Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotāji iegūst natūrā sniegto pabalstu kartējumu dalībvalstīs un visaptverošu novērtēšanas sistēmu.
• Politikas veidotāji gūst ieskatu par natūrā sniegto pakalpojumu pieejamību, iespējamām nepilnībām to nodrošināšanā un iemesliem, kāpēc tie netiek izmantoti.
• Politikas veidotāji, izmantojot SSH pētījumus, gūst ieskatu par natūrā sniegto pabalstu pārdales lomu un dažādu sociālo grupu segregāciju.
• Politikas veidotāji saņem operatīvus ieteikumus, lai izdarītu pamatotas politikas izvēles, kas mazina nevienlīdzību un stiprina taisnīgumu un kohēziju.

Natūrā sniegts atbalsts attiecas uz bezskaidras naudas precēm un pakalpojumiem, ko personām vai mājsaimniecībām parasti sniedz valdība (valsts, reģionālā un/vai vietējā līmenī), lai atbalstītu to labklājību vai apmierinātu pamatvajadzības. Atšķirībā no naudas pārvedumiem, kurus saņēmējs var tērēt pēc saviem ieskatiem, natūrā sniegts atbalsts nodrošina, ka resursi tiek izmantoti konkrētiem mērķiem bez maksas vai par subsidētu cenu (piem., pārtikas bankas, sociālais mājoklis, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, bērnu uzraudzība, izglītība, sporta infrastruktūra, sabiedriskais transports). Neskatoties uz plašo natūrā sniegtā atbalsta klāstu, ir vājš empīrisko zināšanu pamats par natūrā sniegtā atbalsta (izņemot veselības aprūpi) ietekmi uz ienākumu sadali un neaizsargātajām grupām, atšķirībā no naudas pabalstu ietekmes.

Pētniecības darbības kā pamatu var vērst uz pilnīgas natūrā sniegtā atbalsta kartēšanas izveidi (gan bezmaksas, gan par subsidētu cenu, universālu un uz līdzekļu pārbaudi balstītu), ko nodrošina valsts, reģionālās un vietējās valdības. Šī kartēšana, kas potenciāli strukturēta atbilstoši dzīves cikla perspektīvai un/vai ap konkrētām grupām, varētu palīdzēt izstrādāt ES rādītājus par natūrā sniegtu atbalstu un uzlabot salīdzināmību.

Priekšlikumi var izstrādāt visaptverošu mērījumu sistēmu, pamatojoties uz metodēm, rīkiem, pieejamiem datiem un rādītājiem, gan kvalitatīviem, gan kvantitatīviem, un gan ex ante, gan ex post. Sistēma var pārvērst natūrā sniegtu atbalstu ienākumos un parādīt to pārdales lomu (attiecībā uz ienākumu grupām, neaizsargātām iedzīvotāju grupām, marginālām un/vai maza izmēra grupām) un nodrošināt salīdzināmību starp valstīm.

Priekšlikumi var apsvērt natūrā sniegtā atbalsta pieejamības identificēšanu vietējā līmenī, iespējamās nepilnības, natūrā sniegtā atbalsta izmantošanas rādītājus un to iemeslus (piem., kapacitātes nesaderība ar vietējām vajadzībām). Tie var iesaistīt neaizsargātās kopienas novērtējuma izstrādē.

Priekšlikumi var sniegt operatīvus padomus politikas veidotājiem par to, kā pētījumu rezultātus pārvērst konkrētās darbībās, lai mazinātu nevienlīdzību un stiprinātu taisnīgumu un kohēziju.

Vispārējais mērķis ir novērst zināšanu trūkumu, aptverot dažādas dimensijas. Tāpēc ir sagaidāms, ka priekšlikumi savā pētniecībā piemēros dzimumsensitīvu un intersekcionālu pieeju, tostarp ņemot vērā vecumu.