Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES un valstu politikas veidotājiem ir labāka izpratne par korporatīvo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem un to rezultātiem, tostarp par darbībām, ko veic pakalpojumu sniedzēji ES iekšējā tirgū, ļaujot tiem izstrādāt stratēģijas negatīvās ietekmes mazināšanai un taisnīgākas un iekļaujošākas sabiedrības veicināšanai.
• ES un valstu politikas veidotājiem ir pieejami uz pierādījumiem balstīti ieteikumi, un tie izstrādā efektīvāku politiku un regulējumu atbildīgas korporatīvās uzvedības veicināšanai, integritātes un pārredzamības noteikumiem, korupcijas novēršanai un demokrātisko vērtību aizsardzībai.
• Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem ir lielāka izpratne par sarežģītajām attiecībām starp privātajiem uzņēmumiem un demokrātisko pārvaldību, ļaujot tiem saukt korporācijas un politikas veidotājus pie atbildības par viņu rīcību.

Privāto uzņēmumu^[1] un demokrātiskas pārvaldības attiecības kļūst arvien sarežģītākas un strīdīgākas. Tā kā korporatīvo interešu ietekme turpina pieaugt, tas rada bažas par privātā sektora iesaistes iespējamiem riskiem un ieguvumiem, jo īpaši politikas veidošanā tādos strīdīgos jautājumos kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzība, datu aizsardzība, privātums, pilsoņu tiesības un minoritāšu tiesības. Tādējādi ir steidzami nepieciešams izpētīt privātā sektora iesaistes ietekmi uz demokrātiskiem procesiem un to rezultātiem, kā arī tās ilgtermiņa ietekmi uz politisko nevienlīdzību un varas dinamikas izmaiņām.

Lielas korporācijas un lobēšanas grupas var sniegt politikas veidotājiem vērtīgus pierādījumus un zināšanas, taču tās var arī potenciāli izdarīt nepamatotu ietekmi, kas var apdraudēt sabiedrības intereses. Korporatīvās varas ietekme uz demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesībām un sabiedrisko labumu ir tālejoša un prasa rūpīgu izvērtēšanu.

Turklāt ārējie privātie dalībnieki, piemēram, ārvalstu investori un starptautiski uzņēmumi, kopā ar ietekmes aktivitātēm ES iekšējā tirgū, ko veic pakalpojumu sniedzēji (piemēram, lobēšana vai politiskā reklāma), var veidot demokrātiskus procesus un to rezultātus, un, ja tie netiek īstenoti atbildīgi, pastāv risks graut demokrātiskās diskusijas integritāti.

Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešami pētījumi (tostarp SSH disciplīnās), lai izpētītu sarežģītās attiecības starp privātiem uzņēmumiem, lobēšanas grupām un demokrātiskiem procesiem, izstrādātu instrumentus korporatīvās prakses demokrātiskās ietekmes novērtēšanai un identificētu stratēģijas atbildīgas korporatīvās uzvedības veicināšanai, uzņēmējdarbības prakses pārredzamības un demokrātiskās atbildības uzturēšanai, kā arī lai nodrošinātu, ka privātie uzņēmumi kalpo demokrātijas un sabiedriskā labuma vajadzībām.

Priekšlikumos jāpēta lielo korporāciju, biznesa lobēšanas grupu un ārējo dalībnieku ietekme uz demokrātiskiem procesiem, izpētot korporatīvās varas ietekmi uz demokrātiskām vērtībām, daudzveidību, vienlīdzību (tostarp vecuma vienlīdzību), iekļaušanu, cilvēktiesībām un sabiedrības interesēm. Šai izpētei jāattiecas arī uz privāto uzņēmumu ietekmi uz daudzpusēju lēmumu pieņemšanu, tostarp ES līmenī, un jāanalizē, kā korporatīvās intereses veido lēmumu pieņemšanas procesus transnacionālā līmenī.

Īpaša uzmanība jāpievērš korporatīvās lobēšanas lomai, publiskā un privātā sektora partnerībām, korupcijas lomai, uztveramai korupcijai un privātā sektora radītai nepamatotai ietekmei, kas grauj demokrātisko pārvaldību un sabiedrības intereses. Tas ietver koruptīvu prakšu rašanās potenciāla izpēti, piemēram, kukuļošanu, "virpuļdurvju" efektu un citus nepamatotas ietekmes veidus, kas var mazināt uzticēšanos iestādēm un uzturēt nevienlīdzību. Turklāt ir būtiski izpētīt tiešu korporāciju iejaukšanos, kas pārsniedz leģitīmus iesaistīšanās veidus publiskā sektora lēmumu pieņemšanā. Šāda iejaukšanās var izpausties dažādos veidos, tostarp mākslīgi izplatot vai pastiprinot dezinformāciju, lai ietekmētu sabiedrisko domu un vadītu uzvedību, veicinot ekstrēmistisku vai polarizējošu dalībnieku un diskursu normalizēšanos, kam var būt tālejošas sekas.

Priekšlikumi tiek aicināti kritiski izvērtēt kapitāla strukturālo varu politikas darba kārtības un sabiedriskā diskursa veidošanā, kā arī apsvērt, kā šī vara kontrastē ar darbaspēka un pilsoniskās sabiedrības varu. Priekšlikumi varētu veicināt strukturētu un ilgtspējīgu dialogu starp biznesa dalībniekiem, iedzīvotājiem, regulatoriem un uzraudzības organizācijām ar mērķi izstrādāt iekļaujošus un atbildīgus pārvaldības satvarus, kas atspoguļo dažādas intereses un veicina pārredzamību.

Priekšlikumi tiek aicināti pētīt privāto uzņēmumu ietekmi uz demokrātisko pārvaldību, piemēram, bet ne tikai, privātā sektora iesaistes iespējamos riskus un ieguvumus nejaušas atlases principā balstītās iedzīvotāju paneļdiskusijās un citās līdzdalības un konsultatīvās demokrātijas procesu formās.

Priekšlikumos pētniecībā jāizmanto dzimumsensitīva un intersekcionāla pieeja, lai analizētu, kā privāto uzņēmumu darbība demokrātijā atšķirīgi ietekmē indivīdu tiesības atkarībā no viņu identitātes.

Priekšlikumi tiek aicināti identificēt citus atbilstošus ES finansētus projektus, kuros tiek pētīta privāto uzņēmumu loma demokrātijā, un apsvērt iespējas sadarboties ar tiem^[2].

[1] Šajā kontekstā, atsaucoties uz privātiem uzņēmumiem, mēs īpaši domājam lielus uzņēmumus, proti, starptautiskas un globālas korporācijas, tostarp nozares un tehnoloģiju platformas, pretstatā maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME).

[2] Piemēram, bet ne tikai: HORIZON-CL2-2023-DEMOCRACY-01-03: Jaunas pieejas korupcijas un citas nepamatotas ietekmes uz politisko lēmumu pieņemšanu apkarošanai.