Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Ir novērstas būtiskas datu nepilnības, kas ietekmē ziņu mediju nozares Eiropas līmenī, un visas attiecīgās ieinteresētās personas rīkojas ar atjauninātu un visaptverošu zināšanu bāzi.
• Ir identificēti lietotāju ziņu patēriņa paradumi (tiešsaistē un bezsaistē).
• Ziņu mediju organizācijas un žurnālisti ir nodrošināti ar labākām zināšanām un rīkiem, lai pielāgotos digitālajai transformācijai, sasniegtu jaunas auditorijas un nodrošinātu noturīgāku publisko telpu, jo īpaši tādās ziņu nozarēs, kurām ir īpaša nozīme demokrātijai.

Brīvi un neatkarīgi ziņu mediji ir mūsu demokrātijas pamatprincips, jo tie informē iedzīvotājus, veicina pilsonisko līdzdalību visos demokrātiskajos procesos un nodrošina varas pārstāvju uzraudzību. Pašlaik žurnālistikas redakcijas atrodas smaga ekonomiskā spiediena ietekmē un saskaras ar pieaugošām politiskās ietekmes formām un draudiem mediju plurālismam un neatkarībai. Sociālie mediji liek tām konkurēt par iedzīvotāju uzmanību ar citiem izklaides un informācijas veidiem, kas dažkārt ietver nepārbaudītus viedokļus un zemas kvalitātes vai ļaunprātīgus avotus. Tas īpaši ietekmē žurnālistikas formas, kas balstās uz oriģinālsaturu, kura izveidei nepieciešams vairāk laika un resursu (piemēram, vietējie mediji, pētnieciskā žurnālistika, sabiedriskās intereses ziņas, žurnālistikas žurnāli u.c.). Ir pierādījumi par tirgus nepilnībām, kas skar šīs nozares, izpaužoties kā jaunu "ziņu tuksnešu" rašanās, ierobežota noteiktu reģionu un/vai sabiedrības grupu atspoguļošana un redakciju slēgšana. Rezultātā noteiktas sabiedrības grupas mediju vidē netiek pietiekami uzrunātas, tāpēc piedāvātajam pētījumam būs noderīgi izmantot intersekcionālu pieeju.

Eiropas līmenī joprojām pastāv būtiskas kvantitatīvo un kvalitatīvo datu nepilnības, kas var palīdzēt ziņu mediju nozarēm risināt šīs problēmas, tostarp sniedzot precīzu diagnozi par ziņu nozaru izaicinājumiem un iespējām. Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojumā European Media Industry Outlook^[1] norādīts, ka "šīs nozares turpmākā konkurētspēja būs atkarīga no tās spējas investēt un ieviest inovācijas, kā arī pārvaldīt un gūt peļņu no satura un datiem". Pretendenti tiek aicināti sniegt ieguldījumu inovāciju veicināšanā visās ziņu mediju nozarēs, jo īpaši novēršot datu nepilnības, pētot iedvesmojošus mērogojamu modeļu piemērus un testējot industriālos modeļus, kas var veicināt gan finansiālo, gan redakcionālo neatkarību. Tam būtu jāietver tādas jomas un aspekti kā:

a) salīdzināmu Eiropas patērētāju datu, tirgus datu un modeļu nodrošināšana auditorijas uzvedības analīzei (tostarp auditorijas mērīšanas rīki) dažādās sabiedrības grupās un visā Eiropā, lai palīdzētu ziņu medijiem uzlabot to aktualitāti, redakcionālo kvalitāti, izplatīšanas kanālus un uzņēmējdarbības modeļus (tostarp jaunus formātus, medijus un tehnoloģijas, piemēram, AI un XR);

b) tirgus nepilnību identificēšana ziņu nozarēs, kas ir īpaši nozīmīgas demokrātijai, piemēram, vietējie mediji un pētnieciskā žurnālistika, prioritāro reģionu un/vai tēmu kartēšana, kā arī to uzņēmējdarbības modeļu identificēšana un analīze, kas var šīs problēmas risināt;

c) maza mēroga inovatīvu, uz lietotāju orientētu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, prototipēšana un testēšana, kas veicina iedzīvotāju iesaistīšanos augstas kvalitātes informācijas ražošanā, monetizācijā, izplatīšanā un patēriņā (tostarp uz kopienu balstīti, vietēji un pieejami risinājumi, gan fiziski, gan tiešsaistē);

d) auditorijas mērīšanas sistēmu kartēšana un izstrāde, konkrēti ieteikumi rīku un sistēmu savietojamības palielināšanai, pamatojoties uz kopīgiem standartiem, un priekšlikumi metadatu taksonomijām, lai apvienotu ziņu nozares un uzlabotu to sarunu pozīcijas attiecībā pret tehnoloģiju un reklāmas uzņēmumiem.

e) secinājumu un konkrētu, praktisku rīcības plānu un prakses dalīšanās ar nozari un politikas veidotājiem, izmantojot regulāras konsultācijas, interaktīvas sesijas, aktīvu komunikāciju u.c.

Konsorcijiem ir:

• jāapvieno akadēmiskās aprindas (tostarp no SSH disciplīnām), pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vairāku ziņu nozaru pārstāvji (tostarp ietekmētāji un citi satura veidotāji);
• attiecīgā gadījumā jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot Eiropas pētniecības infrastruktūras, kas apvienotas European Open Science Cloud (EOSC), kā arī dati no attiecīgajām datu telpām;
• jānodrošina, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami);
• jāmeklē sadarbība, kad vien iespējams, ar attiecīgiem projektiem, kas atlasīti iepriekšējos ES finansētos konkursos, piemēram, Horizon 2020 konkursa tēmu TRANSFORMATIONS-10-2020 – “Evolving European media landscapes and Europeanisation” vai Horizon Europe tēmu HORIZON-CL2-2022-DEMOCRACY-01-06 – “Media for democracy – democratic media”.

Tiek stingri atbalstīta klasterizācija un sadarbība starp šīs tēmas ietvaros atlasītajiem projektiem un citiem attiecīgiem projektiem.

[1] The European Media Industry Outlook | Shaping Europe’s digital future