Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 628 no 628; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 356 Gaidāmie: 265 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-14 22:21 UTC ES dati: 2026-09-14 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🛡️ Drošība un aizsardzība gaidāms

Lēmumu atbalsta sistēmas uzlabošana katastrofu krīzēm: jauno tehnoloģiju izmantošana civilās gatavības un krīžu pārvaldības pilnveidošanai

Civilā drošība sabiedrībai 2027 · HORIZON-CL3-2027-01

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-11-04 — vēl 415 dienas
atvērs 2027-05-05
Kam der👥 Vajag konsorciju
inovācijas darbība
Finansējums9 milj. €
≈ 3 granti
Viens grants3 milj. €
TRL7–8
💶 vienreizējs maksājums🔁 dalīs grantus tālāk

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

  • Lēmumu atbalsta sistēmu izstrāde katastrofu krīžu situācijām, izmantojot gandrīz reāllaika datus no notikumu vietas, lai uzlabotu situācijas izpratni un reaģēšanu;
  • Tādu sistēmu izveide, kas paredzētas civilās gatavības stiprināšanai, kuras uzlabo darbības efektivitāti un reaģēšanas laiku, nodrošinot savlaicīgu un efektīvu dažādu katastrofu scenāriju pārvaldību, tostarp no agrīnās brīdināšanas līdz agrīnai rīcībai;
  • Uzlabotu datu analīzes un lēmumu pieņemšanas rīku integrācija, lai atbalstītu iestādes un pirmās palīdzības sniedzējus katastrofu situācijās.

Ko jādara

Šī tēma ir vērsta uz esošo lēmumu atbalsta sistēmu uzlabošanu katastrofu krīžu gadījumos, integrējot jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu civilo sagatavotību un krīžu pārvaldību. Mērķis ir pilnveidot esošo sistēmu iespējas, padarot tās uzticamākas, pielāgojamākas un efektīvākas, iekļaujot uzticamas AI tehnoloģijas, kas nodrošina pārredzamību, atbildību un ētisku lēmumu pieņemšanas procesu. Projektiem jātiecas nodrošināt ātrāku un pamatotāku rīcību katastrofu scenārijos.

Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz tādu progresīvu sistēmu izveidi, kas paredzētas civilās sagatavotības stiprināšanai, palīdzot iestādēm un reaģētājiem savlaicīgi un efektīvi pārvaldīt dažādas katastrofu situācijas. Šīm sistēmām jāizmanto moderni AI rīki, lai apstrādātu lielus datu apjomus, sniedzot praktiski izmantojamas atziņas, kas uzlabo lēmumu pieņemšanu kritiskos brīžos, piemēram, no agrīnās brīdināšanas līdz agrīnai rīcībai. Uzsvars jāliek uz progresīvas datu analīzes un prognozēšanas modelēšanas integrēšanu, lai paredzētu katastrofu attīstību un vadītu intervences, vienlaikus nodrošinot, ka sistēmas ir pārredzamas, izskaidrojamas un balstītas uz uzticamības, iekļaujošas un dzimumjutīgas, kā arī ētiskas AI izmantošanas un drošu AI izvietošanas principiem.

Projektiem jāveic ieinteresēto pušu vai tirgus analīze un jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodoloģiju, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā un/vai attiecīgajās iestādēs.

Turklāt testēšanas centriem šajā pētniecībā jāspēlē būtiska loma, palielinot savu kapacitāti jauno tehnoloģiju izmēģināšanai un validēšanai, atbalstot efektīvākas civilās sagatavotības un krīžu reaģēšanas spējas.

Sagaidāmais rezultāts ir tādu sistēmu izveide, kas ne tikai uzlabo darbības efektivitāti un reaģēšanas laiku, bet arī veicina labāku sadarbību starp ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem. Tas ietver dronu integrēšanu ar valsts neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem, viedajām satiksmes sistēmām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai uzlabotu uz datiem balstītu katastrofu sagatavotību un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām, nodrošinot efektīvu koordināciju un ātrāku lēmumu pieņemšanu vietējām iestādēm.

