Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 353 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-11 22:20 UTC ES dati: 2026-09-11 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🛡️ Drošība un aizsardzība

Mērķtiecīgas inovatīvas spējas kritisko vienību noturībai pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tostarp hibrīdiem scenārijiem

Civilā drošība sabiedrībai 2026 · HORIZON-CL3-2026-01

Sākt pieteikumu ↗ Konkursa apraksts ↗ Atvērsies ES iesniegšanas sistēma. Vajadzīgs bezmaksas EU Login konts. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2026-11-05 — vēl 54 dienas
Kam der👥 Vajag konsorciju
inovācijas darbība
Finansējums9 milj. €
≈ 2 granti
Viens grants4,5 milj. €
TRL6–7
💶 vienreizējs maksājums🔁 dalīs grantus tālāk

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažu vai visu turpmāk minēto rezultātu sasniegšanā:

  • Uzlabota izpratne par kritisko vienību sistēmiskajām ievainojamībām, tostarp fiziskajām, digitālajām, darbības un starpnozaru dimensijām, saskaroties ar saliktiem dabas un cilvēka izraisītiem katastrofu riskiem;
  • Esošo pasākumu, kas vērsti pret potenciāliem NaTech riskiem, pārbaude;
  • Uzlabotu tehnoloģisko risinājumu demonstrēšana, kas uzlabo publisko un privāto kritisko pakalpojumu sniedzēju spēju sagatavoties sarežģītiem, vairāku apdraudējumu scenārijiem, tostarp kaskādes vai hibrīdiem NaTech notikumiem, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem;
  • Kopīgu platformu un operatīvo rīku ieviešana dinamiskai riska novērtēšanai un lēmumu atbalstam starp valsts iestādēm, pirmās palīdzības sniedzējiem un kritiskās infrastruktūras operatoriem traucējošu notikumu laikā;
  • Stiprināti daudzlīmeņu un pārrobežu sadarbības satvari integrētai ārkārtas situāciju un nepārtrauktības pārvaldībai, nodrošinot vienmērīgu koordināciju starp nozarēm, pārvaldības līmeņiem un jurisdikcijām.

Ko jādara

Nesenās kombinētās un kaskādes veida katastrofas ir apliecinājušas steidzamu nepieciešamību stiprināt kritisko vienību noturību pret plašu apdraudējumu spektru, tostarp gan cilvēka izraisītiem incidentiem, gan dabas notikumiem, piemēram, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un vētrām, kā arī dabas apdraudējumu izraisītām tehnoloģiskām (NaTech) avārijām, ieskaitot hibrīdus scenārijus. Galvenās infrastruktūras neaizsargātību pastiprina to pieaugošā savstarpējā atkarība un risku sistēmiskā izplatīšanās dažādās nozarēs un pāri robežām. Šajā kontekstā būtisko pakalpojumu uzraudzības, aizsardzības un nepārtrauktības nodrošināšana ir kļuvusi par pamatu sabiedrības noturības saglabāšanai un uzlabošanai.

Šīs tēmas mērķis ir atbalstīt mērķtiecīgu augsto tehnoloģiju spēju izstrādi un demonstrēšanu, kas novērš konkrētas sagatavotības, darbības un atjaunošanas nepilnības kritisko vienību[1] noturībā daudzu apdraudējumu un NaTech apstākļos. Tā aicina virzīties tālāk par vispārīgiem noturības satvariem uz nozarei specifiskiem, savietojamiem un modulāriem tehnoloģiskiem un pārvaldības risinājumiem, kurus var izvietot un testēt reālistiskos darbības apstākļos.

Priekšlikumiem jābūt balstītiem uz esošajiem riska novērtējumiem un jāizmanto gūtā pieredze no nesenajiem traucējošajiem notikumiem. Sagaidāms, ka tie nodrošinās izmērāmus uzlabojumus gan tehnoloģiskajā, gan organizatoriskajā noturībā, identificējot un prioritizējot kritiskās spēju nepilnības, jo īpaši tur, kur var rasties kaskādes un starpnozaru riski. Paralēli jāizstrādā adaptīvās nepārtrauktības plānošanas un lēmumu pieņemšanas rīki, lai uzlabotu situācijas apzināšanos, atbalstītu dinamisku reaģēšanas koordināciju un uzturētu pakalpojumu nepārtrauktību strauji mainīgos krīzes scenārijos.

