Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīcībā būs pamatoti pierādījumi par to, vai (pie)pilsētas vides koplietošanas resursu iekļaujoša pārvaldība veicina klimatnoturību un sabiedrības noturību, sociālo iekļaušanu, labklājību un sabiedrības līdzdalību, kā arī par to, vai piekļuves trūkums bioloģiski daudzveidīgām zaļajām un/vai zilajām zonām saasina pastāvošo sociālo nevienlīdzību (piemēram, nabadzību, marginalizāciju un zemu sabiedrības labklājību neaizsargāto grupu vidū) un cilvēku nevienlīdzības un nedrošības sajūtu.
• Stratēģiju un inovatīvu risinājumu izstrāde, lai kvantitatīvi novērtētu un integrētu piekļuves kvalitatīvām zaļajām un/vai zilajām zonām sadales aspektus integrētajā telpiskajā plānošanā, ņemot vērā tirgus vērtību neietverošus faktorus, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa zemes izmantošanu un (pie)pilsētu attīstību, ar mērķi atbalstīt dabas atjaunošanu/saglabāšanu konkurējoša spiediena un pastāvīgu pārmaiņu apstākļos gan Eiropā, gan ārpus tās, vienlaikus panākot taisnīgas un līdztiesīgas attiecības starp sociālajām grupām un vidi.

Priekšlikumiem jākoncentrējas uz kvalitatīvu zaļo un/vai zilo zonu pieejamības izpēti un labāku izpratni, tiecoties pēc sociālā un vides taisnīguma, kopienas kohēzijas un vispārējās sociālās struktūras. Priekšlikumos var arī aplūkot, kā atbalstīt taisnīgu pāreju uz klimatnoturīgām kopienām no klimata pielāgošanās un bioloģiskās daudzveidības perspektīvas, nodrošinot saikni ar kohēziju un sociālo noturību. Jāņem vērā mērķi, jo īpaši pilsētu ekosistēmu atjaunošanai, kas noteikti ES Nature Restoration Regulation^[1]. Var tikt apsvērtas arī sinerģijas ar EU Urban Agenda.

Līdzšinējie pētījumi lielākoties ir vērsti uz dabas sniegtajiem ieguvumiem indivīdiem (piemēram, uzlabota veselība, samazināts stress), savukārt ir nepieciešamas plašākas un aktuālākas zināšanas par to ietekmi sabiedrības līmenī, kā arī dažādos kultūras, ģeogrāfiskajos un sociālekonomiskajos kontekstos un dažādu grupu funkcionālo vajadzību spektrā.

Šīs tēmas mērķis ir novērst zināšanu robus saistībā ar taisnīgām un vienlīdzīgām attiecībām starp sociālajām grupām un vidi, jo īpaši saikni starp dabu kā sabiedrisko labumu un tās lomu pilsoniskās iesaistes veicināšanā, kas attīsta sociālo kohēziju, kopienas labklājību, kopīgu identitāti un piederības sajūtu, kā arī vietas radīšanu (place-making).

Pētījumi rāda, ka mazāk aizsargātām kopienām ir mazāk zaļo un/vai zilo zonu un tās ir zemākas kvalitātes, taču mazāk ir zināms par mehānismiem, ar kuru palīdzību piekļuve dabai labvēlīgām zonām stiprina kultūras identitāti (individuālā un grupu līmenī), kohēziju un noturību, īpaši maznodrošinātās kopienās un dažādu paaudžu vidū.

Priekšlikumos var pētīt:

