Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas, sabiedrības, izglītības jomas ieinteresētajām personām un pētniekiem ir uzlabojusies izpratne par teorētiskajiem modeļiem un piedāvātajiem ceļiem risinājumu ieviešanai cīņai pret ekstrēmismu, radikalizāciju, naida runu un polarizāciju.
• Valsts iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, pašvaldības, NVO un kopienu dalībnieki ir vairāk iesaistīti tādu risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas attiecas uz radikalizāciju, ekstrēmismu, naida runu un polarizāciju to attiecīgajos kontekstos.
• ES iestādes, valstu politikas veidotāji un tiesu iestādes var izmantot uzlabotu pierādījumu bāzi savu lēmumu pieņemšanai, izmantojot pētījumu rezultātu zinātniskos, politiskos un tiesiskos novērtējumus reālās dzīves kontekstos, tādējādi nodrošinot metožu replicēšanu, tiesību aktu izmaiņas un inovācijas.
• Uzlabota izpratne par naida un polarizācijas pamatcēloņiem, metodoloģijām cīņai pret tiešsaistes naida ekosistēmām un tradicionālo mediju lomu sabiedriskās domas veidošanā, tostarp korelāciju starp mediju patēriņu un polarizāciju, lai informētu stratēģijas cietušo aizsardzībai un cīņai pret naida noziegumiem un naida runu.

Eiropas Savienība pēdējos gados ir aktīvi strādājusi, lai cīnītos pret rasismu, ksenofobiju, naida runu, naida noziegumiem un ekstrēmismu, izstrādājot un īstenojot dažādas stratēģijas šo problēmu risināšanai^[1]. Horizon 2020 un Horizon Europe ir arī bijusi izšķiroša nozīme tādu projektu finansēšanā, kuru mērķis ir attīstīt pētniecību un vākt pierādījumus par to, kā vērsties pret radikalizāciju, polarizāciju, naida runu un ekstrēmismu un kā tos novērst. Šīs parādības rada būtiskus riskus, jo tās var mazināt uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām, vājināt sabiedrisko līgumu un veicināt pieaugošu nevienlīdzību un nestabilitāti.

Eiropas pētniecībai (tostarp SSH disciplīnu pētījumiem) būtu jāapvieno skaidra izpratne par mehānismiem, kuriem ir būtiska nozīme naida runas tiešsaistē, radikalizācijas, ekstrēmisma un polarizācijas izplatībā, ar stratēģiju izstrādi šo parādību novēršanai un apkarošanai. Tajā pašā laikā tai būtu jāveicina Savienības vērtības, kas nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienību, piemēram, cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kā arī demokrātisko institūciju aizsardzība kā nosacījums ikviena talanta uzplaukumam un saliedētas sabiedrības, kā arī iecietības un plurālisma kultūras veicināšanai. Tas palīdzēs uzlabot vardarbīga ekstrēmisma, naida runas un naida noziegumu novēršanu un veicinās iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību.

Naida runas un ekstrēmistisku ideoloģiju izplatība tiešsaistē ir kļuvusi par galveno problēmu, un nepieciešamība pēc efektīviem risinājumiem šo jautājumu risināšanai ir steidzama. Naida runa un ekstrēmisms var būt noziedzīgi nodarījumi, taču tie arī plašākā nozīmē veicina polarizāciju un negatīvi ietekmē vārda brīvību, ierobežojot arī indivīdu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē (piemēram, ievēlētu amatpersonu atteikšanās no vēlēšanām naida uzbrukumu dēļ). Turklāt sabiedrības polarizācija un uzticēšanās institūcijām mazināšanās apdraud sociālo kohēziju un demokrātiskās vērtības.

Lai risinātu šīs problēmas, ir būtiski arī veicināt izpratni par radikalizācijas, ekstrēmisma, naida un polarizācijas pamatcēloņiem, tostarp attiecībā uz sociālekonomisko faktoru ietekmi. Tas prasa arī sadarbību ar galalietotājiem, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un praktiķiem^[2], kuri var sniegt vērtīgas atziņas un palīdzēt izstrādāt risinājumus, kas ir pielāgoti viņu īpašajām vajadzībām un kontekstam.

Priekšlikumi tiek mudināti apzināt citus ES finansētus projektus, kas saistīti ar radikalizācijas, ekstrēmisma, naida runas un polarizācijas novēršanu, kurus finansē Horizon programmas (Horizon 2020 un Horizon Europe) un papildu finansēšanas shēmas (piemēram, programma Citizens, Equality, Rights and Values, Iekšējās drošības fonds vai citas), un izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem. Priekšlikumos būtu jāintegrē dzimumjutīga un intersekcionāla pieeja, lai ilustrētu, kā radikalizācija, ekstrēmisms, naida runa un polarizācija nesamērīgi ietekmē dažādas grupas un dažāda vecuma grupas.

Pētniecības iniciatīvas, piemēram, tās, kas atrodamas EU Knowledge Hub on Prevention of Radicalisation^[3] (iepriekš Radicalisation Awareness Network) vai gaidāmajā tiešsaistes zināšanu centrā saskaņā ar Code of conduct on countering illegal hate speech online, būtu jāņem vērā, izstrādājot iniciatīvas risinājumu mērogošanai un izmantošanai cīņā pret ekstrēmismu, naida runu un radikalizāciju. Pētniecības darbībās būtu jēgpilni jāiesaista plašs ieinteresēto personu un sabiedrisko dalībnieku loks, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp neakadēmiskie un zinātnē neiesaistītie dalībnieki. Projektiem ir atbilstoši jāsadarbojas ar paredzēto European Centre for Democratic Resilience un jācenšas pēc iespējas labāk izmantot tā ieinteresēto personu platformu.

[1] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/racism-and-xenophobia/combating-hate-speech-and-hate-crime_en

[2] Skatīt, piemēram: https://edmo.eu/

[3] https://home-affairs.ec.europa.eu/networks/eu-knowledge-hub-prevention-radicalisation_en