Projektiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Nodrošināt politikas veidotājus ar pamatotu izpratni par strukturālajiem cēloņiem, kas izraisījuši jauniešu prasmju līmeņa kritumu matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, tostarp zemu un augstu sasniegumu līmeņos, kas ES novērots pēdējo 15 gadu laikā.
• Radīt precīzus, politikai atbilstošus pierādījumus par to, kādas mācību prakses, programmas un politikas pasākumi var būt efektīvi, lai vērstu šo kritumu par labu, tostarp izvērtējot mācību programmu lomu, izglītības un apmācības sistēmu strukturālos aspektus, fizisko un digitālo mācību vidi, kā arī inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodes (tostarp to pieejamību).
• Izstrādāt praktiski īstenojamus ieteikumus, lai informētu par politikas pasākumiem, programmām, turpmākajiem izvērtējumiem un darbībām izglītības un apmācības sistēmās pamatprasmju jomā.

Jauniešu matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu prasmes, mērot tās ar plaša mēroga starptautiskiem novērtējumiem, piemēram, OECD Programme for International Student Assessment (PISA), Eiropā pēdējo 15 gadu laikā ir būtiski pasliktinājušās. Tas attiecas gan uz zemu, gan augstu sasniegumu līmeni. Šīs tendences maiņa ir viens no Prasmju savienības (Union of Skills) pamatmērķiem.

Lai gan pētniecības literatūrā ir labi analizēta COVID-19 krīzes īstermiņa ietekme, novērotā krituma strukturālie cēloņi joprojām ir maz izprasti. Ir nepieciešami padziļināti pētījumi, izmantojot dažādus datu avotus valsts un starptautiskā līmenī. Joprojām ir jārisina vairāki savstarpēji saistīti pētniecības jautājumi, piemēram:

• Kā mācību metožu, mācību programmu izstrādes un vērtēšanas prakses izmaiņas laika gaitā ir ietekmējušas matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu prasmju kritumu?
• Kāda loma ir digitālajiem traucēkļiem un lasīšanas paradumu maiņai no papīra uz digitālajām ierīcēm?
• Kāda ir rokraksta un zīmēšanas loma kognitīvajā attīstībā?
• Kāda ir saikne starp kognitīvo prasmju apguvi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā, no vienas puses, un sociāli emocionālajām prasmēm, mācīšanās prasmēm, pašregulāciju un skolas klimatu, no otras puses?
• Cik lielā mērā pieaugošā (arī ar migrāciju saistītā) skolēnu neviendabība apgrūtina mācību organizēšanu skolā?
• Kā vecāku iesaiste ietekmē izglītības rezultātus?
• Vai atšķirīgi vecāku iesaistes līmeņi ietekmē izglītības rezultātus?
• Kāda ir kultūras iestāžu, piemēram, muzeju un bibliotēku, loma?
• Kāda ir sociālekonomiskā fona un dzimuma kopējā ietekme uz izglītības rezultātu atšķirībām?
• Kā atšķirīgi ieguldījumu līmeņi valsts izglītībā, kā arī skolotāju trūkums un darba apstākļi ietekmē bērnu izglītības rezultātus?

Priekšlikumos kā daļa no datu vākšanas būtu jāņem vērā arī jauniešu un citu attiecīgo ieinteresēto personu perspektīva. Būtiska ir cieša sadarbība ar iestādēm un/vai citām institūcijām, kurām pieder dati, un tā ir jānodrošina.

Šī krituma cēloņu izpratne ir priekšnoteikums, lai analizētu dažādu koriģējošo pasākumu cēloņsakarību ietekmi un identificētu efektīvu politiku un programmas jauniešu prasmju uzlabošanai matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Priekšlikumos analīzei jāizmanto eksperimentālas un/vai kvazieksperimentālas metodes, un tās var papildināt ar kvalitatīvām pētniecības metodēm. Priekšlikumos jāizvērtē arī izmaksas, kas saistītas ar analizētajiem politikas pasākumiem vai programmām. Tiek veicinātas starpdisciplināras pieejas, apvienojot atziņas no ekonomikas, socioloģijas, psiholoģijas, neirozinātnes un izglītības zinātnēm, un vispārīgāk – sociālajām un humanitārajām zinātnēm (SSH). Tiek stingri atbalstīta klasterizācija un sadarbība starp atlasītajiem projektiem šīs uzsaukuma tēmas ietvaros un citiem atbilstošiem projektiem.