Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Uz pierādījumiem balstīti politikas satvari un vadlīnijas, kas veicina radošās un sociālās ekonomikas modeļu konverģenci.
• Gadījumu izpētes, rādītāji un novērtēšanas metodes CCSI sociālās un ekonomiskās ietekmes mērīšanai sociālās ekonomikas satvaros. Šie rīki ir paredzēti politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām, vienlaikus identificējot jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
• Hibrīdi CCSI uzņēmējdarbības modeļi, kas ietver sociālās ekonomikas principus, līdzsvarojot rentabilitāti un sociālo atbildību, demonstrējot mērogojamus piemērus dažādos reģionos un nozarēs.
• Darbaspēka attīstības stratēģijas, kas risina nedrošas nodarbinātības problēmas radošajās nozarēs, tostarp alternatīvas nodarbinātības struktūras, prasmju apmaiņu un profesionālo pilnveidi, kā arī uzlabo sociālekonomisko daudzveidību un mobilitāti radošajās industrijās, izmantojot uz dzimumu līdztiesību vērstas un intersekcionālas pieejas nevienlīdzības mazināšanai.

Sociālās ekonomikas krustpunkts ar kultūras un radošajām nozarēm (CCSI) nodrošina auglīgu augsni ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības veicināšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Eiropas Komisija sociālo ekonomiku definē paziņojumā ‘Building an economy that works for people: an action plan for the social economy’, COM(2021) 778 final, 5. lpp.: „Sociālā ekonomika aptver vienības, kurām ir šādi galvenie kopīgie principi un iezīmes: cilvēku, kā arī sociālā un/vai vides mērķa prioritāte pār peļņu, lielākās daļas peļņas un pārpalikumu reinvestēšana darbību veikšanai biedru/lietotāju interesēs („kolektīvās intereses”) vai sabiedrības interesēs kopumā („vispārējās intereses”), kā arī demokrātiska un/vai līdzdalības pārvaldība. Tradicionāli termins „sociālā ekonomika” attiecas uz četriem galvenajiem vienību veidiem, kas sniedz preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai kopumā: kooperatīviem, savstarpējās palīdzības sabiedrībām, asociācijām (tostarp labdarības organizācijām) un fondiem.” […] Sinerģijas stiprināšana starp privātajām iniciatīvām (uz ietekmi orientētiem uzņēmumiem, kooperatīviem, asociācijām) un publisko politiku var pavērt ceļu inovatīviem modeļiem, veicinot hibrīdas pieejas, kas apvieno publisko misiju ar uzņēmējdarbības stratēģijām. Pētījumi uzsver sociālās ekonomikas vienību lomu CCSI vietējā attīstībā, izmantojot ekoloģiskas pieejas, teritoriālo klasterizāciju un sabiedrības iesaisti, kā arī nodarbinātības un darba apstākļu uzlabošanā un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā^[1].

Eiropas Komisijas 2021. gada rīcības plāns sociālajai ekonomikai, ko papildina EU Social Economy Gateway^[2], un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsver CCSI potenciālu ekonomiskajā izaugsmē, darbvietu radīšanā un inovācijās. OECD turklāt norāda, ka sociālās ekonomikas modeļu integrēšana kultūrā un radošumā var stabilizēt nodarbinātību, uzlabot darba apstākļus radošajās nozarēs, kuras bieži saskaras ar nedrošu nodarbinātību un ierobežotu piekļuvi kredītiem, kā arī veicināt ilgtspēju, inovācijas un sociālo kohēziju^[3]. 2023. gada aprīlī ANO Ģenerālā asambleja atzina sociālo ekonomiku par būtisku iekļaujošai un ilgtspējīgai ekonomikai^[4].

Sociālās ekonomikas principu ieviešana CCSI var risināt nozīmīgas sabiedrības problēmas, piemēram, ienākumu nevienlīdzību un sociālo kohēziju, vienlaikus virzot uz kultūru un radošumu balstītas inovācijas un iekļaujošu izaugsmi visā Eiropā.

