Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ES un valstu politikas veidotāji veicina un aizsargā cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību visā pasaulē, izstrādājot un īstenojot efektīvus mehānismus starptautisku noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, kā arī sadarbības satvarus ar trešām valstīm, lai nodrošinātu humāno palīdzību, drošību un starptautisko tiesību ievērošanu.
• Organizācijas ES paplašināšanās, kaimiņattiecību^[1] un zemu un zemāku vidēju ienākumu valstīs sniedz iespējas mazaizsargātām grupām un atstumtām vai marginalizētām personām, tostarp veicinot un aizsargājot cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību, nodrošinot būtiskus pakalpojumus un iestājoties par politikas izmaiņām, kas sekmē vienlīdzību un sociālo taisnīgumu, izmantojot uzlabotu kapacitāti, informētību, stiprinātas partnerības un efektīvu ziņošanu par cilvēktiesību pārkāpumiem.
• ES un valstu politikas veidotāji integrē cilvēktiesību apsvērumus tirdzniecības politikā un praksē, nodrošinot, ka tirdzniecības nolīgumi, piegādes ķēdes un darba standarti veicina cilvēka cieņu, vienlīdzību, godīgumu un labklājību, kā arī novērš cilvēktiesību pārkāpumus.

Cilvēktiesību, kā arī dzimumu un vecuma līdztiesības veicināšana ir aktuāla problēma Eiropas Savienībai mūsdienu multipolārajā pasaulē, kur neaizsargātas grupas neaizsargātās situācijās un atstumtas vai marginalizētas personas, tostarp etniskās un reliģiskās minoritātes, cilvēki ar invaliditāti, migranti, kā arī sievietes un LGBTIQ personas, saskaras ar vajāšanu, diskrimināciju un vardarbību. ES reakciju uz šiem jautājumiem ietekmē arī globālās pārvaldības, tirdzniecības, cilvēktiesību un tiesiskuma sarežģītība, kā arī ģeopolitiskās intereses.

ES vērtības un cilvēktiesības tiek pārbaudītas globālā kontekstā, kurā tirdzniecības politika, piegādes ķēdes un darba tiesības ir arvien ciešāk saistītas. Sankciju, tirdzniecības, nosacītības un citu pasākumu ietekme uz cilvēktiesībām nav skaidra, un nacionālo un starptautisko tiesu, kā arī starptautisko organizāciju loma atbildības veicināšanā ir neskaidra un arvien vairāk apstrīdēta.

Turklāt ES ārējai darbībai un dalībvalstu ārpolitikai ir iekšējas sekas, piemēram, to demokrātiskās reputācijas un vērtību graušana, ja tās tiek uztvertas kā nekonsekventas vai liekulīgas, vai arī negatīva ietekme uz Eiropas uzņēmumiem attiecībā uz piekļuvi tirgiem vai kritiski svarīgām izejvielām. Grupām, piemēram, bēgļiem, sievietēm, LGBTIQ personām, gados vecākiem cilvēkiem un pirmiedzīvotājiem, kuri jau ir pakļauti dažāda veida atstumtībai un diskriminācijai un kurus ES ārpolitika var vēl vairāk atstumt, tas ir īpaši problemātiski.

Ir nepieciešama pētniecība (tostarp SSH disciplīnās), lai labāk izprastu šīs sarežģītās attiecības un identificētu inovatīvas pieejas cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai un aizsardzībai. Tas ietver tirdzniecības politikas un investīciju politikas ietekmes uz cilvēktiesībām (tostarp Global Gateway infrastruktūras investīciju stratēģiju) un uz ES kā uz vērtībās balstīta dalībnieka uztveri izpēti, efektīvu diplomātisko stratēģiju un sadarbības sistēmu izstrādi, kā arī nacionālo tiesu un starptautisko organizāciju lomas izpēti atbildības veicināšanā.

Priekšlikumi var ietvert arī līdzdalības pētniecības pieejas, lai uzlabotu iekļautību un ieinteresēto personu iesaisti.

Priekšlikumi tiek mudināti identificēt citus attiecīgus ES finansētus projektus, kas saistīti ar ES demokrātijas atbalstu, pilsoniskās sabiedrības iesaisti un starptautisko sadarbību ilgtspējīga miera un demokrātiskas pārvaldības jomā, un izpētīt iespējamās sadarbības iespējas ar tiem.

Šīs pētniecības ģeogrāfiskajam tvērumam jāietver ES kaimiņreģions^[2] un valstis ar zemiem un zemākiem vidējiem ienākumiem^[3], īpašu uzmanību pievēršot Rietumbalkāniem un pievienošanās valstīm. Starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta.

[1] Šī uzaicinājuma kontekstā ar "ES kaimiņreģionu" saprot to valstu grupu, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (ENP), kas ietver valstis austrumos (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) un dienvidos (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija). Papildu informācija: https://enlargement.ec.europa.eu/european-neighbourhood-policy_en un https://north-africa-middle-east-gulf.ec.europa.eu/what-we-do/southern-neighbourhood_en

[2] Šī uzaicinājuma kontekstā ar "ES kaimiņreģionu" saprot to valstu grupu, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (ENP), kas ietver valstis austrumos (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) un dienvidos (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija). Papildu informācija: https://enlargement.ec.europa.eu/european-neighbourhood-policy_en un https://north-africa-middle-east-gulf.ec.europa.eu/what-we-do/southern-neighbourhood_en

[3] Šī uzaicinājuma kontekstā ar "valstīm ar zemiem un zemākiem vidējiem ienākumiem" saprot valstis ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kas nav asociētās trešās valstis, un kuras ir iekļautas dalībvalstu sarakstā saskaņā ar Horizon Europe dalības un priekšlikumu iesniegšanas procedūras noteikumiem. Avots: Eiropas Komisija, “List of Participating Countries in Horizon Europe,” 5.3. versija (24.01.2024), 3. lpp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/list-3rd-country-participation_horizon-euratom_en.pdf