Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Klimata drošības scenāriju identificēšana un prioritāšu noteikšana, izvērtējot kaskādes un kombinētos riskus dažādās nozarēs;
• Uzlabotu rīku, tehnoloģiju un uz datiem balstītu risinājumu izstrāde un validācija klimata un vides risku prognozēšanai, krīžu pārvarēšanai un pielāgošanās pasākumiem, tostarp riska analīzes un novērtēšanas rīki, laikapstākļu brīdinājumi un prognozes;
• Uzlabotu rīku un tehnoloģiju izstrāde un validācija klimata izraisītu katastrofu novērtēšanai un uzraudzībai, vienlaikus sniedzot riska informāciju par pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumiem;
• Stiprināta sadarbība ar ieinteresētajām personām, nodrošinot galalietotāju iesaisti prasību definēšanā, kā arī klimata drošības risinājumu testēšanā un validācijā;
• Jaunu riska pārvaldības rīku, tehnoloģiju un datu izstrāde un validācija, tuvinot tos darbības videi. Prioritāte jāpiešķir vietējā un reģionālā līmeņa riska pārvaldības un klimata pielāgošanās darbam;
• Pirmskrīzes analīze un pēckrīzes situācijas apzināšana saistībā ar tādām klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām (plūdi, ugunsgrēki, zemes nogruvumi, karstuma viļņi u. c.);
• Uzlabota starptautiskā sadarbība, politikas integrācija un sabiedrības informētība, lai uzlabotu klimata drošības noturību un gatavību. Stiprināt tīklus labākās prakses apmaiņai un atbalstīt Preparedness Union Strategy un Sendai Disaster Risk Reduction Framework starptautisko dimensiju.

Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums ar būtiskām drošības sekām globālā, reģionālā un vietējā līmenī. Tās saasina riskus dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, bioloģiskajā daudzveidībā, veselības aprūpē, robeždrošībā, ekonomikā, finanšu stabilitātē, transportā, telekomunikācijās un iedzīvotāju pārvietošanā, izraisot smagas sociālekonomiskās sekas un destabilizējot kopienas. Pieaugošā ar klimatu saistīto katastrofu biežums un intensitāte izceļ steidzamu nepieciešamību pēc holistiskas, ilgtermiņa stratēģijas klimata drošības risināšanai, integrējot riska novērtējumu, krīžu pārvaldību un pielāgošanās pasākumus, vienlaikus izmantojot apdrošināšanas nozares pieredzi.

Lai gan uz datu analīzi balstīti klimata pakalpojumi ir sasnieguši augstu uzticības līmeni lietotāju vidū, to pielietojums civilajā drošībā joprojām ir nepietiekami attīstīts. Priekšlikumiem būtu jātiecas izstrādāt metodoloģijas, rīkus un tehnoloģijas, kas uzlabo situācijas apzināšanos gan pirms krīzes (pirmskrīzes posmā), gan pēc krīzes (pēckrīzes posmā), ļaujot lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem reaģēt efektīvi. Pētījumiem jākoncentrējas uz prioritāro klimata drošības scenāriju definēšanu ES, galveno ieinteresēto personu identificēšanu un būtisku rādītāju noteikšanu pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Pūliņi jāvirza uz plūdu, zemes nogruvumu, meža ugunsgrēku un citu klimata izraisītu katastrofu ietekmes izpratni un mazināšanu. Tas ietver uzlabotu metožu un modeļu izstrādi risku novēršanai un samazināšanai, agrīnai atklāšanai, ārkārtas reaģēšanas taktikai un glābšanas darbiem ekstremālos apstākļos. Kaskādes efektu un kombinēto katastrofu izpēte ir kritiski svarīga, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem. Šajā skatījumā priekšlikumiem jābalstās uz European Climate Risk Assessment (EUCRA^[1]) un konsolidētajiem valstu riska novērtējumiem^[2], kā arī jārod sinerģija ar projektiem, kas izvēlēti līdzīgai ES misijai: Adaptation to Climate Change tēmai^[3]. Gan European Preparedness Union Strategy, gan European Water Resilience Strategy, gan gaidāmais European Climate Adaptation Plan kalpo kā politikas vadlīnijas.

Jāizstrādā daudzveidīgi klimata un vides drošības scenāriji, ko atbalsta inovatīvi, uzticami rīki, kuri izmanto vairākus datu avotus, nodrošinot visaptverošu un adaptīvu reakciju. Priekšlikumos jāintegrē arī kosmosa programmas komponenti, piemēram, Copernicus un Galileo, lai uzlabotu datu precizitāti un krīzes reaģēšanas spējas. Stingram uzsvaram uz starptautisko sadarbību būtu jāveicina zināšanu apmaiņa, jāuzlabo politikas integrācija un jādalās ar labāko praksi. Priekšlikumiem jāatbalsta transnacionālā sadarbība ES ietvaros, jāveicina uzlaboti datu apmaiņas mehānismi un jāsaskaņo darbība ar globālām iniciatīvām, piemēram, Sendai Disaster Risk Reduction Framework. Spēju veidošanas pasākumi, lai stiprinātu noturību pret ar klimatu saistītiem drošības apdraudējumiem un nodrošinātu koordinētu pieeju vissliktāko klimata scenāriju risināšanai, kā norādīts Niinistö ziņojumā^[4].

Projekti var ņemt vērā Eiropas attālāko reģionu priekšrocības, kā arī īpašos izaicinājumus, ar kuriem tie saskaras, un konsorcija sastāvā var iekļaut vienības no šiem reģioniem.

Attiecīgajos gadījumos priekšlikumiem jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kuras apvienotas zem European Open Science Cloud, Copernicus, Destination Earth, kā arī dati no attiecīgajām Data Spaces. Īpaši pūliņi jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Attiecīgajos gadījumos finansētie projekti tiek aicināti sadarboties ar European Commission's Joint Research Centre, lai veiktu papildu reāla mēroga testēšanu Reaction Wall un HopLab iekārtās, kas atrodas European Laboratory for Structural Assessment (ELSA).