Radošās ekonomikas pārdomāšana prasa, lai CCSI iesaistītos plašākās sabiedriskās un ekonomiskās struktūrās. Šīs tēmas mērķis ir uzlabot CCSI un sociālās ekonomikas mijiedarbības transformācijas potenciālu Eiropā. No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie pētīs, izstrādās un testēs inovatīvus ietvarus un modeļus, kas izmanto sociālās ekonomikas principus kultūrā un radošumā, lai veicinātu sociālo ietekmi, ekonomisko ilgtspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un dinamiskas, noturīgas kultūras un radošās nozares. Pārsniedzot tradicionālo tirgus loģiku un pieņemot kooperatīvus, līdzdalības un sociāli orientētus modeļus, priekšlikumi identificēs mērogojamas stratēģijas ētiskai uzņēmējdarbībai, ieņēmumu diversifikācijai un sociālā mērķa iestrādāšanai radošajās inovācijās. Tas var ietvert tehniskās vai juridiskās palīdzības un atbalsta pakalpojumu izstrādi, kas ļauj CCSI piekļūt kopīgiem resursiem, uzlabot noturību un veidot kopienas kapitālu. Šie centieni dos CCSI iespēju katalizēt iekļaujošu, ilgtspējīgu transformāciju un pozicionēt Eiropu kā līderi taisnīgākā radošajā ekonomikā.

Galvenās uzmanības jomas ir paredzēts risināt, izmantojot starpdisciplināras, daudzdisciplināras un transdisciplināras pieejas (ņemot vērā, cita starpā, SSH disciplīnu ieguldījumu), tostarp starpnozaru sadarbību un ieinteresēto personu iesaisti:

1. Ilgtspējīga izaugsme un kvalitatīva nodarbinātība

• Analizēt sociālās ekonomikas modeļu ietekmi uz CCSI ilgtspēju, noturību un izaugsmi, jo īpaši krīžu laikā.
• Izpētīt, kā sociālās ekonomikas principi risina nedrošas nodarbinātības jautājumus, atbalsta alternatīvu nodarbinātību un veicina profesionālo izaugsmi, vienlaikus sniedzot ieguldījumu radošās uzņēmējdarbības ekosistēmās reģionālajai attīstībai, kas stiprina vietējo ekonomiku.
• Izpētīt finansēšanas mehānismus, fiskālos stimulus un risinājumus nozarei specifiskiem izaicinājumiem, lai stimulētu sociālo reinvestēšanu.
• Izpētīt, kā sociālās ekonomikas uzņēmumi risina sociālekonomisko daudzveidību, ienākumu nevienlīdzību, iekļautību un veicina inovācijas, tostarp CCSI ietvaros.^[5]

2. Inovācijas, vietējā attīstība un sociālā ietekme

• Izpētīt, kā CCSI sociālie uzņēmumi virza inovācijas (tostarp sociālās inovācijas), sociālo līdzdalību un sniedz iespējas marginalizētām grupām un grupām neaizsargātās situācijās, piemēram, personām ar invaliditāti.
• Izcelt sociālās uzņēmējdarbības lomu jaunu uzņēmējdarbības modeļu un uz vērtībām balstītu prakšu katalizēšanā, kas risina sabiedrības problēmas.
• Novērtēt CCSI sociālās ekonomikas uzņēmumu ieguldījumu vietējā attīstībā, sociālajā kohēzijā un atbildīgā patēriņā.

3. Politikas un salīdzinošie pētījumi

• Analizēt un salīdzināt politikas ietvarus, kas atbalsta radošās ekonomikas un sociālās ekonomikas modeļu konverģenci ES un ārpus tās.

Identificēt labāko praksi un ierosināt ieteikumus integrētām stratēģijām, kas uzlabo ilgtspējīgu, iekļaujošu attīstību un inovācijas.

[1] Cita starpā, A. Costantini, Social Economy Enterprises and Cultural and Creative Industries. Observations and best practices, Brisele, Diesis 2018 CCIs-SEEs_-FINAL_2018.pdf

[2] About the EU Social Economy Gateway - European Commission

[3] The Culture Fix. Creative people, places and industries (2022) Full Report | OECD; Economic and social impact of cultural and creative sectors. Piezīme Itālijas G20 prezidentūras Kultūras darba grupai

Economic and social impact of cultural and creative sectors | OECD

[4] Promoting the social and solidarity economy for sustainable development A-77-L60.pdf

[5] 2021. gada pētījums "Social mobility in the Creative Economy: Rebuilding and levelling up?", ko veikusi Creative Industries Policy and Evidence Centre (PEC), sniedz ieskatu klašu nelīdzsvarotībā radošajās nozarēs, uzsver nepieciešamību pēc sistēmiskām pārmaiņām, lai risinātu dziļi iesakņojušos strukturālo nevienlīdzību radošajās nozarēs, un ierosina desmit punktu rīcības plānu sociālās mobilitātes uzlabošanai radošajā ekonomikā Social mobility in the Creative Economy: Rebuilding and levelling up?