Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažu vai visu turpmāk minēto rezultātu sasniegšanā:

• Kritisko infrastruktūru operatoriem un iestādēm ir pieejami efektīvi, pielāgojami, noturīgi un uzticami rīki un procesi, kas nodrošina vai uzlabo to attiecīgo aktīvu un darbību virtuālās un fiziskās stresa noturības pārbaudes;
• Kritiskajām vienībām ir plašāka un dziļāka izpratne par to tehniskajām un darbības ievainojamībām un adaptīvajām spējām, uzlabojot scenāriju izstrādi un stresa noturības pārbaudes;
• Attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejamas sistēmas, kas ļauj veikt paziņošanu un sadarbību stresa apstākļos;
• Kritiskās vienības ir labāk sagatavotas izmeklēšanai pēc incidentiem, tostarp datu vākšanai, analīzei un uzlabotai mācīšanās procesa nodrošināšanai, pārvaldībai un drošai apmaiņai ar informāciju;
• Ir izstrādātas uzlabotas darbības procedūras, tostarp incidentu pārvaldība un mācību programmas.

Kritisko vienību noturība ir ārkārtīgi svarīga, jo traucējumi šajās sistēmās var radīt būtiskas sekas visai ekonomikai, sabiedrības veselībai, drošībai vai aizsardzībai. Šīs sistēmas, kas ir atbildīgas par būtisku pakalpojumu sniegšanu mūsdienu sabiedrībai, kļūst arvien sarežģītākas un savstarpēji saistītas, padarot tās neaizsargātas pret dažādiem apdraudējumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, fiziskiem uzbrukumiem, darbības traucējumiem, cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām.

Šīs tēmas mērķis ir veicināt kritiskās infrastruktūras stresa testēšanu, nodrošinot specializētus rīkus un metodoloģijas, kā arī atbalstot validāciju. Tas ļaus identificēt un pārbaudīt tehniskās un operatīvās ievainojamības, informēt par efektīviem risinājumiem šo risku mazināšanai, kā arī atvieglos datu vākšanu un analīzi, lai uzlabotu noturības plānus, kas jāizstrādā katrai kritiskajai vienībai. Balstoties uz iepriekšējos pasākumos gūtajām atziņām, galvenais mērķis ir izveidot stabilākus un visaptverošākus stresa testēšanas protokolus, tādējādi nodrošinot kritiskās infrastruktūras uzticamību un integritāti.

Piedāvātie risinājumi cita starpā var atbalstīt simulāciju un modelēšanu, vairāku apdraudējumu un vairāku draudu scenāriju izstrādi, datu analītiku, tostarp ģeotelpiskās informācijas, Digital Twins, risku un adaptīvo spēju novērtēšanu, kā arī cilvēkfaktoru ietekmi.

Šiem risinājumiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie būtu iekļaujoši un pieejami, ņemot vērā dažādu lietotāju un ieinteresēto personu vajadzības. Risinājumiem jāļauj veikt elastīgu konfigurāciju, ņemot vērā draudu un apdraudējumu mainīgo dabu. Ja iespējams, tiem jābūt arī pielāgojamiem dažādām nozarēm un jāatbalsta stresa testēšana dažādos vides un ģeogrāfiskajos apstākļos, tostarp darbībai skarbos un attālos apvidos. Turklāt tiem jāatbilst attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem un jāļauj izstrādātos rīkus piemērot pašreizējā režīmā, ņemot vērā apstrādātās informācijas jutīgumu un konfidencialitāti.

Jāparedz koordinācija starp veiksmīgajiem priekšlikumiem šajā tēmā un projektiem, kas finansēti saskaņā ar HORIZON-CL3-2025-01-INFRA-01: Open topic for improved preparedness for, response to and recovery from large-scale disruptions of critical infrastructures un HORIZON-CL3-2025-01-INFRA-02: Open topic for role of the human factor for resilience of European critical entities, lai izvairītos no dublēšanās, kopīgi izmantotu resursus un izmantotu savstarpējo papildināmību un iespējas lielākas ietekmes panākšanai.

Šajā tēmā dzimumu dimensijas (dzimuma un dzimtes analīzes) integrācija pētniecības un inovācijas saturā ir jārisina tikai tad, ja tas ir būtiski saistībā ar pētniecības centienu mērķiem.

Attiecīgos gadījumos finansētie projekti tiek aicināti sadarboties ar European Commission's Joint Research Centre, lai veiktu papildu reāla mēroga testēšanu Reaction Wall un HopLab ietvaros European Laboratory for Structural Assessment (ELSA).