Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Inovatīvu rīku un metodoloģiju izstrāde, lai uzraudzītu un uzlabotu risku apzināšanos sabiedrībā, integrējot dažādas kopienu perspektīvas un izmantojot progresīvas tehnoloģijas;
• Risinājumu un rīku izstrāde un ieviešana sekmīgai drošības kultūras un kopienu sabiedrības noturības palielināšanai ar konkrētiem materiāliem, vienlaikus ņemot vērā arī marginalizēto iedzīvotāju iekļaušanu un aizsardzību katastrofu scenārijos;
• Visaptverošu, iekļaujošu sagatavotības plānu izveide, kuros iesaistītas visas sabiedrības nozares un pārvaldības līmeņi, nodrošinot koordinētu un efektīvu reaģēšanu uz katastrofām (piemēram, no agrīnās brīdināšanas līdz agrīnai rīcībai), tostarp resursu trūkuma gadījumā;
• Noturīgas, adaptīvas reaģēšanas sistēmas izveide, kas uzlabo sadarbību starp valsts iestādēm, kopienām un privāto sektoru, uzlabojot vispārējo noturību pret katastrofām.

Balstoties uz visas sabiedrības un visas valdības pieeju, šai tēmai būtu jāveicina riska apzināšanās un gatavība katastrofām, izstrādājot inovatīvus rīkus, metodoloģijas un pamatnostādnes. Galvenā uzmanība jāpievērš dažādu sabiedrības un noturības perspektīvu integrēšanai, ņemot vērā cilvēkus neaizsargātās situācijās, nodrošinot iekļaujošu līdzdalību riska komunikācijas stratēģijās un izmantojot pieejamas progresīvas tehnoloģijas un procesus, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par apdraudējumiem un ievainojamību (piemēram, dzimumu, invaliditāti un citiem sociālajiem faktoriem) un spējām. Centieniem jābūt vērstiem uz tādu jaunu pieeju izstrādi un validēšanu riska uztverei un komunikācijai, kas ietver digitālās platformas, imersīvās tehnoloģijas un līdzdalības rīkus, kuri veicina iedzīvotāju iesaisti un uzvedības maiņu, kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzību. Uzvedības pētījumu atziņām būtu jāinformē projekti par efektīvām metodēm iedzīvotāju sagatavotībā, tostarp riska komunikācijā. Īpaša uzmanība jāpievērš marginalizētām vai neaizsargātām grupām neaizsargātās situācijās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai par riskiem un sagatavotības resursiem.

Lai stiprinātu gatavību katastrofām un reaģēšanas spējas visā Eiropā, ir skaidri nepieciešams inovatīvs, sadarbspējīgs risinājums, kas ļauj izstrādāt jaunas stratēģijas riska apzināšanai un katastrofu pārvaldībai. Šādam risinājumam būtu jāveicina netraucēta sadarbība starp valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām un privāto sektoru. Tam jāatbalsta visaptverošu sagatavotības plānu koprade, kas nodrošina koordinētu, stabilu, noturīgu un efektīvu reaģēšanu uz plašu katastrofu scenāriju klāstu. Šīs pieejas centrā jābūt komandvadības sistēmas integrācijai, kas ļauj centralizēti pārvaldīt informāciju, efektīvi koordinēt visus iesaistītos dalībniekus un ātri pieņemt uz datiem balstītus lēmumus ārkārtas situācijās. Piemēram, jāņem vērā centieni garantēt agrīnu rīcību, pamatojoties uz agrīno brīdināšanu.

Turklāt priekšlikumiem būtu jāstrādā pie visaptverošu, daudzu ieinteresēto personu sagatavotības plānu izveides, kuros iesaistīti visi pārvaldības līmeņi, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors un vietējās kopienas. Šajos plānos jāizveido mehānismi starpnozaru koordinācijai, efektīvam resursu sadalījumam un efektīvai lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās, kā arī jāizstrādā risinājumi un rīki, lai nodrošinātu augstāku drošības kultūru un sabiedrības noturību kopienās. Pētījumos būtu arī jāizpēta inovatīvi pārvaldības modeļi, kas uzlabo sadarbspēju un sadarbību starp dažādām vienībām. Lai stiprinātu noturību pret katastrofām, priekšlikumos jāizstrādā un jāpārbauda adaptīvas reaģēšanas sistēmas, kas uzlabo sadarbību starp valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, kopienām un uzņēmumiem. Šajās sistēmās jāiekļauj gandrīz reāllaika riska novērtēšanas rīki, digitālās simulācijas un uz scenārijiem balstīti vingrinājumi, lai uzlabotu spēju paredzēt katastrofas, reaģēt uz tām un atgūties no tām. Uz AI balstītu lēmumu atbalsta sistēmu integrācija, ņemot vērā esošos aizspriedumus, digitālā dvīņa tehnoloģijas (tostarp Destination Earth) un prognozējošā analītika varētu vēl vairāk veicināt efektīvāku, uz pierādījumiem balstītu krīzes reaģēšanu.

Paredzams, ka projekti veicinās vispārēju sabiedrības noturības uzlabošanu, veicinot sagatavotības kultūru, stiprinot kopienu vadītas katastrofu riska mazināšanas iniciatīvas, proaktīvu iesaistīšanos katastrofu seku novēršanā un mazināšanā, kā arī nodrošinot, ka visiem sabiedrības dalībniekiem ir nepieciešamie rīki un zināšanas, lai efektīvi reaģētu uz turpmākām krīzēm.

Attiecīgā gadījumā projekti var ņemt vērā Eiropas attālāko reģionu priekšrocības, kā arī īpašos izaicinājumus, ar kuriem tie saskaras, un var iekļaut šo reģionu vienības konsorcija sastāvā.

Projektiem jāveic ieinteresēto personu vai tirgus analīze un jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodoloģiju, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā un/vai attiecīgajās iestādēs.

Šajā tēmā ir stingri ieteicama starptautiskā sadarbība. Priekšlikumos jāņem vērā arī iepriekšējo katastrofu laikā gūtā pieredze un jāsaskaņo ar esošo ES politiku, pamatnostādnēm un starptautiskajām saistībām katastrofu riska mazināšanas un krīžu pārvaldības jomā. Īpaši jāņem vērā Preparedness Union Strategy iedzīvotāju sagatavotības nodaļa, piemēram, preparEU iniciatīva. Ieteicams rast sinerģiju ar projektiem no darbības dotācijām, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)^[1].