Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Izstrādātas pielāgotas izglītības programmas jaunākajām paaudzēm, iekļaujot digitālos rīkus un spēļošanu, lai uzlabotu izpratni par katastrofām un iesaisti;
• Stiprināta sabiedrības noturība, aktīvi iesaistot jaunākās paaudzes, iedzīvotājus un vietējās iestādes katastrofu sagatavotības un reaģēšanas iniciatīvās;
• Veicināta sadarbības pētniecība, kas integrē jauniešu perspektīvas un kopienas iesaisti, sekmējot noturīgāku sabiedrību katastrofu un krīžu priekšā;
• Uzlabota bērnu, jauniešu un citu mazaizsargātu grupu noturība un uzvedība pirms ar klimatu saistītām katastrofām un veselības ārkārtas situācijām, to laikā un pēc tām;
• Apmācības un izglītības rīki, lai iesaistītu jauniešus un citas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas sagatavotībā un krīžu pārvarēšanā.

Šī tēma ir vērsta uz sabiedrības noturības stiprināšanu, aktīvi iesaistot jaunākās paaudzes katastrofu sagatavotībā, reaģēšanā un seku likvidēšanā, izmantojot digitālās inovācijas, izglītību un sabiedrības līdzdalību. Projektiem ir jāizstrādā pielāgoti inovatīvi risinājumi, kuros integrēti digitālie rīki, spēļošana un interaktīvas mācību metodes, lai uzlabotu izpratni par katastrofām, riska uztveri un reaģēšanas spējas jaunāko paaudžu vidū. Šīm iniciatīvām ir jāsniedz iespējas jaunākajām paaudzēm^[1] kļūt par aktīvām noturības veidošanas dalībniecēm, nodrošinot tām nepieciešamās zināšanas un līderības prasmes.

Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu, jauniešu un citu mazaizsargātu grupu uzvedībai pirms ar klimatu saistītām katastrofām un ārkārtas situācijām veselības jomā, to laikā un pēc tām. Lai uzlabotu uz sabiedrību balstītu noturību un nodrošinātu jauniešu viedokļu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesos, prioritāte jāpiešķir līdzdalības pieejām, tostarp jauniešu vadītām iniciatīvām, pilsoniskajai zinātnei un digitālās iesaistes platformām. Šīm pieejām jāseko intersekcionālai metodei, kas ņem vērā jauniešu (augošo) heterogenitāti. Jāņem vērā labākā prakse no citām programmām.

Priekšlikumiem jākoncentrējas arī uz jauno tehnoloģiju – piemēram, mākslīgā intelekta, virtuālās un paplašinātās realitātes, sociālo mediju analītikas un nopietno spēļu – izmantošanu, lai iesaistītu jauniešus katastrofu sagatavotībā un krīzes reaģēšanā. Turklāt jāizpēta inovatīvas komunikācijas stratēģijas, lai uzlabotu jauniešu līdzdalību, jo īpaši ar digitālo tehnoloģiju un sociālo mediju starpniecību. Lai pārbaudītu un pilnveidotu šīs pieejas, jāizstrādā praktiski piemēri, tostarp izmēģinājumprojekti un reālās dzīves gadījumu izpēte.

Priekšlikumos jāizpēta metodes jauniešu datu savienošanai ar krīzes vadības komandām, praktiķiem un iestādēm, nodrošinot, ka viņu ieguldījums tiek efektīvi integrēts ārkārtas reaģēšanas sistēmās. Apmācības un izglītības rīki jāizstrādā tā, lai iesaistītu jauniešus un citas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas sagatavotībā un krīzes vadībā, veicinot ilgtermiņa noturību.

Projektiem jāveic ieinteresēto personu vai tirgus analīze, kā arī jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodoloģiju, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā un/vai attiecīgajās iestādēs.

Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalsts un iesaiste ir būtiska, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Veicinot sadarbīgu pētniecību un jauniešu vadītas iniciatīvas, projektiem jāsniedz ieguldījums inovatīvās un iekļaujošās noturības stratēģijās, kas atbilst ES politikai katastrofu riska mazināšanas, izglītības, digitālās pārveides un civilās aizsardzības jomā. Priekšlikumos jānodrošina sinerģija ar esošajām iniciatīvām un sistēmām, piemēram, Preparedness Union Strategy nodaļu par iedzīvotāju sagatavotību, Erasmus+ un European Solidarity Corps, kā arī Sendai Disaster Risk Reduction Framework. Ieteicams rast sinerģiju ar projektiem no darbības dotācijām, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)^[2].