORFACE, Transatlantisko sociālo un humanitāro zinātņu platformu (T-AP) un kopīgo programmēšanas iniciatīvu More Years, Better Lives (JPI MYBL). Apvienojot dažādas ieinteresētās personas akadēmiskajās aprindās, politikas veidotājus, sociālos partnerus un tirdzniecības asociācijas, pilsonisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas, partnerībai būtu jārada kritiska zināšanu un resursu masa ilgtermiņa SRIA īstenošanai.

Partnerībai būtu jāiesaista šādas ieinteresētās personas: (i) Nacionālās pētniecības finansēšanas aģentūras un ministrijas pētniecības un augstākās izglītības jomā; (ii) ministrijas, kas atbild par darbu, sociālajām lietām, nodarbinātību, klimatu un vidi, kur iespējams, kā arī citas attiecīgās valsts iestādes četrās ietekmes jomās; (iii) pētnieki no sociālajām un humanitārajām zinātnēm un transdisciplinārām jomām; (iv) sociālie partneri, iedzīvotāju organizācijas un NVO vietējā, nacionālā un ES līmenī, piemēram, arodbiedrības, darba devēju asociācijas, praktiķi un bezpeļņas organizācijas, kas aizstāv nelabvēlīgā situācijā esošo grupu tiesības; (v) privātais sektors, kas var ietvert nodarbinātības aģentūras, būtisko pakalpojumu sniedzējus, sociālos uzņēmējus un privātās izglītības iestādes.

Tā kā partnerība skar cilvēku dzīves fundamentālos aspektus (darbs, sociālā aizsardzība, izglītība un taisnīga zaļā pāreja), ir būtiski iesaistīt partnerības aktivitātēs attiecīgos dalībniekus, interešu grupas un pētniecības rezultātu potenciālos galalietotājus. Dzimumu līdztiesības un intersekcionālie aspekti būtu jāņem vērā visās aktivitātēs un kopīgajos uzsaukumos.

ES aģentūras (piemēram, Eurofound, ELA, CEDEFOP^[2]), kas risina ar četrām ietekmes jomām saistītus jautājumus, piemēram, darba apstākļus, profesionālo izglītību un apmācību, un darba tiesības, kā arī starptautiskās organizācijas, piemēram, ILO un OECD, ir jāuzskata par ieinteresētajām personām, jo tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu un resursus partnerībai. Tiek veicināta sadarbība ar esošajām pētniecības infrastruktūrām (piemēram, European Social Survey, SHARE, CLARIN, CESSDA, Eurostat). Tam būtu jāatvieglo piekļuve datiem (piemēram, par sociālo nodrošinājumu) un jāizmanto attiecīgās datu kopas projektos, kas tiks finansēti šīs partnerības ietvaros.

Partnerība ir atvērta visām ES dalībvalstīm un valstīm, kas ir asociētas Horizon Europe, un tā paliks atvērta trešajām valstīm, kuras vēlas pievienoties. Paredzams, ka partneri sniegs ieguldījumu finansiāli un/vai ar atbilstošām aktivitātēm^[3], atkarībā no piedāvāto aktivitāšu vērienīguma. Partnerībai jābūt atvērtai jauniem partneriem visā tās darbības laikā. Svarīgi, ka ES ieguldījums netiks palielināts.

Lai nodrošinātu aktivitāšu saskaņotību un savstarpēju papildināmību, kā arī izmantotu zināšanas un kopīgās aktivitātes, paredzams, ka partnerība izveidos sinerģiju ar attiecīgajiem Horizon Europe projektiem II pīlāra attiecīgajās klasteru jomās, partnerībām – piemēram, Driving Urban Transitions (DUT) partnerību vai Clean Energy Transition (CET) partnerību, Biodiversa+ partnerību, misijām – piemēram, misiju par klimatneitrālām un viedām pilsētām vai misiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām – un New European Bauhaus Facility, cita starpā.

[1] Ar papildu trim gadiem darbības izbeigšanai, t.i., FSTP projektu administrēšanai un atskaitīšanai, kas uzsākti ar pēdējiem uzsaukumiem.

[2] Saskaņā ar Horizon Europe noteikumiem par darbu ar ES decentralizētajām aģentūrām.

[3] Jebkura atbilstoša aktivitāte, kas atšķiras no finansiālā atbalsta trešajām personām/kopīgajiem starptautiskajiem uzsaukumiem un papildina to, un sniedz ieguldījumu partnerības mērķu sasniegšanā.