Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotāji gūst ieskatu darbaspēka mobilitātes ekonomiskajā un sociālajā ietekmē visā ES, tostarp ietekmē uz algām, fiskālajiem budžetiem un sociālajām sistēmām gan nosūtošajos, gan uzņemošajos reģionos.
• Mobilitātes ieguvumi tiek maksimāli palielināti, izmantojot īstenojamus ieteikumus, kuros ņemti vērā tādi izaicinājumi kā demogrāfiskās pārmaiņas, reģionālā ietekme, digitalizācija un, atbilstošā mērā, turpmākā attīstība, piemēram, zaļā pārkārtošanās vai pielāgošanās klimata pārmaiņām (tostarp to iespējamā ietekme uz ekonomisko attīstību un reģionu pievilcību), vai zaļā pārkārtošanās un diskusijas par turpmāku valstu pievienošanos ES un plašāka mēroga ģeopolitisko nestabilitāti.

Lai gan ES veicina brīvu pārvietošanos kā vienu no četrām vienotā tirgus brīvībām, ilgtermiņa sociālā un ekonomiskā dinamika un tās ietekme gan uz uzņemošajiem, gan jo īpaši uz izcelsmes reģioniem joprojām ir nepietiekami izpētīta. Tā ietver ne tikai tiešu ietekmi uz fiskālajiem un sociālajiem budžetiem, bet arī smalkākas sekas, piemēram, ietekmi uz tīkliem, prasmēm un pieredzi, ko indivīdi atved atpakaļ uz saviem izcelsmes reģioniem, kā arī ietekmi uz ienākumu sadali valstī, no kuras pārvietotās personas nāk.

Padziļinātas, ar datiem pamatotas izpratnes iegūšana par šīm daudzveidīgajām un bieži vien sarežģītajām sekām ir izšķiroša, lai veidotu politiku, kas efektīvi izmanto mobilitātes priekšrocības visā Eiropā. To darot, pētījumam jāsniedz ieguldījums pašreizējos centienos stiprināt iekšējo tirgu un padarīt Eiropu konkurētspējīgāku, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši attiecībā uz taisnīgiem darba apstākļiem un piekļuves nodrošināšanu pienācīgiem ienākumiem un sociālajai aizsardzībai visiem. Varētu izpētīt atšķirības starp dažādām grupām (tostarp, bet ne tikai – dzimumu, vecumu, kvalifikācijas līmeni). Mobilitātes priekšrocību izmantošana ir skatāma arī plašākā zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā, kas prasa uzlabot darbaspēka mobilitāti, lai risinātu prasmju neatbilstības un trūkuma problēmas, kā arī demogrāfiskos izaicinājumus.

Priekšlikumiem jābalstās uz attiecīgiem iepriekšējiem pētījumiem (tostarp no SSH disciplīnām), no kuriem daži ir veikti iepriekšējos Horizon Europe un Horizon 2020 projektos^[1]. Priekšlikumiem jābūt ar skaidru fokusu. Piedāvātajā metodoloģijā jāiekļauj kvantitatīvās pieejas un/vai ekonometrija. Pievienotā vērtība varētu būt pieejām, kas spēj fiksēt attīstību laika gaitā, piemēram, paneļdatu analīze.

Projektiem jāanalizē darbaspēka mobilitātes ietekme uz sociālās drošības sistēmu darbību (galu galā diferencējot starp dažādiem sociālās drošības sistēmu pīlāriem, piemēram, pensiju sistēmu, veselību, aprūpi utt.) izcelsmes un galamērķa valstīs un to koordināciju, un/vai jāsniedz pētījumi, kas veicina informētu diskusiju par potenciālajām stratēģijām nākotnē drošai un efektīvai sociālās drošības koordinācijai ES līmenī.

Turklāt projekti var:

• Izpētīt veidus, kā uzlabot dažādu darbaspēka mobilitātes formu [piemēram, ilgtermiņa pārvietošanās, sezonas darbs un citas īstermiņa mobilitātes formas, norīkošana, pārrobežu (tāldarbs) utt.] apjoma kvantitatīvu noteikšanu un/vai padarīt datus salīdzināmākus dalībvalstu starpā.
• Izstrādāt ekonomiskos modeļus, lai novērtētu darbaspēka mobilitātes ekonomisko ietekmi ES līmenī.
• Pievērst uzmanību darbaspēka mobilitātes ekoloģiskajai ietekmei un sasaistīt to ar sociālekonomisko ietekmi.
• Analizēt, vai un kādā veidā pārvietoto personu sastāvs (piemēram, prasmju līmenis, vecuma struktūra, statuss darba tirgū utt.) ir nozīmīgs novērotajai sociālekonomiskajai ietekmei izcelsmes/galamērķa valstīs/reģionos.
• Sniegt salīdzinošu analīzi par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē ar darbaspēka mobilitāti citos pasaules reģionos vai ar ģeogrāfisko mobilitāti dalībvalstu iekšienē.
• Izstrādāt un testēt modeli darbaspēka mobilitātes prognozēšanai dažādos scenārijos (piemēram, izdarot pieņēmumus par ekonomisko un sociālo attīstību dažādās ES daļās).
• Ieņemt uz pierādījumiem balstītu nostāju par to, vai – un kādā veidā – ģeogrāfiskā mobilitāte palīdz pārvaldīt ekonomiskās pārmaiņas (piemēram, vai pārvietotās personas ir vairāk gatavas strādāt citā nozarē).
• Analizēt, cik lielā mērā un kādos apstākļos reģioni ar neto izceļošanu ir guvuši vai var gūt labumu – galu galā ilgtermiņā – no šīs mobilitātes.
• Izpētīt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp darbaspēka migrāciju un darbaspēka mobilitāti; šīs analīzes veikšanai var izmantot pieredzi ar ES paplašināšanos.
• Sniegt pierādījumus par to, kuri politikas instrumenti ir vispiemērotākie, lai nodrošinātu darbaspēka mobilitāti, kas netiek uztverta kā negodīga (piemēram, saistībā ar ekspluatāciju, sociālo dempingu utt.).

Šie aspekti ilustrē tematiskās jomas, kas varētu dot ieguldījumu mērķī izstrādāt vīziju par darbaspēka mobilitātes nākotni Eiropas Savienībā un apspriest, kā tiesisko un institucionālo regulējumu var pielāgot, lai atbalstītu mobilitāti veidā, kas ir gan ekonomiski, gan sociāli izdevīgs. Tas ietver sociālās drošības koordinācijas modernizāciju un nodrošināšanu, ka politika atspoguļo mūsdienu sabiedrības un darba organizācijas realitāti.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumos jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot Eiropas pētniecības infrastruktūras, kas apvienotas European Open Science Cloud (EOSC), kā arī datus no attiecīgajām datu telpām. Īpaši jācenšas nodrošināt, ka šīs tēmas kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

[1] Skatīt, piemēram, HORIZON-CL2-2022-TRANSFORMATIONS-01-02 - Telpiskās mobilitātes ietekme uz Eiropas demogrāfiju, sabiedrību, labklājības sistēmu un darba tirgu; https://publications.europa.eu/resource/cellar/a9351b1c-4d31-11ee-9220-01aa75ed71a1.0001.03/DOC_1 ; https://publications.europa.eu/resource/cellar/d697ee14-77ad-11ea-a07e-01aa75ed71a1.0001.01/DOC_1 ; https://cordis.europa.eu/project/id/727072 ; https://cordis.europa.eu/project/id/794030