Kultūras mantojuma ietekme uz sabiedrību
Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība – 2027 · HORIZON-CL2-2027-01
Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski
atvērs 2027-05-13
pētniecības un inovācijas darbība
≈ 5 granti
Ko projektam jāsasniedz
Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:
- Padziļināta izpratne par kultūras mantojuma ietekmi uz sabiedrību; labas prakses piemēri un gadījumu izpēte, lai nodrošinātu un dokumentētu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību izvēlētās pētniecības jomas kontekstā.
- Kapacitātes stiprināšana un zināšanu izplatīšana praktiķu un politikas veidotāju vidū.
- Politikas ieteikumu, vadlīniju un rīkkopu izstrāde un izplatīšana, atbalstot politikas veidotājus izvēlētās pētniecības jomas kontekstā, kā tas ir atbilstoši.
Ko jādara
Kultūras mantojums ir dinamisks resurss, kas var veicināt sabiedrības noturību, starpkultūru dialogu un piederības sajūtu arvien daudzveidīgākās un sadrumstalotākās sabiedrībās. Tas var sekmēt sociālo kohēziju un noturību, izmantojot mākslu, dizainu un kultūras prakses. Tādējādi kultūras mantojums ir būtisks sociālā auduma saglabāšanai un kopienas kohēzijai. Kultūras mantojuma sabiedriskās ietekmes izpratne un pastiprināšana ir būtiska, lai stiprinātu identitāti, kohēziju un globālo līderību, kas balstīta uz kopīgām vērtībām. Pētniecības priekšlikumos būtu jāizpēta, kā kultūras mantojums aktīvi veido pilsonisko līdzdalību, sociālo inovāciju, kolektīvo atmiņu un demokrātisko vērtību nodošanu.
Turklāt ir būtiski izstrādāt jaunus naratīvus par mantojumu — tādus, kas ir vērsti uz nākotni, kritiski apzināti un cieši saistīti ar Eiropas mainīgajām vērtībām. Šāds darbs ne tikai stiprinās Eiropas iekšējo kohēziju, bet arī pozicionēs kultūras mantojumu kā stratēģisku aktīvu globālo izaicinājumu risināšanā.
Šajā kontekstā sociālā inovācija varētu nozīmēt arī sadarbību ar kultūras mantojuma praktiķiem un glabātājiem, lai izpētītu, kā kultūras mantojums var atrisināt dažus no mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem (panākot labāku sociālo iekļaušanu, sociālo kohēziju, labklājību un vienlīdzību). Lai gan iepriekšējie pētījumi (tostarp SSH disciplīnu ieguldījums) ir plaši pētījuši uz mantojumu balstītas izglītības attīstību, kultūras ieguldījumu lauku attīstībā un kultūras tūrismā, ir dažas jomas, kurās noderētu plašāka izpēte: kultūras līdzdalība un piekļuve kultūrai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem; dzimumu lomas un identitātes; kopīgs kultūras mantojums un kopīga atbildība drošības izaicinājumu kontekstā.
Pētniecības projektiem jāizvēlas viena no šādām jomām:
A. Kultūras līdzdalība un piekļuve kultūras mantojumam
Piekļuve kultūrai, kas iegūta socializācijas un izglītības ceļā, spēlē izšķirošu lomu kultūras prakšu un preferenču veidošanā. Kā minēts Eiropas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs[1], ir nepieciešams uzlabot piekļuvi kultūras mantojumam, jo īpaši jauniešiem, un palīdzēt novērst kultūras nevienlīdzību un stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Turklāt uzmanība jāpievērš mazaizsargātām grupām, galu galā nostiprinot līdzdalības kultūru un demokrātiju un veicinot atbildības sajūtu pret kultūras mantojumu.
Īpašais Eurobarometer par eiropiešu attieksmi pret kultūru[2], kas publicēts 2025. gada maijā, parādīja, ka vairums eiropiešu uzskata, ka viņu valstij un ES būtu ciešāk jāsadarbojas, lai padarītu mākslu un kultūru pieejamāku ikvienam.
Iepriekšējie pētījumi[3] liecina, ka palielināta kultūras līdzdalība var potenciāli uzlabot pilsonisko līdzdalību, sociālo iekļaušanu un demokrātisko pārvaldību, kā arī vērsties pret atsvešinātību un sociālo atrautību. Tomēr pētījumi arī norāda uz dziļām un daudzpusīgām piekļuves barjerām. Šīs barjeras ietver, piemēram, ģeogrāfiju, tostarp lauku izolācijas izaicinājumu; minoritāšu grupu nepietiekamu pārstāvību; ekonomisko nevienlīdzību.
Priekšlikumos būtu jāizpēta labā prakse piekļuves veicināšanai kultūras mantojumam, koncentrējoties uz jauniešiem un veidiem, kā dot viņiem iespēju uzņemties aktīvu lomu savās kopienās un stiprināt sociālo kohēziju. Priekšlikumos būtu arī jāizpēta, kādi ir galvenie šķēršļi piekļuvei kultūrai un efektīvi līdzekļi kultūras līdzdalības palielināšanai, identificējot specifiku dažāda veida grupām.
Priekšlikumos būtu jāizmanto starpdisciplināras un līdzdalības metodes, lai identificētu efektīvus modeļus iekļaujošai kultūras līdzdalībai. Paredzams, ka rezultāti sniegs vadlīnijas politikai kultūras pieejamības jomā, ar ieteikumiem, piemēram, digitālajai infrastruktūrai, izglītības programmām un starpnozaru sadarbībai, lai veicinātu iekļaujošu pilsonību.
