Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Nodrošināt politikas veidotājus, pedagogus un vecākus ar pamatīgu izpratni par potenciālajiem ieguvumiem, iespējām un izaicinājumiem, kas izriet no mākslīgā intelekta rīku izmantošanas pirmsskolas un sākumskolas izglītības vidē, tostarp attiecībā uz to ētisko dimensiju.
• Radīt pamatotus, politikai atbilstošus pierādījumus par mākslīgā intelekta rīku izmantošanas ietekmi izglītības vidē uz mācību sniegumu un jauniešu labklājību.
• Izstrādāt praktiski īstenojamus ieteikumus pedagogiem par to, kā viņi var efektīvi izmantot mākslīgā intelekta rīkus savā darbā, tostarp mācību rezultātu novērtēšanai.

Mākslīgā intelekta (AI) izmantošana mācību vidē pirmsskolas un sākumskolas izglītībā strauji pieaug. Tomēr ir ierobežoti pierādījumi par to, kā AI var izaicināt un uzlabot mācību rezultātus, pilnveidot mācību metodes un atbalstīt skolotāja profesiju, kā arī par to, kā administratīvo uzdevumu automatizācija palīdz skolotājiem koncentrēties uz pedagoģiju un mācību izaicinājumiem. Lielākā daļa esošo pētījumu ir veikti ārpus ES konteksta, kas būtiski ierobežo rezultātu pārnesamību uz ES izglītības un apmācības sistēmām, turklāt tie bieži tiek veikti ar ierobežotu dalībnieku skaitu un aptver īsus laika posmus, kavējot iespēju vispārināt to atziņas. Turklāt trūkst pētījumu par AI rīku ietekmi uz vienlīdzību un iekļaušanu izglītībā. Ir arī nepieciešams labāk izpētīt izaicinājumus, ko AI rada mācīšanai un mācībām, kā arī skolēnu labklājībai. AI tiek izstrādāts, lai palielinātu cilvēka efektivitāti, taču tas rada arī bieži vien negaidītus riskus un izaicinājumus, īpaši, ja to piemēro bērnu auditorijai.

Pētījumā (tostarp izmantojot SSH disciplīnas) varētu izpētīt, kā AI var uzlabot mācību programmas, pilnveidot mācību metodes un personalizēt mācīšanos, izmantojot adaptīvās tehnoloģijas. Tajā būtu jāņem vērā arī AI rīku atbilstība jauno audzēkņu attīstības posmam, koncentrējoties uz kognitīvo, emocionālo un sociālo izaugsmi. Vērtīgi būtu pētījumi par AI ietekmi uz pirmsskolas izglītību un tā lomu pamatprasmju atbalstīšanā. Turklāt pētījumā būtu jāuzsver skolotāju atbalsta aspekts, tostarp tas, kā AI var palīdzēt stundu plānošanā, vērtēšanā un atgriezeniskās saites sniegšanā. Tajā būtu jāizpēta arī apmācību programmas, lai palīdzētu pedagogiem efektīvi izmantot AI. Visbeidzot, iekļaušana un pieejamība ir galvenie aspekti, kas jāņem vērā, nodrošinot, ka AI rīki ir piemēroti visiem skolēniem, tostarp tiem, kuriem ir invaliditāte vai kuri nāk no dažādām vidēm, kā arī veicinot daudzvalodu un multikulturālu izglītību.

Nepieciešami arī garenvirziena pētījumi, jo pašreizējie pētījumi ir sadrumstaloti un aplūko īstermiņu. Priekšlikumiem jākoncentrējas uz nepieciešamību izprast ilgtermiņa kognitīvo, sociālo un emocionālo ietekmi, kas prasa ilgstošus, vairākus gadus ilgus pētījumus. Turklāt uzmanība jāpievērš mediju un digitālo rīku lomai. Priekšlikumos jāņem vērā ierīces un platformas, caur kurām bērni saskaras ar AI (piemēram, roboti, planšetdatori, viedtālruņi utt.) un kā tās veido mijiedarbību un mācību rezultātus.

Attiecīgie pētnieciskie jautājumi, kas jārisina, ietver:

• Kā AI darbināti rīki var droši un efektīvi personalizēt mācību pieredzi un atbalstīt skolotājus dažādu skolēnu vajadzību risināšanā?
• Kādi ir potenciālie ieguvumi un izaicinājumi, integrējot AI sākotnējās skolotāju izglītības un tālākizglītības programmās?
• Kā AI var palīdzēt skolotājiem automatizēt administratīvos uzdevumus, ļaujot viņiem vairāk koncentrēties uz pedagoģiju un skolēnu iesaisti?
• Kādi ētiskie apsvērumi un potenciālie riski, tostarp saistībā ar labklājību, būtu jāņem vērā, izmantojot AI izglītībā, lai atbalstītu skolotājus un skolēnus?
• Kāds ir to skolotāju tipiskais profils, kuri pašlaik izmanto AI darbinātus rīkus, un kādi lietojumi un uztvertie ieguvumi motivē izmantot AI darbinātus rīkus?
• Kā AI rīki var motivēt bērnus mācīties?
• Kā uz AI balstītas intervences var novērst mācību nepilnības, pamatojoties uz individuālo skolēnu vajadzībām (tostarp invaliditāti) un mācīšanās stiliem?
• Kādas izmaiņas izglītības programmām jāveic pedagoģiskā līmenī, lai veiksmīgi integrētu AI?
• Kas skolotājiem ir nepieciešams, lai droši un efektīvi ieviestu AI izmantošanu?

Priekšlikumos var izmantot dažādas metodes, tostarp stingras eksperimentālās un/vai kvazieksperimentālās metodes, kā arī pieredzes izlases un vispārējās aptaujas metodes, lai novērtētu esošo AI rīku efektivitāti vai pārbaudītu jaunus AI rīkus. Priekšlikumos jānovērtē izmaksas, kas saistītas ar analizētajiem politikas pasākumiem vai programmām. Priekšlikumos jāaplūko dažādas AI rīku formas, piemēram, ģeneratīvais AI, viedās pasniegšanas sistēmas utt. Priekšlikumos jāpiemēro arī kvalitatīvās pētniecības metodes, lai aptvertu ētiskās dimensijas. Būtiska ir starpdisciplināra pieeja un cieša sadarbība ar izglītības iestādēm un pedagogiem. Tiek veicināta sadarbība ar medijpratības organizācijām. Tiek stingri atbalstīta klasterizācija un sadarbība starp atlasītajiem projektiem šīs konkursa tēmas ietvaros un citiem attiecīgiem projektiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš aizspriedumu identificēšanai un mazināšanai AI sistēmās, lai nodrošinātu vienlīdzību un iekļaušanu izglītības sistēmās.