Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES un valstu politikas veidotāji un attīstības palīdzības aģentūras ir labāk sagatavotas, lai risinātu sarežģījumus un problēmas, kas saistītas ar attiecībām starp ES un valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un uzlabotu savu analītisko kapacitāti, lai izstrādātu ES stratēģijas un politikas, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku multilaterālismu.
• Attīstības sadarbības organizācijām ir uzlabota kapacitāte un risinājumi, lai atbalstītu demokrātiskas institūcijas un risinātu galvenās globālās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanu, demokrātiju un tiesiskumu, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību.
• Stiprinātas daudzpusējās partnerības starp ES kā attīstības palīdzības sniedzēju un valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem attīstības sadarbības jomā.

Eiropas Savienības attīstības palīdzības centieni saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem demokrātijas un stabilitātes veicināšanā trešajās valstīs, neskatoties uz ievērojamiem ieguldījumiem attīstības palīdzībā. Daudzas valstis joprojām saskaras ar problēmām, kas saistītas ar demokrātisku pārvaldību, un saikne starp palīdzību un tās ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, nabadzības apkarošanu, ilgtspējīgu mieru un drošību, kā arī demokrātisko institūciju un procesu stiprināšanu joprojām nav skaidra. Autoritārisma atdzimšana un demokrātisko vērtību erozija pasaulē rada ievērojamus izaicinājumus ES ārpolitikai, uzsverot nepieciešamību pēc efektīvākiem diplomātiskās, drošības un attīstības sadarbības satvariem un stratēģijām.

Pastāv neatliekama nepieciešamība pēc pētniecības (tostarp SSH disciplīnās), lai noskaidrotu sarežģītās attiecības starp attīstības palīdzību, demokrātisku pārvaldību, vienlīdzību, drošību un globālajiem izaicinājumiem. Tas ietver attīstības palīdzības ietekmes uz demokrātiskām institūcijām un procesiem izpēti, finansējuma trūkumu identificēšanu demokrātiskas pārvaldības jomā, kā arī inovatīvu pieeju izpēti demokrātiskas pārvaldības atbalstam un nevienlīdzības mazināšanai. Šajā kontekstā ir jāsaprot citu ārpus ES esošo palīdzības sniedzēju, tostarp publisko, privāto un filantropisko dalībnieku, loma. Tas ietver ES ekonomisko un ģeopolitisko konkurentu ietekmes izpēti, lai saprastu, kāpēc to atbalsts jaunattīstības valstīm var būt pievilcīgāks un kā tie aizpilda vakuumu, ko radījuši tradicionālo donoru finansējuma samazinājumi, radot jaunas sociālekonomiskās atkarības un varas attiecības.

Šīs pētniecības tēmas tvērums ir plašs, aptverot attīstības palīdzības, drošības un demokrātiskas pārvaldības mijiedarbību, koncentrējoties uz sociālekonomiskās un dzimumu nevienlīdzības mazināšanu, demokrātiskās noturības veicināšanu un iekļaujošas pārvaldības sekmēšanu. Pētot šo dinamiku, pētnieki var atklāt jaunas atziņas un stratēģijas, lai saskaņotu attīstības palīdzību ar demokrātijas stiprināšanu, galu galā veicinot efektīvākus un ilgtspējīgākus attīstības rezultātus.

Galvenās izpētes jomas ietver attīstības palīdzības ietekmi uz demokrātiskām institūcijām, sociālekonomiskās un dzimumu nevienlīdzības mazināšanu, kā arī finansējuma trūkumu identificēšanu demokrātiskas pārvaldības iniciatīvām, kā arī lejupslīdošo demokrātisko tendenču sekas uz globālo attīstības stratēģiju efektivitāti un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Priekšlikumos būtu arī jācenšas identificēt jaunas iespējas, kā uzlabot ES "maigo varu" un ģeopolitisko ietekmi humānās palīdzības, attīstības un miera sasaistē, tostarp attīstot specializētas diplomātijas (piemēram, klimata diplomātiju, ūdens diplomātiju, zinātnes diplomātiju utt.). Darbībām būtu jācenšas iesaistīt aktivitātēs attīstības palīdzības pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Priekšlikumos pētniecībā jāizmanto dzimumjutīga un intersekcionāla pieeja.

Priekšlikumi tiek mudināti identificēt citus atbilstošus ES finansētus projektus, kas saistīti ar ES demokrātijas atbalstu, pilsoniskās sabiedrības iesaisti un starptautisko sadarbību ilgtspējīga miera un demokrātiskas pārvaldības jomā, kā arī izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem.

Priekšlikumi var arī ietvert līdzdalības pētniecības pieejas, lai uzlabotu iekļautību un ieinteresēto pušu iesaisti.

Šīs pētniecības ģeogrāfiskais tvērums ietver ES paplašināšanās valstis, kaimiņvalstis^[1] un valstis ar zemu un zemu vidējo ienākumu līmeni^[2], koncentrējoties uz to attiecībām ar ES. Tāpēc starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta.

[1] Šī uzaicinājuma kontekstā "ES kaimiņvalstis" tiek saprastas kā valstu grupa, uz kuru attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), kas ietver valstis austrumos (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) un dienvidos (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija). Papildu informācija: https://enlargement.ec.europa.eu/european-neighbourhood-policy_en un https://north-africa-middle-east-gulf.ec.europa.eu/what-we-do/southern-neighbourhood_en

[2] Šī uzaicinājuma kontekstā "valstis ar zemu un zemu vidējo ienākumu līmeni" tiek saprastas kā valstis ar zemu līdz vidēju ienākumu līmeni, kas nav asociētās trešās valstis un ir iekļautas dalībvalstu sarakstā saskaņā ar Horizon Europe dalības un priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem. Avots: Eiropas Komisija, "List of Participating Countries in Horizon Europe," versija 5.3 (24.01.2024), 3. lpp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/list-3rd-country-participation_horizon-euratom_en.pdf