Ilgtspējīgas konkurētspējas pārdomāšana ārpus tradicionālajām perspektīvām: sociālās ekonomikas loma un ieguldījums
Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība – 2027 · HORIZON-CL2-2027-01
Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski
atvērs 2027-05-13
pētniecības un inovācijas darbība
≈ 3 granti
Ko projektam jāsasniedz
Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:
- Sociālie uzņēmumi, tradicionālie uzņēmumi un investori gūs labumu no labākas izpratnes par sociālās ekonomikas[1] ilgtspējīgas konkurētspējas faktoriem Eiropā, izmantojot zināšanu attīstību un zinātību par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, uzlabojot kvalitāti un produktivitāti, kā arī palielinot pielāgošanās spējas, sociālo iekļaušanu un ilgtspējīgu, videi draudzīgu (piemēram, bioloģisko daudzveidību veicinošu) praksi.
- Iedzīvotāji un tradicionālais privātais sektors gūs labumu no sociālās ekonomikas palielinātā ieguldījuma ES ilgtspējīgas konkurētspējas un kopīgas labklājības mērķu sasniegšanā. Pētījums informēs politikas veidotājus un privāto sektoru par labāko praksi, politikas un regulatīvajām reformām, kuru mērķis ir uzlabot sociālās ekonomikas ieguldījumu ES konkurētspējas un labklājības mērķu sasniegšanā.
- Sociālās ekonomikas principi ilgtspējīgai konkurētspējai tiek popularizēti, izstrādājot praktiskus un inovatīvus risinājumus.
Ko jādara
Eiropas Savienība ir apņēmusies veicināt sociālo tirgus ekonomiku, kas sekmē ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo taisnīgumu un ekonomisko konkurētspēju. Šajā kontekstā sociālā ekonomika ir kļuvusi par potenciālu inovāciju, darbvietu radīšanas un sociālās iekļaušanas virzītājspēku. No otras puses, literatūrā joprojām pastāv ievērojams zināšanu iztrūkums attiecībā uz sociālās ekonomikas dalībnieku daudzpusējā ieguldījuma novērtēšanu ekonomiskās konkurētspējas veidošanā un attīstīšanā ES sabiedrībā un tās ietekmi uz iekļaujošu labklājību un vidi (piemēram, vides degradācijas vai bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanu[2]).
Ilgtspējīga konkurētspēja un kopīga labklājība ir jaunas Eiropas Komisija[3] galvenā politiskā prioritāte. Šajā kontekstā ilgtspējīgas konkurētspējas jēdziens mazāk saistās ar relatīvajām darbaspēka izmaksām un vairāk ar prasmēm, inovācijām, uzņēmējdarbību un pielāgošanos. Tas koncentrējas uz indivīda, uzņēmuma, nozares vai valsts spēju palielināt kopīgo labklājību saistībā ar pašreizējo un nākotnes vidi un sabiedrību.
Saikne starp sociālo ekonomiku un ilgtspējīgu konkurētspēju balstās uz inovācijām, kurām jābūt plašākām, pārsniedzot "tikai" tehnoloģiskās inovācijas un aptverot sociālās vai, vēl labāk, sabiedriskās inovācijas.
Priekšlikumiem jākoncentrējas uz potenciālo tikumīgo attiecību izpēti starp sociālo ekonomiku, ilgtspējīgu konkurētspēju un kopīgo labklājību.
Pētniecībai (tostarp no SSH disciplīnām) jākoncentrējas uz dziļāku izpratni par faktoriem, kas veicina sociālās ekonomikas vienību ilgtspējīgu konkurētspēju, no vienas puses, un, no otras puses, tās iespējamo ietekmi uz ES ilgtspējīgu konkurētspēju. Tas prasa novērst zināšanu iztrūkumus, piemēram, visaptveroša satvara trūkumu, lai izmērītu sociālās ekonomikas ieguldījumu ilgtspējīgā konkurētspējā Eiropas Savienībā.