• Kopienas līmeņa ietekmi, ko rada iniciatīvas, kuru mērķis ir ieviest zaļās un/vai zilās zonas, un izpratni par to, kā mērķtiecīgs dizains un plānošana var palīdzēt uzlabot sabiedriskos rezultātus visā kopienā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā tas var ietekmēt sociāli neaizsargātas grupas, kāda veida dabas zonas tiek izmantotas kādām aktivitātēm un kāds attālums ir uzskatāms par "pieejamu" vai pietiekamu sociālo kontaktu veicināšanai. Apsverot piekļuves jēdzienu kvalitatīvām zaļajām un zilajām zonām, pētniekiem jāņem vērā ne tikai fiziskais attālums līdz šīm zonām, bet arī citi šķēršļi, piemēram, publisko zaļo un/vai zilo zonu degradācija, privatizācija, kā arī kultūras, sociālie un ekonomiskie šķēršļi piekļuvei dabai.
• Zināšanu robus par ilgtermiņa ietekmi, ko rada kvalitatīvu zaļo un/vai zilo zonu trūkums, un to, kā tas pastiprina esošo sociālekonomisko nevienlīdzību, jo īpaši mijiedarbībā ar citiem sociālpsiholoģiskās un garīgās labklājības noteicošajiem faktoriem, piemēram, vecumu, izglītību, nodarbinātību, mājokli, veselību, mobilitāti un sociālekonomisko statusu, tostarp aspektiem, kas saistīti ar piekļuves ērtumu, finansiālo pieejamību un spēju dot iespējas kopienām, īpaši neaizsargāto grupu vidū (piemēram, marginalizētas pilsētu kopienas, tostarp migranti un neformālās apmetnes).
• Lomu, kādu kopienas projekti – piemēram, tie, kas vērsti uz sociālo līdzdalību un iekļaušanu, vides saglabāšanu, aprites ekonomiku un pārtikas nodrošinājumu, kā arī dabas mantojuma saglabāšanu (piemēram, pilsētdārzniecība, tradicionālās ekoloģiskās zināšanas, rewilding, dabas aizsardzība, dabā balstīti risinājumi un pilsoniskā zinātne) – spēlē kopienas rīcībspējas, identitātes, piesaistes vietai, sociālpsiholoģiskās, garīgās un materiālās labklājības un sociālā kapitāla stiprināšanā.
• Zaļo un/vai zilo zonu lomu nevienlīdzības mazināšanā attiecībā uz piesārņojuma iedarbību, kas ir satraukuma avots daudzās mazāk aizsargātās kopienās.
• Vietējo uzņēmumu un sociālās ekonomikas dalībnieku potenciālo ieguldījumu zaļo un/vai zilo zonu īstenošanā, kā arī jēgpilnu indivīdu iesaisti, pārstāvot dažādas ekonomiskās/darba nozares un kolektīvās identitātes kopienā.
• Dabas ieguldījumu vietas radīšanā (place-making) un veidus, kādos mākslas un humanitāro zinātņu pieejas var veicināt mūsu izpratni par vietu un veidot nākotnes vietas sadarbībā ar vietējām kopienām.

Paredzams, ka priekšlikumos tiks izmantota dzimumjutīga un intersekcionāla pieeja, lai analizētu atšķirīgo piekļuvi dabai labvēlīgai videi dažādās iedzīvotāju grupās. Īpaša uzmanība jāpievērš šo atšķirību strukturālo un sistēmisko cēloņu identificēšanai, kā arī nevienlīdzīgas piekļuves sociālās, ekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes novērtēšanai uz indivīdiem un kopienām.

Tiek veicinātas starpdisciplināras pieejas (tostarp no SSH disciplīnām), apvienojot atziņas no socioloģijas, antropoloģijas, tiesību zinātnes, vides filozofijas un sistēmzinātnes. Tiek stingri veicināta klasterizācija un sadarbība ar citiem atlasītajiem projektiem šajā un iepriekšējos uzsaukumos, jo īpaši tēmu HORIZON-CL6-2025-01-BIODIV-06: ‘Assessing and modelling socio-economic impacts of nature restoration’, tēmu HORIZON-CL6-2023-COMMUNITIES-01-1: ‘Enhancing social inclusion in rural areas: focus on people in a vulnerable situation and social economy’ un tēmām New European Bauhaus ietvaros (tēma HORIZON-NEB-2026-01-PARTICIPATION-03: Understanding inhabitant’s experiences of neighbourhoods to support their health and well-being, un tēma HORIZON-MISS-2027-07-CLIMA-CIT-NEB-01: Urban nature: supporting restoration of urban ecosystems, along urban transport networks and in the built environment). Tiek veicināta to pilsētu vienību dalība, kuras ir parakstījušas Green City Accord^[2]. Priekšlikumos jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas savu darbību izstrādē.

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32024R1991&qid=1722240349976

[2] Green City Accord ir Eiropas mēru kustība, kas apņēmusies padarīt pilsētas tīrākas un veselīgākas. Tās mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti visiem eiropiešiem un paātrināt attiecīgo ES vides tiesību aktu īstenošanu. Parakstot šo vienošanos, pilsētas apņemas risināt jautājumus piecās vides pārvaldības jomās: gaiss, ūdens, daba un bioloģiskā daudzveidība, aprites ekonomika un atkritumi, kā arī troksnis. Uz 2025. gada maiju ir 119 pilsētas, kas parakstījušas šo vienošanos (https://environment.ec.europa.eu/topics/urban-environment/green-city-accord_en).