Priekšlikumos jādemonstrē arī pārrobežu un vairāku dalībnieku koordinācijas mehānismi, izmantojot simulācijas vai testēšanu reālā darbības vidē, iesaistot valsts iestādes, neatliekamās palīdzības dienestus un kritisko pakalpojumu sniedzējus vai reprezentatīvu vidi, kurā kritiskā infrastruktūra ir īpaši pakļauta daudzu apdraudējumu riskiem.

Tiek veicināta starptautiskā sadarbība, jo īpaši reģionos ar pārrobežu infrastruktūru vai kopīgām neaizsargātībām. Darbībās pienācīgi jāņem vērā attiecīgie ES tiesiskie un politikas satvari, un sagaidāms, ka tajās tiks risināti visi piemērojamie apsvērumi, kas pausti Resilient Infrastructure un Disaster-Resilient Society for Europe mērķu ievadā.

Jāparedz koordinācija starp veiksmīgajiem priekšlikumiem šajā tēmā un projektiem, kas finansēti saskaņā ar HORIZON-CL3-2025-01-INFRA-01: Open topic for improved preparedness for, response to and recovery from large-scale disruptions of critical infrastructures un HORIZON-CL3-2025-01-INFRA-02: Open topic for role of the human factor for resilience of European critical entities, kā arī HORIZON-CL3-2024-DRS-01-04: Hi-tech capacities for crisis response and recovery after a natural-technological (NaTech) disaster , lai izvairītos no dublēšanās, dalītos ar resursiem un izmantotu savstarpējo papildināmību un iespējas lielākas ietekmes panākšanai.

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ valstu vai dalībnieku ierobežojums ⚑ Copernicus/Galileo obligāts ⚑ drošības ierobežojumi

  • valstu vai dalībnieku ierobežojums. Daļa valstu vai organizāciju veidu šajā konkursā NEDRĪKST piedalīties — teksts tos nosauc.
  • Copernicus/Galileo obligāts. Ja projekts lieto satelītu datus, tiem jābūt no ES sistēmām Copernicus, Galileo vai EGNOS.
  • drošības ierobežojumi. Projekts var skart klasificētu informāciju vai prasīt drošības praktiķu dalību — papildu procedūras un ierobežojumi.

Saskaņā ar „ierobežojumiem attiecībā uz kontroli inovācijas darbībās kritisko tehnoloģiju jomās”, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, vienības, kas reģistrētas kādā no atbilstīgajām valstīm, bet kuras tieši vai netieši kontrolē Ķīna vai Ķīnā reģistrēta juridiska persona, nav tiesīgas piedalīties šajā darbībā.

Šī tēma paredz, ka kā saņēmēji tajā iesaistās vismaz 3 attiecīgie praktiķi no ES dalībvalstīm vai asociētajām valstīm. Atkarībā no iesniegtā konkrētā priekšlikuma šiem praktiķiem būtu jāpārstāv viens vai vairāki no šādiem portfeļiem:

  • kritiskās infrastruktūras operators,
  • par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgā iestāde,
  • civilās aizsardzības iestāde,
  • pirmās palīdzības sniedzēju organizācijas vai aģentūras,
  • iestāde, kas atbild par NaTech (dabas apdraudējuma izraisītu tehnoloģisku) notikumu pārvaldību,
  • tiesībaizsardzības iestādes vai privāti uzņēmumi, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras drošību.

Šiem dalībniekiem pieteikuma iesniedzējiem pieteikuma veidlapā ir jāaizpilda tabula „Informācija par drošības jomas praktiķiem” ar visu pieprasīto informāciju, ievērojot veidni, kas sniegta iesniegšanas IT rīkā.

Ja projektos tiek izmantoti uz satelītiem balstīti Zemes novērošanas, pozicionēšanas, navigācijas un/vai saistītie laika noteikšanas dati un pakalpojumi, saņēmējiem ir jāizmanto Copernicus un/vai Galileo/EGNOS (papildus var izmantot arī citus datus un pakalpojumus).

aprakstīts B pielikumā Darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Īpašie nosacījumi

aprakstīts [konkrētajā darba programmas tēmā]

Dažas darbības, kas izriet no šīs tēmas, var ietvert klasificētas pamatinformācijas izmantošanu un/vai ar drošību saistītu rezultātu (EUCI un SEN) radīšanu. Lūdzu, skatiet attiecīgos noteikumus Vispārīgo pielikumu B iedaļā "Drošība — ES klasificēta un sensitīva informācija".

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.