Pētniecībā var veikt esošās literatūras pārskatu, analīzi un izstrādāt gadījumu izpēti, lai identificētu galvenos veicinošos faktorus, kas padara sociālās ekonomikas vienības konkurētspējīgas ilgtspējīgā veidā, vienlaikus ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides aspektus.
Lai labāk izprastu sociālās ekonomikas kā viena no ilgtspējīgas konkurētspējas virzītājspēkiem lomu, pētniecībā var izstrādāt satvaru tās ieguldījuma mērīšanai, tostarp izmantojot esošos un jaunus rādītājus un metrikas.
Pētniecībā var identificēt labāko praksi, izstrādāt rīkkopas un politikas ieteikumus par to, kā sociālā ekonomika Eiropā var veicināt publisko un privāto konkurētspēju, kas saistīta ar ES kopīgās labklājības mērķiem (piemēram, labklājību un dabas saglabāšanu).
Jāņem vērā regulatīvais konteksts un tā ietekme uz sociālās ekonomikas spēju veicināt ilgtspējīgu konkurētspēju.
Darbības var ietvert starpdisciplināru pētniecību, ieinteresēto personu iesaisti un politikas analīzi. Pētniekiem var būt nepieciešams izmantot dažādu jomu (ekonomika, socioloģija, vides zinātne, valsts pārvalde) ekspertīzi, lai izstrādātu visaptverošu izpratni par sociālās ekonomikas lomu ilgtspējīgas konkurētspējas veicināšanā saskaņā ar ES Green Deal un Kunming Montreal Agreement.
Šīs uzaicinājuma tēmas darbības joma neaprobežojas ar kādu konkrētu nozari, vērtību ķēdi vai veicinošiem faktoriem, tomēr priekšlikumos var likt uzsvaru uz kādu konkrētu no tiem. Tiek veicināta sadarbība ar ieinteresētajām personām no sociālās ekonomikas, privātā sektora un publiskā sektora, lai izstrādātu dziļāku izpratni par sarežģītajām attiecībām starp sociālo ekonomiku un ilgtspējīgu konkurētspēju.
[1] Sociālā ekonomika aptver vienības, kurām ir šādi galvenie kopīgie principi un iezīmes: cilvēku, kā arī sociālā un/vai vides mērķa prioritāte pār peļņu, lielākās daļas peļņas un pārpalikumu reinvestēšana darbību veikšanai biedru/lietotāju interesēs ("kolektīvās intereses") vai sabiedrības interesēs kopumā ("vispārējās intereses"), kā arī demokrātiska un/vai līdzdalības pārvaldība. Tradicionāli termins sociālā ekonomika attiecas uz četriem galvenajiem vienību veidiem, kas sniedz preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai kopumā: kooperatīvi, savstarpējās palīdzības sabiedrības, asociācijas (tostarp labdarības organizācijas) un fondi. Tās ir privātas vienības, kas ir neatkarīgas no valsts iestādēm un kurām ir īpašas juridiskās formas. Sociālie uzņēmumi mūsdienās parasti tiek uzskatīti par sociālās ekonomikas daļu. Sociālā ekonomika (asociācijas, kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, fondi un sociālie uzņēmumi) sniedz monetārus un nemonetārus pakalpojumus, ietekmējot Eiropas ilgtspējīgu konkurētspēju. Sociālās ekonomikas dalībniekiem ir arī atšķirīga pieeja savai darba videi, ņemot vērā to darba devēju sabiedriskos mērķus un to ekosistēmu demokrātisko pārvaldību.
[2] Daba ir būtiska konkurētspējas sastāvdaļa. Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services (IPBES) ir pierādījusi, ka aptuveni 55% no pasaules IKP rada nozares, kas ir mēreni vai ļoti atkarīgas no dabas. Aptuveni 72% eiro zonas uzņēmumu ir kritiski atkarīgi no ekosistēmu pakalpojumiem.
Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam
Šim konkursam nav īpašu prasību papildus programmas vispārējiem noteikumiem — atbilstību nosaka darba programmas B pielikums (valstis, konsorcija sastāvs) un pieteikšanās modelis augstāk.
Kvalifikācija un finansiālā spēja
Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.