Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotājiem, valsts pārvaldes iestādēm, cilvēktiesību organizācijām un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir nostiprināti mehānismi, lai aizsargātu neaizsargātā situācijā esošas grupas (piemēram, sievietes, LGBTIQ personas, personas ar invaliditāti un minoritātes) autokrātijas, konfliktu un ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos.
• Pētnieki un datu vākšanas iestādes izmanto stabilas metodoloģijas, lai sistemātiski dokumentētu un analizētu demokrātijas atkāpšanās, konfliktu un ģeopolitisko pārmaiņu ietekmi uz šo konkrēto neaizsargātā situācijā esošo grupu tiesībām.
• Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās kustības ir uzlabojušas savu noturību un interešu aizstāvības stratēģijas, pateicoties labākās prakses piemēru un inovatīvu pieeju apzināšanai, lai vērstos pret represijām, paplašinātu pilsonisko telpu un veicinātu iekļaujošu pārvaldību, tostarp autoritāros vai konfliktu skartos apstākļos.

Autokrātiski režīmi, bruņoti konflikti un globālas ģeopolitiskās pārmaiņas rada būtiskus draudus pamattiesībām. Šie izaicinājumi izpaužas kā tiesiskās aizsardzības mazināšanās, pieaugoša politiskā vardarbība, sarūkoša pilsoniskā telpa un mērķtiecīga diskriminācija gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Šajā kontekstā dziļāka izpratne par šo krīžu nesamērīgo ietekmi uz dažādām grupām ir būtiska, lai izstrādātu mērķtiecīgāku un efektīvāku politiku.

Piedāvātajos pētījumos jāaplūko vecuma, dzimuma, dzimtes, seksuālās orientācijas, minoritātes statusa vai migrācijas izcelsmes krustošanās demokrātijas erozijas, autoritāras pārvaldības un ģeopolitisko krīžu kontekstā. Tie var koncentrēties uz vienu vai vairākām neaizsargātā situācijā esošām grupām, piemēram, sievietēm, LGBTIQ personām, etniskajām un/vai reliģiskajām minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem vai gados vecākiem cilvēkiem. Gadījumu izpētes var izvēlēties tā, lai tās atspoguļotu plašu ģeopolitisko kontekstu klāstu, tostarp reģionus, kuros notiek demokrātijas erozija, pēckonflikta atjaunošana vai autoritāras varas nostiprināšanās.

Piedāvātajos pētījumos jāanalizē, kā autoritārie dalībnieki izmanto un vērš tiesiskos un institucionālos regulējumus pret tiesību ierobežošanu, pilsoniskās sabiedrības lomu pretošanās procesā pret represijām, kā arī digitālās uzraudzības, algoritmiskās diskriminācijas un tiešsaistes dezinformācijas ietekmi, vēršoties pret konkrētām neaizsargātā situācijā esošām grupām.

Īpaša uzmanība jāpievērš ierobežotai piekļuvei seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām krīžu, bruņotu konfliktu un ģeopolitisko pārmaiņu laikā, kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības (GBV) izplatībai. Šādos kontekstos GBV var bieži tikt izmantota kā piespiedu taktika, pastiprinot diskrimināciju un apturot progresu dzimumu līdztiesības jomā. Uz naidu balstīta vardarbība var kļūt vēl sarežģītāka, ja tā ir vērsta pret sievietēm un neaizsargātā situācijā esošām grupām, vēl vairāk ierobežojot to piekļuvi humānajai palīdzībai un graujot to pamattiesības. Tāpēc piedāvātajos pētījumos jāizstrādā preventīvās un reaģēšanas stratēģijas valsts pārvaldei, tiesībaizsardzības iestādēm un militārajām struktūrām, lai efektīvi cīnītos pret GBV krīzes situācijās.

Priekšlikumiem jābūt starpdisciplināriem, apvienojot sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnas ar atziņām no datorzinātnes un datu analītikas. Tajos jāintegrē spēcīga uz datiem balstīta pieeja, un tajos varētu pētīt tādus aspektus kā:

• Konfliktu, piespiedu pārvietošanas un demokrātijas atkāpšanās kopējo seku kartēšana un mērīšana attiecībā uz piekļuvi tiesībām, pakalpojumiem un politisko līdzdalību.
• Jaunu metodoloģiju un rādītāju izstrāde, lai novērtētu sarūkošās pilsoniskās telpas un tiesisko atkāpšanos ietekmi uz dzimumu un minoritāšu tiesībām.
• Uz datiem balstītu rīku vai politikas pārskata paneļu izveide, lai uzraudzītu mainīgos riskus, ar kuriem saskaras sievietes, LGBTIQ personas un/vai dažādas minoritāšu grupas autoritāros un pēckonflikta apstākļos.

Priekšlikumos jāizmanto daudzpakāpju pieeja, kas savieno vietējā līmeņa pieredzi par diskrimināciju un atstumtību ar makrolīmeņa ģeopolitiskajiem, tiesiskajiem un politikas regulējumiem. Priekšlikumos varētu novērtēt, kā starptautiskie un Eiropas dalībnieki var efektīvi vērsties pret šīm tendencēm, izmantojot diplomātiskos centienus, attīstības sadarbību un mērķtiecīgu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Būtiska ir sadarbība ar politikas veidotājiem, cilvēktiesību organizācijām un skartajām kopienām.

Priekšlikumi tiek mudināti apzināt citus attiecīgus ES finansētus projektus, jo īpaši 2. un 3. klasterī, un izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem. Lai sasniegtu temata paredzamos rezultātus, tiek veicināta starptautiskā sadarbība.

Attiecīgajos gadījumos priekšlikumos jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot Eiropas pētniecības infrastruktūras, kas apvienotas saskaņā ar European Open Science Cloud (EOSC), kā arī datus no attiecīgajām datu telpām. Īpaši jācenšas nodrošināt, ka dati, kas iegūti šī temata kontekstā, ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).