B. Dzimumu lomas un identitātes
Kultūras mantojumam ir spēks veicināt daudzveidību un iekļaušanu, demonstrējot dažādus naratīvus un vēstures, taču tas var arī iemūžināt nevienlīdzību, ja stereotipi, kultūras lomu modeļi un reprezentācijas ir ierobežotas vai neobjektīvas, apklusinot marginalizētās balsis.
Ierosinātajai pētniecībai būtu jāizpēta sarežģītās attiecības starp kultūras produkciju, reprezentācijām un sabiedrības attieksmi pret dažādiem dzimumiem un dzimumidentitātēm, koncentrējoties uz izpratni par to, kā kultūra var veidot mūsu kultūrainavu un ietekmēt mūsu attieksmi un priekšstatus.
Priekšlikumos būtu jāsniedz analīze par dažādu dzimumidentitāšu reprezentāciju un pārskats par tām, kā arī krustojošiem faktoriem, piemēram, rasu vai etnisko izcelsmi, invaliditāti vai sociālekonomisko izcelsmi kultūras jomās. Priekšlikumos būtu jāizpēta, kā dzimumu aspekti ir bijuši neievēroti vai aizmirsti nozīmīgos starpnacionālos kultūras naratīvos. Priekšlikumos būtu jāsniedz īstenojami ieteikumi par to, kā veicināt iekļaujošāku un daudzveidīgāku reprezentāciju, tostarp kultūras saturā, un kā risināt daudzveidīgu reprezentāciju trūkumu kultūras jomā. Šie ieteikumi būtu jāizstrādā dialogā ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, pētniekiem, politikas veidotājiem, kultūras mantojuma institūcijām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
C. Kultūras mantojums, kohēzija un drošība
Ierosinātajai pētniecībai būtu jāizpēta kultūras mantojuma loma un konceptualizācija kā mūsu kopīgo identitāšu un demokrātisko vērtību atšķirīgs elements. Tai būtu arī jāpārbauda saiknes starp kultūru un drošību, tostarp dezinformācijas un ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI) jautājumus utt. Paredzams, ka priekšlikumi pētīs kopīgā mantojuma un kopīgās atbildības jēdzienus kā mūsu sociālās savstarpējās atkarības izpausmi, un kultūru kā savienības un kohēzijas faktoru.
Pētījumā būtu jāņem vērā arī kultūras mantojuma instrumentalizācijas gadījumi un politiskā ietekme uz muzejiem vai citām kultūras institūcijām. Kultūra var saskarties arī ar destabilizācijas faktoriem, uzbrukumi kultūras mantojumam var destabilizēt sabiedrību un apdraudēt drošību, savukārt kultūras saturs var būtiski ietekmēt sabiedrisko domu un priekšstatus. Priekšlikumos būtu jāizpēta, kā rīkoties ar polarizējošiem naratīviem un pretrunīgiem kultūras mantojuma izmantošanas aspektiem.
Priekšlikumos būtu jāpiedāvā labā prakse, politikas vadlīnijas, jāīsteno izmēģinājuma projekti un jāpiedāvā didaktiskie materiāli, lai palielinātu izpratni par esošajiem izaicinājumiem, uzlabotu "neitralitāti" kultūras mantojuma pārvaldībā, kolektīvo atbildību un kultūras noturību; jāizpēta aprūpes un atjaunošanas jēdzieni, kas piemēroti kultūras mantojumam.
Priekšlikumos skaidri jānorāda tematiskā joma, kurā tie izvēlējušies strādāt.
Priekšlikumos būtu jāpieņem daudznozaru pieeja (iesaistot, piemēram, un ne tikai, mantojuma un muzeju studijas, kultūras antropoloģiju, etnoloģiju, mediju studijas, teātra studijas, literatūrzinātni, muzikoloģiju utt.), lai novērtētu un demonstrētu, kā kultūras mantojuma iniciatīvas veicina sabiedrības labklājību, kopienas pilnvarošanu, iekļaušanu un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus veicinot vajadzību identificēšanu turpmākai pētniecībai šajā jomā.
Priekšlikumos prioritāte jāpiešķir empīriskajai pētniecībai, līdzdalības metodoloģijām un politikas inovācijai, lai maksimāli palielinātu un izplatītu kultūras mantojuma transformējošo spēku visos sabiedrības slāņos.
Priekšlikumiem būtu jāsasaista gan formālā, gan neformālā izglītība, īpaši mākslas izglītība. Sadarbības veicināšana starp kultūras mantojuma dalībniekiem un izglītības iestādēm palielinātu ietekmi.
Priekšlikumiem būtu jābalstās uz esošajām zināšanām, aktivitātēm, tīkliem un platformām, jo īpaši tām, kuras finansē ES, piemēram, pievēršot uzmanību nākotnes digitālajiem rīkiem un platformām, ko nodrošina European Collaborative Cloud for Cultural Heritage (ECCCH), un Common European Data Space for Cultural Heritage.
Turklāt būtu jāizveido saiknes un jāmeklē papildināmība ar cieši saistītām darbībām, piemēram, attiecīgajām P&I darbībām, ko finansē Horizon Europe vai Horizon 2020.
[3] Culture and democracy, the evidence - Publications Office of the EU
Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam
Šim konkursam nav īpašu prasību papildus programmas vispārējiem noteikumiem — atbilstību nosaka darba programmas B pielikums (valstis, konsorcija sastāvs) un pieteikšanās modelis augstāk.
Kvalifikācija un finansiālā spēja
Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.