Projektiem jāsniedz ieguldījums arī lēmumu atbalsta sistēmu lietojamības un pieejamības uzlabošanā dažādiem lietotājiem, nodrošinot to vieglu integrāciju katastrofu pārvaldības sistēmās un efektīvu izmantošanu dažādās krīzes situācijās. Risinājumiem jāatbilst ES vadlīnijām par AI ētiku[1] un noturības veidošanu, nodrošinot, ka tie papildina esošās civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības iniciatīvas, vienlaikus veicinot inovācijas katastrofu riska mazināšanā. Preparedness Union Strategy šajā ziņā ir būtisks dokuments. Ieteicams analizēt UCPM[2] kapacitātes nepilnības un rast sinerģiju ar projektiem no darbības dotācijām, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)[3].

Šajā tēmā dzimumu dimensijas (dzimuma un dzimumu analīzes) integrācija pētniecības un inovāciju saturā jārisina tikai tad, ja tas ir būtiski saistībā ar pētniecības darba mērķiem.

Attiecīgā gadījumā priekšlikumos jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kas apvienotas zem European Open Science Cloud, Copernicus, Destination Earth, kā arī dati no attiecīgajām Data Spaces. Īpašas pūles jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ valstu vai dalībnieku ierobežojums ⚑ Copernicus/Galileo obligāts ⚑ drošības ierobežojumi

  • valstu vai dalībnieku ierobežojums. Daļa valstu vai organizāciju veidu šajā konkursā NEDRĪKST piedalīties — teksts tos nosauc.
  • Copernicus/Galileo obligāts. Ja projekts lieto satelītu datus, tiem jābūt no ES sistēmām Copernicus, Galileo vai EGNOS.
  • drošības ierobežojumi. Projekts var skart klasificētu informāciju vai prasīt drošības praktiķu dalību — papildu procedūras un ierobežojumi.

Saskaņā ar „ierobežojumiem attiecībā uz kontroli inovācijas darbībās kritiskajās tehnoloģiju jomās”, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, tiesību subjekti, kas reģistrēti atbilstīgā valstī, bet kurus tieši vai netieši kontrolē Ķīna vai Ķīnā reģistrēts tiesību subjekts, nav tiesīgi piedalīties šajā darbībā.

Ievērojot ierobežojumus Eiropas sakaru tīklu aizsardzībai.

Piemēro šādus papildu atbilstības kritērijus:

Šajā tematikā ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās, kā labuma guvējiem, vismaz 2 iestādēm, kas atbild par katastrofu risku vai krīzes komunikācijuIestādes, kas atbild par katastrofu risku un krīzes komunikāciju, ietver valsts līmenī darbojošās publiskās iestādes, kurām ir tiesību aktos noteikti pienākumi katastrofu riska pārvaldības jomā. Tas ietver valsts civilās aizsardzības iestādes, kā arī citas institūcijas, kas ar atbilstošiem tiesību vai administratīvajiem aktiem var apliecināt oficiālu pilnvarojumu izstrādāt, koordinēt vai īstenot katastrofu riska novēršanas, gatavības, reaģēšanas vai krīzes komunikācijas pasākumus. un 2 vietējo vai reģionālo iestāžu pārstāvjiem, kas atbild par reaģēšanu uz katastrofām, no vismaz 3 dažādām ES dalībvalstīm vai asociētajām valstīm. Šiem dalībniekiem pieteikuma veidlapā ir jāaizpilda tabula „Informācija par drošības jomas praktiķiem” ar visu pieprasīto informāciju, ievērojot iesniegšanas IT rīkā sniegto veidni.

Ja projektos tiek izmantoti uz satelītiem balstīti Zemes novērošanas, pozicionēšanas, navigācijas un/vai saistītie laika noteikšanas dati un pakalpojumi, labuma guvējiem ir jāizmanto Copernicus un/vai Galileo/EGNOS (papildus var izmantot arī citus datus un pakalpojumus).

aprakstīts B pielikumā Darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Īpašie nosacījumi

aprakstīts [konkrētajā darba programmas tēmā]

Dažas darbības, kas izriet no šīs tēmas, var ietvert klasificētas pamatinformācijas izmantošanu un/vai ar drošību saistītu rezultātu (EUCI un SEN) radīšanu. Lūdzu, skatiet attiecīgos noteikumus Vispārīgo pielikumu B iedaļā "Drošība — ES klasificēta un sensitīva informācija".

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.