Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos rezultātos:

• To potenciālo jauno drošības risku identificēšana un analīze, kas saistīti ar inovatīvām tehnoloģijām, kuras tiek ieviestas pilsētu un piepilsētu vidē;
• Inovatīvi un mūsdienīgi rīki, lai identificētu un mērītu pārmaiņas pilsētu un piepilsētu teritorijās, ko izraisījusi zaļā pārkārtošanās, ciktāl tās skar drošību un iespējamās noturības pieejas;
• Tādu pasākumu pārbaude, kas vērsti uz potenciālo drošības un aizsardzības risku, apdraudējumu un izaicinājumu novēršanu, kuri rodas teritorijās, kurās tiek izmantotas zaļās tehnoloģijas;
• Ieguldījums izpratnes veidošanā un sabiedrības piekrišanā attiecībā uz zaļās pārkārtošanās drošības un aizsardzības aspektiem;
• Tiek izvērtēta jauno un topošo tehnoloģiju izraisīto incidentu ietekme, tostarp vides un klimata riski;
• Tiek analizēti zaļo tehnoloģiju piegādes ķēžu drošības, aizsardzības un noturības aspekti, tostarp tehnoloģiskā un resursu atkarība, kā arī to saskaņošana ar Eiropas stratēģiskās autonomijas principu;
• Iestādes un kritisko infrastruktūru operatori tiek nodrošināti ar efektīvām novērtēšanas metodoloģijām jaunu un topošu tehnoloģiju drošai un aizsargātai ieviešanai un integrēšanai pilsētu un piepilsētu teritorijās.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds pasaulei, un zaļā pārkārtošanās ir kritiska ES stratēģijas sastāvdaļa, lai samazinātu un mazinātu to ietekmi, kā arī veicinātu Eiropas konkurētspēju. Šī pieeja ir arī daļa no centieniem pārveidot Eiropu par modernu, resursu ziņā efektīvu, noturīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tomēr jaunu un topošu tehnoloģiju strauja ieviešana, piemēram, bet ne tikai: zaļie un tīklam pieslēdzami jumti un sienas, saules enerģijas iekārtas, elektromobiļu uzlādes stacijas, enerģijas krātuves, viedie sensori un novērošanas sistēmas, zaļā transporta sistēmas, dabā balstīti vai citi ilgtspējīgi vai atkārtoti izmantojami būvmateriāli, vai specifiski infrastruktūras risinājumi, var radīt drošības riskus, izmantojot jaunas savstarpējās atkarības, tostarp mantoto infrastruktūru, ieviesto risinājumu uzkrāšanos vai citādi radīt jaunus potenciālus nezināma mēroga un izcelsmes riskus un apdraudējumus.

Šajā tēmā iesniegtajiem priekšlikumiem būtu jāizpēta ilgtspējīgu un videi draudzīgu tehnoloģiju integrācija pilsētu un piepilsētu teritorijās, lai identificētu un izpētītu fiziskos un kiberdraudus un ievainojamības, kas izriet no šīs parādības, tostarp, bet ne tikai: akumulatoru ugunsgrēkus, toksiskas noplūdes, elektriskās strāvas triecienus, strukturālo integritāti, toksiskos atkritumus, datu privātumu, zemes apsaimniekošanas traucējumus, tostarp potenciālo negatīvo ietekmi uz dabisko vidi vai sociālo un kopienas spriedzi. Priekšlikumos būtu jāņem vērā arī ļaunprātīgas piekļuves, programmatūras un datu manipulācijas un pārvaldības sistēmu ļaunprātīgas izmantošanas draudi, kas potenciāli var izraisīt kaitējumu veselībai, dzīvības zaudēšanu, kaitējumu videi vai ekonomiskos zaudējumus neatkarīgi no tā, vai nodoms ir noziedzīgs, vandālisms, hibrīduzbrukums vai kas cits.

Šī pētījuma galvenais mērķis ir informēt operatorus, pirmās palīdzības sniedzējus un iestādes par to, kā mazināt riskus, uzlabot to sagatavotību un uzlabot to reakciju uz potenciāliem incidentiem. Atpazīstot jaunos draudus, vajadzētu būt iespējams novērst lielu incidentu rašanos, un negadījuma gadījumā nodrošināt efektīvas stratēģijas, vadības ieteikumus, procesus un metodoloģijas, lai reaģētu un atgūtos. Pētījumam būtu jāsniedz ieteikumi, kas ir pielāgoti dažādām kopienām un konteksta vajadzībām, piemēram, tām, kurām ir atšķirīgi sociālekonomiskie profili, pielāgoti dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem, lai identificētu un mazinātu fiziskos un kiberdraudus un ievainojamības. Proaktīva pievēršanās galvenajiem drošības un aizsardzības riskiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, palīdzēs nodrošināt šo tehnoloģiju nākotni, veidot sabiedrības uzticēšanos un veicināt to plašu pieņemšanu, ko pamato uz pierādījumiem balstīta drošības un aizsardzības politika.

Ierosinātajam pētījumam būtu jāsniedz visaptveroša izpratne par adaptīvajām spējām, riskiem un ievainojamībām, kas saistītas ar zaļajām tehnoloģijām, kā arī praktiski ieteikumi šo risku mazināšanai un to drošas, noturīgas un drošas ieviešanas nodrošināšanai, vienlaikus izmantojot dabā balstītus risinājumus un ievērojot bioloģiskās daudzveidības principus. Tādējādi tas veicinās noturīgas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, kurā zaļo tehnoloģiju priekšrocības var tikt pilnībā realizētas, vienlaikus samazinot to potenciālos riskus un negatīvo ietekmi.

Šajā tēmā dzimumu dimensijas (dzimuma un dzimuma analīzes) integrācija pētniecības un inovācijas saturā būtu jārisina tikai tad, ja tas ir būtiski saistībā ar pētniecības darba mērķiem.