Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Inovatīvu rīku, procesu, aprīkojuma un tehnoloģiju izveide, lai uzlabotu katastrofu un ārkārtas situāciju reaģēšanas spējas dažādiem praktiķiem, kā arī aktīviem, piemēram, transportlīdzekļiem, gaisa kuģiem un smagajai tehnikai;
• Ņemot vērā esošās tehnoloģijas, autonomo dronu, robotikas un citu tehnoloģiju izstrāde, kas īpaši paredzētas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai un meklēšanas un glābšanas operācijām bīstamos apstākļos, piemēram, meža ugunsgrēku, zemestrīču un liela mēroga notikumu laikā;
• Reaģēšanas efektivitātes un drošības uzlabošana izdzīvojušajiem un ārkārtas situāciju praktiķiem, ieviešot progresīvus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus katastrofu scenārijos;
• Esošo ES līmeņa kapacitāšu, ārkārtas rezervju un krājumu vajadzību ņemšana vērā aktīvu izvietošanā un spēja tos pārvietot.

Šīs tēmas darbības joma ir inovatīvu rīku, aprīkojuma un tehnoloģiju izstrāde, lai uzlabotu glābšanas dienestu darbinieku spējas, strādājot sarežģītā un bīstamā katastrofu vidē. Izmantojot sasniegumus viedajā aizsargaprīkojumā, robotikā, autonomajās sistēmās, tālizpētē, komunikāciju un cilvēka sensoru tehnoloģijās, mērķis ir uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības un meklēšanas un glābšanas operāciju efektivitāti, drošību un lietderību, jo īpaši augsta riska scenārijos, piemēram, meža ugunsgrēkos, zemestrīcēs un liela mēroga traumu gadījumos.

Projektu pieteikumos jāizpēta inovatīvu risinājumu projektēšana, testēšana un validācija, kas spēj veikt kritiskus uzdevumus katastrofu skartajās teritorijās. Šīm tehnoloģijām jābūt pielāgotām darbam ekstremālos apstākļos, tostarp augstā temperatūrā, uz nestabila reljefa un sliktas redzamības apstākļos, un tām jābūt noderīgām visām personām neatkarīgi no to vecuma, dzimuma vai spējām. Pētījumos jārisina problēmas, kas saistītas ar autonomo navigāciju, AI vadītu lēmumu pieņemšanu, reāllaika situācijas apzināšanos un nemanāmu integrāciju ar esošajām vadības un kontroles sistēmām, ko izmanto katastrofu pārvaldībā. Jāatbalsta dažādu praktiķu sadarbība, lai veicinātu pienācīgu ieviešanu tirgū.

Jāpieliek pūles, lai uzlabotu savietojamību un datu apmaiņas iespējas starp dažādām platformām, reaģēšanas komandām un krīzes vadības sistēmām. Būtisks šī pētījuma aspekts ir šo tehnoloģiju praktiskā izvēršana un validācija, izmantojot lauka mācības un simulācijas reālos katastrofu scenārijos. Uz lietotāju orientētām projektēšanas pieejām, par prioritāti izvirzot iekļaušanu un pieejamību, jānodrošina, ka izstrādātie risinājumi atbilst glābēju operatīvajām vajadzībām katastrofu gadījumos. Projektu pieteikumos jāizstrādā vadības un kontroles risinājums, kas ļauj organizēt visas darbības, nodrošinot ātru, koordinētu un efektīvu reaģēšanu uz jebkuru katastrofu ar skaidru plānu ieviešanai pēc projekta beigām.

Projektiem jāveic ieinteresēto pušu vai tirgus analīze un jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodoloģiju, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā, kā arī attiecīgajās iestādēs. Ceļvedī jāņem vērā European Civil Protection Pool^[1] pašreizējās reaģēšanas spējas, to spēju trūkumi^[2], kā arī rescEU stratēģiskās rezerves^[3] un EU Stockpiling Strategy, lai nodrošinātu uz vajadzībām balstītu pieeju. Tādējādi projektu pieteikumos varētu apsvērt inovācijas smagākiem aktīviem, piemēram, plūdu ierobežošanai un lielas jaudas sūknēšanai, transporta vai reaģēšanas gaisa kuģiem, patversmēm un elektroģeneratoriem, sauszemes ugunsdzēsības transportlīdzekļiem un ugunsdzēsības helikopteriem.

Turklāt projektu pieteikumos jāapsver ētiskās, juridiskās un sociālās sekas, kas saistītas ar autonomo tehnoloģiju izvēršanu ārkārtas reaģēšanā. Lai veicinātu šo inovāciju atbildīgu un efektīvu izmantošanu, jārisina tādi jautājumi kā datu privātums, kiberdrošība, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzība, sabiedrības akceptēšana un atbilstība regulatīvajiem ietvariem.

Projektiem jāsniedz ieguldījums Eiropas katastrofu reaģēšanas spēju stiprināšanā, nodrošinot praktiķus ar moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas uzlabo to spēju droši un efektīvi darboties dzīvībai bīstamā vidē. Jānodrošina saskaņotība ar ES politiku un starptautisko labāko praksi, lai maksimāli palielinātu izstrādāto risinājumu mērogojamību un pielietojamību reālajā dzīvē. Preparedness Union Strategy šajā ziņā ir galvenais dokuments. Ieteicams rast sinerģiju ar projektiem no darbības dotācijām, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)^[4].