Projektiem jāsniedz ieguldījums divos no šādiem sagaidāmajiem rezultātiem:

• Nodrošināt īstenojamus, kvalitatīvus, sadalītus un uz pierādījumiem balstītus datus politikas veidotājiem un pētniecības un inovācijas ieinteresētajām personām, lai mazinātu nodarbinātības plaisu starp personām ar invaliditāti un personām bez invaliditātes.
• Sniegt mērogojamus un replicējamus iekļaujošus uz personu vērstus pasākumus, kas risina personu ar invaliditāti situāciju saistībā ar darba tirgu tādā veidā, lai tie būtu pārnesami uz jauniem darba kontekstiem, pētot un salīdzinot to ietekmi.
• Izstrādāt inovatīvas politikas pieejas sociālās aizsardzības jomā personām ar invaliditāti, lai kompensētu ar invaliditāti saistītās izmaksas, novēršot šķēršļus to līdzdalībai un mudinot tās iesaistīties nodarbinātībā atvērtajā darba tirgū, vienlaikus garantējot tām pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām^[1] atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem (27. pants). Tomēr tikai puse no 42,8 miljoniem darbspējīgo personu ar invaliditāti ES ir nodarbinātas, kas izpaužas kā nodarbinātības plaisa, kurā tikai 51 % personu ar invaliditāti ir nodarbināti, salīdzinot ar 75 % personu bez invaliditātes^[2]. Turklāt personas ar invaliditāti ir pārlieku pārstāvētas to personu vidū, kuras nav aktīvas darba tirgū un nemeklē darbu dažādu šķēršļu dēļ, piemēram, vispārējs darbavietu nepieejamības trūkums, nepieejams transports, būvētā vide un infrastruktūra, nepietiekami vai neatbilstoši saprātīgi pielāgojumi, elastības trūkums nodarbinātībā, administratīvais slogs vai nesaderība ar invaliditātes pabalstiem.

Tādējādi ir jāizpēta un jāpārbauda jauni un inovatīvi veidi personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, lai samazinātu plaisu starp personām ar invaliditāti un personām bez tās, mazinātu nevienlīdzību un veicinātu to sociālo un ekonomisko iekļaušanu uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem. Varētu veikt ieguvumu, tostarp sabiedrībai un ekonomikai, novērtējumu, ko sniedz personu ar invaliditāti nodarbinātība.

Pētījumos (tostarp izmantojot SSH disciplīnas) būtu jāpievēršas trūkumiem un šķēršļiem, kas kavē personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, jāapkopo dati par pierādīti efektīviem pasākumiem situācijas uzlabošanai un jāsniedz rūpīga analīze par esošo politikas pasākumu, piemēram, pozitīvās diskriminācijas noteikumu, kvotu, nodarbinātības mērķu un citu, ietekmi un efektivitāti. Ir jānovērtē darba devēju loma, viņu bažas un labā prakse personu ar invaliditāti iekļaušanai darbā, kā arī iemesli, kāpēc tiek apieti pienākumi iekļaut darbā darbiniekus ar invaliditāti. Turklāt varētu pievērsties diskriminācijai pret personām ar invaliditāti pieņemšanas darbā procesā un tās ietekmei uz darba saglabāšanu.

Pētījumos būtu arī jāapkopo informācija par esošajiem pieejamas darba vides rīkiem un aprīkojumu, kā arī par saprātīgu pielāgojumu rīkiem un atbalstu darbā, kas jau tiek nodrošināts vai vēl ir nepieciešams, un to ietekmi uz personu ar invaliditāti nodarbinātību. Varētu izpētīt pieejamu digitālo pakalpojumu, digitālo prasmju un palīgtehnoloģiju, kā arī citu progresīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (AI), lomu un to potenciālu personu ar invaliditāti iekļaušanas darba tirgū veicināšanā.

Būtu jāizpēta dažādi darba veidi, kas pielāgoti bieži vien apslēptajiem personu ar invaliditāti talantiem, ņemot vērā to kompetences un spējas, invaliditātes veidu, pakāpi, dzimumu un vecumu. Varētu apsvērt pāreju no atbalstītās/aizsargātās nodarbinātības uz atvērto darba tirgu, tostarp dažādus modeļus, piemēram, pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, profesionālo izglītību un apmācību, meklējot ilgtspējīgus ceļus procesa atvieglošanai un uzturēšanai ilgtermiņā.

Personām ar invaliditāti ir augstāks nabadzības risks nepietiekamas dalības darba tirgū dēļ apvienojumā ar nepietiekamu sociālo aizsardzību un nepietiekamu kompensāciju par papildu izmaksām, kas saistītas ar invaliditāti, tostarp ģimenes aprūpi. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām atzīst tiesības uz sociālo aizsardzību un šo tiesību baudīšanu bez diskriminācijas invaliditātes dēļ (28. pants).

Tādējādi ir paredzēts, ka pētījumos tiks risināts sociālās aizsardzības jautājums visā personu ar invaliditāti dzīves laikā, iekļaujot dažādus aspektus, piemēram, invaliditātes pabalstus, iespējamos pabalstus natūrā, ar invaliditāti saistīto papildu izmaksu segšanu, pāreju uz pensijas vecumu personām ar invaliditāti vai invaliditātes iegūšanu pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas mazina stimulu vai rada šķēršļus personu ar invaliditāti nodarbinātībai atvērtajā darba tirgū. Priekšlikumos būtu jāņem vērā arī nodarbinātības statuss un iespējamā saderība ar citiem pabalstiem, piemēram, invaliditātes pabalstiem, izvairoties no pabalstu lamatām. Pabalstu lamatas ir jārisina, jo tās var atturēt personas ar invaliditāti no darba uzsākšanas, jo tās var zaudēt invaliditātes pabalstus un nonākt nabadzībā strādājošo vidū.

Datu vākšana ir būtiska, lai izprastu personu ar invaliditāti dalību nodarbinātībā, un joprojām ir izaicinājums vākt datus, kas sadalīti pa invaliditātes veidiem, dzimumu un vecumu. Tādēļ pieteikuma iesniedzēji tiek mudināti nodrošināt saskaņotu datu vākšanu, izmantojot Eurostat standartus un esošās starptautiskās jautājumu kopas savās pētniecības jomās. Pieteikuma iesniedzēji tiek mudināti iesaistīt personas ar invaliditāti un to pārstāvošās organizācijas, ieinteresētās personas, politikas veidotājus un valsts iestādes, sociālos dienestus, iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, galalietotājus un pakalpojumu sniedzējus.

Projekti tiek arī mudināti izpētīt iespējamo papildināmību ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar 2. klastera tēmu HORIZON-CL2-2025-01-TRANSFO-9: “Labā prakse personu ar invaliditāti autonomijas palielināšanai, tostarp fiziskas, garīgas, intelektuālas un maņu invaliditātes gadījumos” un 1. klastera tēmu HORIZON-HLTH-2025-03-STAYHLTH-01-two-stage: “Intelektuālās attīstības traucējumu personu un to ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošana”.

[1] ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 1. pants: Personas ar invaliditāti ietver personas ar ilgstošiem fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem. https://www.ohchr.org/en/instruments-mechanisms/instruments/convention-rights-persons-disabilities

[2] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3e1e2228-7c97-11eb-9ac9-01aa75ed71a1/language-en