Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotājiem, izglītības un apmācības iestādēm, kā arī pedagogiem tiks nodrošināta pierādījumu bāze, rīkkopas un ieteikumi par tādiem sadarbības mehānismiem ar ģimenēm, kas ir visefektīvākie, atbalstot skolu centienus nodrošināt pilsonisko izglītību^[1].
• Politikas veidotājiem, izglītības un apmācības iestādēm, kā arī pedagogiem būs dziļāka izpratne par skolēnu padomju un citu skolēnu līdzdalības mehānismu efektivitāti, ietekmējot lēmumu pieņemšanu skolā un skolēnu pilsonisko iesaisti.
• Politikas veidotājiem, izglītības un apmācības iestādēm, kā arī pedagogiem būs dziļāka izpratne par ģimenes iesaistes ietekmi pilsoniskajā izglītībā skolās.
• Pedagogiem būs pieejami pamatnostādņu dokumenti, norādījumi un rīki sociālās un emocionālās mācīšanās, tostarp vērtību un attieksmju, izvērtēšanai kā daļai no pilsoniskās izglītības.

Pētījumos būtu jāaplūko skolas kā vieta līdzdalības īstenošanai un inovatīvu līdzdalības prakšu attīstīšanai.

Pētījumos būtu jāaplūko skolēnu un ģimeņu iesaiste, lai veicinātu demokrātisku kultūru ar skolas aktivitāšu palīdzību. Tajos skolas būtu jāuzskata par sociālām vietām starppaaudžu dialogam.

Pētījumos būtu jāaplūko sociāli emocionālās mācīšanās loma sensitīvu tēmu risināšanā klasē un pilsoniskās rīcībspējas attīstības veicināšanā izglītojamo vidū. Pētījumos varētu izpētīt emocijas, kas veicina pilsonisko iesaisti, un izpētīt stratēģijas, kas palīdz skolēniem emocionāli tikt galā ar vilšanos, kad viņu pilsoniskās iesaistes centieni neīstenojas, kā cerēts. Pētījumos būtu jāintegrē intersekcionāla pieeja, kas ir jutīga pret dzimumu un spējām, pētot, kā skolēni sniedz ieguldījumu pilsoniskās iesaistes centienos un reaģē uz tiem atšķirīgi atkarībā no savas identitātes un pieredzes.

Pētījumos būtu jāaplūko ģimeņu aktīvā loma bērnu un jauniešu pilsoniskās identitātes veidošanā. Vecāki/aizbildņi un plašāka ģimene ir būtiski bērnu un jauniešu neformālajā izglītībā, veidojot viņu intereses, vērtības un pasaules uzskatus; ģimenes iesaiste skolas pilsoniskajā izglītībā var atšķirties daudzveidīgākās kopienās atkarībā no ģimenes kultūras, migrācijas vai sociālekonomiskās izcelsmes; dažas ģimenes var nenovērtēt sociālo jautājumu, demokrātijas vai pilsoniskās līdzdalības mācīšanas nozīmi vai var justies atstumtas vai atrautas no skolu centieniem nodrošināt pilsonisko izglītību. Pētījumos būtu jāaplūko, kā pilsoniskā izglītība tiek stiprināta vai apšaubīta ārpus klases, īpaši pieaugošās polarizācijas un mūsu sabiedrības daudzveidības apstākļos. Pētījumos būtu jāsniedz ieteikumi, kā efektīvi iesaistīt ģimenes no dažādām vidēm savu bērnu pilsoniskajā izglītībā. Galvenajai uzmanībai jābūt vērstai uz vecākiem un aizbildņiem (likumiskajiem pārstāvjiem); iespējams izpētīt arī citas plašākas ģimenes ietekmes.

Pētījumos būtu jāaplūko ģimeņu un skolēnu uzskati par pilsoniskās izglītības saturu un jāizpēta mācību programmas izstrādes loma iekļaujošas pilsoniskās iesaistes veicināšanā starp skolēniem no dažādām vidēm. Māksla un humanitārās zinātnes var būt daļa no pētāmajām disciplīnām, kur tas ir atbilstoši. Pētījumu mērķis būtu identificēt sadarbības veidus, kas ne tikai stiprina skolēnu pilsonisko kompetenci, bet arī nodrošina iekļautību viņu iesaistē.

Pētījumos būtu jāizpēta skolēnu pašpārvalžu un citu līdzdalības mehānismu efektivitāte, nodrošinot nozīmīgas iespējas skolēnu ietekmei. Pētījumos būtu jāizpēta stimuli un motīvi, kas slēpjas aiz līdzdalības, un jāatklāj iespējamie ierobežojumi un motīvi nelīdzdalībai. Tajos būtu jāizmanto rīki, kas jau ir izstrādāti iepriekšējos pētniecības projektos pilsoniskās līdzdalības jomā.

Pētījumos būtu jāpievēršas formālas uzraudzības un šo līdzdalības mehānismu izvērtēšanas trūkumam. Tajos būtu jāizstrādā pamatnostādnes, vadlīnijas un rīki sociāli emocionālās mācīšanās izvērtēšanai, tostarp vērtības un attieksmes kā daļu no pilsoniskās izglītības.

Pētījumos var izpētīt, vai un kā ģimeņu iesaistīšana pilsoniskajā izglītībā un demokrātiskas kultūras veicināšana skolā ietekmē gan bērnu un jauniešu, gan viņu ģimeņu pilsonisko līdzdalību. Uzsvaru varētu likt uz skolām marginalizētās teritorijās vai ar augstu migrantu īpatsvaru, lai atklātu strukturālos šķēršļus pilsoniskajai iesaistei šajās vidēs.

Pētījumos būtu jāiekļauj izmēģinājumprojekti vai dzīvās laboratorijas, izstrādājot inovatīvas līdzdalības prakses skolās, kur skolēni mācās atpazīt un īstenot savas pilsoniskās tiesības un pienākumus, stiprināt demokrātijas vērtību un veidot savu kā aktīvu pilsoņu identitāti. Projektiem būtu jāsadarbojas ar skolām un izglītības iestādēm šo izmēģinājumprojektu un dzīvo laboratoriju izstrādē un īstenošanā.

Projekti var brīvi izvēlēties vecuma grupu, kuru tie pētīs, ja vien tā paliek pamatizglītības un/vai vidējās izglītības līmeņu ietvaros.

[1] Rīcības plāns pamatprasmju jomā (2025. gada marts) nepārprotami atzīst pilsoniskumu par pamatprasmi un definē to kā: “Spēju rīkoties atbildīgi un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē, balstoties uz sociālo, ekonomisko, tiesisko un politisko struktūru izpratni. Tas ietver pilsonisko un demokrātisko jēdzienu, institūciju un procesu izpratni un izvērtēšanu, tostarp demokrātiju, medijpratību, gatavību krīzes situācijām, kā arī cieņu pret citiem un vārda brīvību.”