Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 353 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-11 22:20 UTC ES dati: 2026-09-11 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🏛️ Kultūra, sabiedrība un demokrātija gaidāms

Kultūra, mantojums un radošās industrijas veselībai un labklājībai

Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība – 2027 · HORIZON-CL2-2027-01

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-09-23 — vēl 376 dienas
atvērs 2027-05-13
Kam der👥 Vajag konsorciju
pētniecības un inovācijas darbība
Finansējums16 milj. €
≈ 4 granti
Viens grants3 milj. € – 4 milj. €
💶 vienreizējs maksājums🔁 dalīs mazos grantus līdz 60 000 €

Ko projektam jāsasniedz

Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

  • Padziļinātas zināšanas par kultūras pieredzes potenciālo pozitīvo ietekmi uz veselību un labklājību[1] ir izstrādātas un darītas pieejamas attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī ir validētas mērogojamas un replicējamas prakses šīs ietekmes pastiprināšanai
  • Galvenie rūpniecības, veselības, kultūras, izglītības un/vai pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir informēti par validētām sistēmiskām pieejām, lai panāktu, ka kultūras pieredze uzlabo veselību un labklājību, un ir iesaistījušies šādas kultūras pieredzes radīšanā vai atbalstīšanā
  • Konkurētspējīgas Eiropas kultūras un radošās nozares un industrijas sistemātiski sniedz ieguldījumu veselības un labklājības uzlabošanā

Ko jādara

Ir plaši atzīts, ka kultūras pieredze, ko piedāvā, piemēram, kultūras mantojuma institūcijas (CHIs) vai kultūras un radošās nozares un industrijas (CCSI), var būt labvēlīga veselībai un labklājībai. Veiktie pētījumi, lai arī izkaisīti un ne vienmēr sistemātiski, apstiprina šo secinājumu, piemēram, Pasaules Veselības organizācijai norādot, ka kultūras pieredze veicina veselību četrās jomās: sliktas veselības novēršanā, veselīga dzīvesveida veicināšanā, kā arī slimību pārvaldībā un ārstēšanā[2].

Tomēr joprojām trūkst sistemātisku pētījumu par kultūras pieredzes galvenajiem raksturlielumiem un apstākļiem, lai vislabāk atbalstītu veselību un labklājību. Uzdevums ir labot šo situāciju, izstrādājot uz pierādījumiem balstītas un validētas prakses, kuras var saprast un izmantot CHIs un CCSI, kā arī citas galvenās ieinteresētās personas, lai attīstītu kultūras pieredzi, kas efektīvi atbalsta veselību un labklājību.

Šī uzdevuma risināšanai ir daudz iespējamu pieeju. Priekšlikumu iesniedzēji var brīvi izvēlēties fokusu, kas tiek uzskatīts par vispiemērotāko spēcīgas ietekmes panākšanai, un tiem ir jānodrošina fokusa ierobežošana tādā veidā, kas ļauj veikt pietiekami rūpīgu darbu. Tādējādi darbības var koncentrēties uz dažāda veida mākslu un kultūru – intervencēm un/vai pieredzi – tiešsaistē un/vai klātienē – un/vai uz starpnozaru jautājumiem. Tomēr priekšlikumos ir ticami jāpaskaidro, kāpēc izvēlētais fokuss un pieeja, visticamāk, sasniegs spēcīgu ietekmi.

Viens no iespējamiem fokusiem varētu būt uz mākslā un kultūrā balstīta pieredze kā sabiedriskā atbalsta komplekts krīzes situācijās vai citos apstākļos, kad ir apdraudēta veselība vai labklājība. Lēmumu pieņēmēji tādējādi varētu gūt labumu no validētu prakšu kopuma, kas palīdz atbalstīt iedzīvotāju labklājību šādās situācijās. Šādi pētījumi varētu tikt balstīti uz labiem piemēriem, ko sniegušas dalībvalstis/asociētās valstis vai citas ieinteresētās personas, ar mērķi konsolidēt un balstīties uz esošajām zināšanām un praksi.

Cits iespējamais fokuss varētu būt vērsts uz konkrētas kultūras un radošās industrijas mobilizēšanu, lai tā sniegtu ieguldījumu veselības un labklājības jomā, piemēram, videospēļu industriju. Arvien vairāk cilvēku pavada arvien vairāk laika spēlēs, padarot to par nozīmīgu un augošu kultūras pieredzes avotu ar spēcīgu interaktīvu komponentu. Papildus tam, ka videospēļu kopienas ir izklaides avots, tās sniedz iespējas izolētiem, maznodrošinātiem vai diskriminētiem cilvēkiem rast piederības sajūtu un dot ieguldījumu sabiedrības mērķu sasniegšanā. Tomēr vienlaikus konkurētspējas un anonimitātes konteksts var veicināt uzmākšanos un diskrimināciju tiešsaistes vairāku spēlētāju videospēlēs.

Trešais iespējamais fokuss varētu būt īstenošanas pētījumu pieeja, pētot šķēršļus jau validētu, uz mākslu un kultūru balstītu intervence(s), kas atbalsta veselību un labklājību, ieviešanai, un izstrādājot efektīvus veidus plašas ieviešanas panākšanai.

Lai sasniegtu uz pierādījumiem balstītas un validētas prakses, kuras var saprast un izmantot CHIs un/vai CCSI, kā arī citi mērķtiecīgi galvenie dalībnieki un ieinteresētās personas, projektiem ir jāiesaista ieinteresētās personas no šādām nozarēm. Lai validētu prakses, projekti var uzsākt maza mēroga izmēģinājuma projektus, taču var izvēlēties arī citas validācijas metodes, kas ir piemērotas izvēlētajam fokusam. Atbilstoši izvēlētajam fokusam projektiem pienācīgi jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts, piemēram, dzimumu atšķirības kultūras līdzdalībā un tās sekas. Projekti var piešķirt finansiālu atbalstu trešajām personām, lai iesaistītu tādas vienības kā CCSI, CHIs vai citas svarīgas ieinteresētās personas, kas nav projekta konsorcija daļa. Šādu atbalstu var sniegt tikai dotāciju veidā.

Ciktāl tas ir lietderīgi, projektiem jābalstās uz iepriekšējiem pētījumiem un inovācijām, kā arī uz izveidotām metodēm. Jo īpaši, attiecīgā gadījumā projekti var izveidot saiknes ar projektu, kas finansēts saskaņā ar konkursa tēmu „HORIZON-CL2-2025-01-HERITAGE-09 Impacts of Culture and the Arts on Health and Well-being”.

Priekšlikumu iesniedzēji var apsvērt, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā izvēlēto fokusu, iesaistīt Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC), pamatojoties uz tā pieredzi, piemēram, ar SciArt un mākslinieku rezidenču programmām, kā arī vērtību, ko tas varētu sniegt, nodrošinot efektīvu saskarni starp pētniecības darbībām un politikas veidošanu.

[1] „Veselība un labklājība” šīs tēmas kontekstā jāsaprot visaptverošā nozīmē, ietverot gan garīgo, gan fizisko veselību un labklājību.

[2] Skatīt 2019. gada PVO pārskatu „What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being?”

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ JRC var piedalīties

  • JRC var piedalīties. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs var būt konsorcija dalībnieks bez finansējuma.

JRC var piedalīties finansējumam atlasītajā konsorcijā kā saņēmējs bez finansējuma vai kā asociētais partneris. JRC nepiedalīsies priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā – skatīt Vispārīgā pielikuma B daļu.

Kā aprakstīts Darba programmas Vispārīgo pielikumu B pielikumā.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.