Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Paātrināta augsta TRL (Technology Readiness Level) līmeņa katastrofu riska risinājumu ieviešana dažādās nozarēs;
• Veicināta inovatīvu tehnoloģiju integrācija esošajās katastrofu novēršanas, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas sistēmās;
• Veicināta ieinteresēto personu sadarbība, lai mērogotu pārbaudītus risinājumus un uzlabotu noturību;
• Novērsti šķēršļi izvēršanai, nodrošinot progresīvu DRS tehnoloģiju pieejamību un lietojamību;
• Stiprināta uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, demonstrējot un validējot augsta TRL līmeņa risinājumus reālās situācijās;
• Veicināta civilās drošības pētījumu rezultātu redzamība.

Šīs tēmas mērķis ir veicināt plašu augsta TRL (tehnoloģiskās gatavības līmeņa) katastrofu riska risinājumu (DRS) ieviešanu un integrāciju dažādās nozarēs, uzlabojot sabiedrības noturību pret dažādiem apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām. Uzsvars tiek likts uz šķēršļu pārvarēšanu to izvēršanā, pieejamības nodrošināšanu un sadarbības stiprināšanu starp ieinteresētajām personām, lai veicinātu inovāciju pārņemšanu. Projektiem būtu jāveicina augsta TRL risinājumu ieviešana valsts un privātā sektora organizācijās, kas iesaistītas katastrofu riska pārvaldībā, izstrādājot stratēģijas inovatīvu DRS tehnoloģiju mērogošanai un komercializācijai, lai nodrošinātu to efektīvu nonākšanu pie galalietotājiem. Tiem arī jādemonstrē, kā šīs tehnoloģijas var papildināt vai aizstāt esošās katastrofu gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas sistēmas, izstrādājot integrētus pārvaldības un koordinācijas modeļus dažādās nozarēs un līmeņos katastrofu gatavībai, reaģēšanai un seku likvidēšanai daudzu apdraudējumu un kaskādes risku scenāriju sadarbspējas standartos, kā arī vadlīnijas jaunu risinājumu integrēšanai valsts un Eiropas civilās aizsardzības sistēmās. Projektam īpaši jāsadarbojas un jāatbalsta citi katastrofu noturības projekti, veicinot to rezultātu pārņemšanu, kā arī jāizpēta, kā veidot sinerģijas ceļus ar citiem gatavības grantiem, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP) finansēšanas konkursu, kas ietilpst Union Civil Protection Mechanism (UCPM).

Izvēršanas šķēršļu novēršana ir izšķiroša, tostarp tehnisko, regulatīvo, finansiālo un sociālo šķēršļu identificēšana un mazināšana, kas kavē progresīvu risinājumu pārņemšanu, vienlaikus nodrošinot pieejamību un lietojamību dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, pirmās palīdzības sniedzējiem, vietējām iestādēm, kā arī kopienām un personām neaizsargātās situācijās. Projektiem arī jādemonstrē augsta TRL risinājumu efektivitāte reālajā vidē, izmantojot liela mēroga izmēģinājuma projektus un demonstrācijas, radot pamatotus pierādījumus, lai atbalstītu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu un optimizētu katastrofu riska mazināšanas stratēģijas. Iniciatīvās jāņem vērā UCPM^[1] kapacitātes trūkumi, jāsaskaņo tās ar ES katastrofu noturības mērķiem un jābalstās uz esošajām programmām, nodrošinot sinerģiju ar attiecīgo politiku, finansēšanas mehānismiem un tehnoloģiskajām ekosistēmām. Par vadošo dokumentu īpaši jāizmanto Preparedness Union Strategy privātā un publiskā sektora sadarbības nodaļa. Priekšlikumos ieteicams iekļaut digitālos rīkus, uz AI balstītu analītiku, digitālos dvīņus, piemēram, Destination Earth, IoT lietojumprogrammas un citas jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu katastrofu gatavību un reaģēšanu.

Priekšlikumos jābūt stratēģijai, kā veicināt projekta un tā rezultātu redzamību plašākai sabiedrībai, lai parādītu Eiropas civilās drošības pētniecības potenciālu (politiskā sfēra, privātais sektors, iedzīvotāji). Kā piemērus tam var izmantot European Civil Protection Forum un European Commission Disaster Risk Management Knowledge Centre platformu.

Šajā tēmā dzimumu aspekta (dzimuma un sociālā dzimuma analīze) integrācija pētniecības un inovācijas saturā jārisina tikai tad, ja tas ir būtiski saistībā ar pētniecības darba mērķiem.