Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Integrētas vienota apdraudējuma sistēmas nākamās paaudzes daudzkārtēju apdraudējumu prognozēšanas modeļos, lai novērtētu kaskādes efektus (piemēram, karstuma viļņus, plūdus, sausumu, zemes nogruvumus, stipras lietusgāzes) un mijiedarbību starp meteoroloģiskiem, ģeofiziskiem un tehnoloģiskiem apdraudējumiem;
• Uzlabota apdraudējumu prognozēšana un reaģēšana, veicot pētījumus par modeļu integrāciju un platformu savietojamību;
• Holistisku riska un noturības rādītāju izstrāde, lai atbalstītu daudzkārtēju apdraudējumu novēršanas stratēģijas, aptverot galvenās fiziskās, ekonomiskās un sociālās sekas;
• Analīzes modeļu uzlabošana, ņemot vērā mainīgo neaizsargātības stāvokli kaskādes un kumulatīvo efektu dēļ, izmantojot skaitliskās simulācijas un eksperimentālus testus, iespējams, arī ar AI lietotņu atbalstu;
• Apkopoti uzticami dati (ar vienādu detalizācijas pakāpi un formātu) un to koplietošanas un analīzes veidi. Visu veidu sistēmu savietojamība un informācijas apmaiņa ir izšķiroša, pamatojoties uz principu "nepieciešams zināt";
• Uzlabota zināšanu un pieredzes apmaiņa par iepriekšējām ārkārtas situācijām, lai tiktu galā ar nākotnes ārkārtas situācijām, vienlaikus stiprinot starpvalstu zināšanu un datu apmaiņu starp ES valstīm, kā arī pāreju no agrīnās brīdināšanas uz agrīnu rīcību;
• Uzlabota katastrofu riska un noturības pārvaldība saistībā ar vienu vai vairākiem apdraudējumiem, izmantojot holistisku, sistēmisku un starpnozaru pieeju, kā arī ņemot vērā būtiskas pārmaiņas, piemēram, klimata pārmaiņas, digitālo transformāciju, vides un sociālekonomiskos apstākļus;
• Holistisku riska un noturības rādītāju izstrāde, lai atbalstītu daudzkārtēju apdraudējumu novēršanas stratēģijas, aptverot galvenās fiziskās, ekonomiskās un sociālās sekas;
• Risinājumos jāiekļauj fizisko, sociālo un pārvaldības sistēmu analīze, un jāņem vērā visaptveroša ES risku un apdraudējumu novērtējuma izstrāde.

Daudzveidīgu risku novērtējuma un katastrofu noturības uzlabošana ir nepieciešamība. Balstoties uz integrētu pieeju visiem apdraudējumiem, šis progress tiks sasniegts, integrējot viena apdraudējuma modeļus nākamās paaudzes prognozēšanas sistēmās, kas spēj analizēt kaskādes un kumulatīvo ietekmi. Galvenā uzmanība jāpievērš agrīnai un paredzošai rīcībai, uzlabojot izpratni par meteoroloģisko, ģeofizikālo un tehnoloģisko apdraudējumu mijiedarbību, tostarp to kopējo ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un kritisko infrastruktūru.

Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz integrētu prognozēšanas modeļu izstrādi un validāciju, kas uzlabo daudzveidīgu risku scenāriju prognozēšanu un pārvaldību, atbalsta elastību un paplašināmību, kā arī reaģēšanas koordināciju, iekļaujot reāllaika datus, AI-driven analītiku un tālizpētes tehnoloģijas. Šiem modeļiem jāveicina uzlabota apdraudējumu prognozēšana, risinot platformu savietojamības un datu apmaiņas problēmas, nodrošinot, ka dažādas apdraudējumu uzraudzības sistēmas vietējā, valsts un globālā līmenī var efektīvi sazināties un darboties sinerģijā.

Centieniem būtu arī jāizpēta reģionālo un valsts apdraudējumu brīdināšanas sistēmu savietojamība, uzlabojot globālās prognozēšanas spējas tādiem apdraudējumiem kā ekstremālu laikapstākļu izraisīti zemes nogruvumi vai kumulatīvo bojājumu modelēšana zemestrīcēm un to pēcgrūdieniem. Pētījumos jārisina nepilnības zaudējumu novērtēšanas modeļos, ņemot vērā katastrofu kaskādes un ilgtermiņa ietekmi uz infrastruktūru, būvēto vidi, piegādes ķēdēm un dažādām kopienu vajadzībām. Turklāt priekšlikumiem jāsniedz ieguldījums progresīvu rīku un metodoloģiju izstrādē, lai novērtētu vairāku apdraudējumu kopējo ietekmi uz kritisko infrastruktūru, nodrošinot, ka katastrofu riska pārvaldības stratēģijas ņem vērā savstarpējo atkarību starp nozarēm. Tam būtu jāietver uz scenārijiem balstīta stresa testēšana, digitālie dvīņi riska modelēšanai un AI-powered lēmumu atbalsta sistēmas, ņemot vērā pastāvošos aizspriedumus, lai uzlabotu noturības plānošanu tādām dzīvībai svarīgām pakalpojumu jomām kā enerģētika, ūdensapgāde, transports un telekomunikācijas.

Katastrofu riska pārvaldībā jāpiemēro holistiska, sistēmiska un transversāla pieeja, ņemot vērā klimata pārmaiņu tendences, vides degradāciju un tādus ievainojamības faktorus kā dzimums, vecums, invaliditāte un citi sociālie faktori. Šai tēmai būtu jāved pie visaptverošu riska un noturības rādītāju izveides, integrējot fiziskās, ekonomiskās un sociālās dimensijas, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus efektīvu novēršanas un pielāgošanās stratēģiju izstrādē. Varētu būt lietderīgi balstīties uz esošajām sistēmām un izmantot to priekšrocības, piemēram, Copernicus Emergency Management Service (CEMS), Destination Earth Platform vai Risk Data Hub.

Projektiem jāveic ieinteresēto pušu vai tirgus analīze un jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodoloģiju, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā un/vai attiecīgajās iestādēs.

Projekti var ņemt vērā Eiropas attālāko reģionu priekšrocības, kā arī īpašos izaicinājumus, ar kuriem tie saskaras, un var iekļaut konsorcija sastāvā vienības no šiem reģioniem.

Projektiem jāsniedz ieguldījums riska pārvaldības stiprināšanā vairākos līmeņos, veicinot sadarbību starp zinātniskajām kopienām, politikas veidotājiem, ārkārtas situāciju dienestiem un infrastruktūras operatoriem. Jāpieliek pūles, lai izmantotu iedzīvotāju radīto saturu sociālajos medijos un decentralizētās digitālajās platformās iedzīvotāju vadītai agrīnai brīdināšanai un situācijas apzināšanai. Jānodrošina saskaņotība ar ES politiku, starptautiskajiem riska samazināšanas pamatprincipiem un labāko praksi noturības plānošanā, maksimāli palielinot izstrādāto risinājumu piemērojamību un ietekmi. Preparedness Union Strategy šajā ziņā ir galvenais dokuments, un tas ietver galveno darbību par visaptveroša ES risku un draudu novērtējuma izstrādi. Ieteicams rast sinerģiju ar projektiem no darbības grantiem, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)^[1].

Attiecīgā gadījumā priekšlikumos jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kuras apvienotas zem European Open Science Cloud, kā arī dati no attiecīgajām Data Spaces. Īpašas pūles jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).