Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Uzlabota nepilngadīgo aizsardzība, tostarp izmantojot uzticamākus vecuma novērtējumus un samazinot invazīvu vecuma novērtēšanas metožu izmantošanu;
• Uzlabota iestāžu pielāgošanās spēja, gatavība un sadarbība cīņā pret cilvēku tirdzniecību;
• Paplašinātas Eiropas mēroga zināšanas par vecuma novērtēšanas metožu uzticamību, precizitāti un efektivitāti.

Daudziem nepavadītiem bērniem un jauniešiem, kas ierodas pie ES ārējām robežām un meklē patvērumu, trūkst oficiālu dokumentu, kas apliecinātu viņu identitāti un vecumu. Vecuma noteikšanas metodes ir svarīgas, jo tās palīdz noteikt, piemēram, kur persona tiks sākotnēji izmitināta un kādus pakalpojumus, atbalstu un tiesiskos procesus tā saņems, lai nodrošinātu aizsardzību un, ja nepieciešams, bērnu aizsardzību.

Citos gadījumos nepilngadīgie ir cilvēku tirdzniecības (THB) noziedzīgo darbību upuri gan pāri ES ārējām robežām, gan ES iekšienē. Vēl citos gadījumos vecuma noteikšanas metodes ir nepieciešamas tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanās par bērnu aizsardzību, kriminālistikas izmeklēšanā un/vai upuru identificēšanā.

Neviena vecuma noteikšanas metode nevar piedāvāt 100% ticamību. Dažādām pieejām ir atšķirīga jutība un specifika, kā arī atšķirīgs izlases lielums un reprezentativitāte, un dažas pieejas ir balstītas uz ārpus Eiropas iegūtu zināšanu bāzi. Turklāt pastāv ievērojamas atšķirības vecuma noteikšanas metodēs. Metodēs var izmantot tik dažādas pieejas kā intervijas, psiholoģiskie novērtējumi un citas holistiskas pieejas; medicīniskas pieejas, piemēram, rentgenstarus, datortomogrāfiju, DNS metilēšanu, zobu novērojumus vai citas analīzes; citas pieejas, piemēram, attēlu analīzi; un tajās var tikt izmantots vai neizmantots mākslīgais intelekts (AI) datu analīzei.

ES regulas un European Union Asylum Agency (EUAA) vadlīnijasEASO Age assessment practices in EU+ countries: updated findings (europa.eu) https://euaa.europa.eu/sites/default/files/EASO_Age_assessment_practices_updated.pdf[, ietver drošības pasākumus un ieteikumus, piemēram, ka jāizmanto vismazāk invazīvās metodes un ka medicīniskās metodes jāizmanto kā galējo līdzekli. Turpmākus pētījumus, ziņojumus vai dokumentus ir izstrādājis arī European Migration Network^[1], Eiropas drošības jomas speciālistu tīkli inovācijām, kā arī nacionālā līmenī. Šajā temata ietvaros finansētajai darbībai būtu jāņem vērā arī šie materiāli, kā arī iepriekšējie pētījumi, tostarp, bet ne tikai, citu attiecīgo ES pamatprogrammu projektu pētījumi.

Šai koordinācijas un atbalsta darbībai nevajadzētu izstrādāt vecuma noteikšanas metodes vai tehnoloģijas. Tā vietā tā analizēs, tostarp kopā ar praktiķiem, pašreizējās un potenciālās vecuma noteikšanas metodes. Tai būtu jānovērtē un jāsalīdzina dažādu metožu zinātniskā ticamība, jutība un specifika, kā arī to potenciālie riski pamattiesībām un veidi, kā tos mazināt.

Lai gan pētījumu rezultāti neietvertu nekādus likumdošanas vai politiskus lēmumus par vecuma noteikšanas metodēm, pētījums izstrādās uz pierādījumiem balstītus rezultātus par iespējām izmantot (salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli) piemērotākus vecuma noteikšanas metožu modeļus, kas aizsargā pamattiesības, nodrošinot iekļaujošas pieejas izmantošanu, kura risina dažādas vajadzības. Šajā temata ietvaros finansēto pētījumu rezultāti veicinās spējas labāk identificēt bērnus un nepilngadīgos migrācijas, drošības, robežu pārvaldības un citos kontekstos, ievērojot ES Stratēģijas par bērna tiesībām principus^[2]. Tie arī veicinās prakses apmaiņu starp Eiropas iestādēm.

Sinerģija ar citiem Horizon Europe 3. klastera mērķiem, piemēram, “Labāk aizsargāt ES un tās iedzīvotājus pret noziedzību un terorismu” un “Katastrofām noturīga sabiedrība Eiropai”, kā arī ar Horizon Europe 2. klastera mērķiem “Iekļaujoša sabiedrība”.

[1] https://ec.europa.eu/home-affairs/networks/european-migration-network-emn_en

[2] COM(2021) 142 final.