Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Virtuālās un paplašinātās realitātes apmācību izmantošana liela mēroga un pārrobežu katastrofu simulēšanai, uzlabojot katastrofu pārvaldības gatavību un reaģēšanas spējas;
• Dažādu krīzes scenāriju izstrāde, izmantojot VR/AR tehnoloģiju, nodrošinot visaptverošu, praktisku apmācību pieredzi neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekiem, pirmās palīdzības sniedzējiem un lēmumu pieņēmējiem;
• Stiprināta pirmās palīdzības sniedzēju un lēmumu pieņēmēju spēja pārvaldīt liela mēroga, pārrobežu katastrofu scenārijus, izmantojot progresīvas, tehnoloģijās balstītas apmācību programmas;
• Uzlabota zināšanu/pieredzes apmaiņa par iepriekšējām ārkārtas situācijām, lai tiktu galā ar turpmākām ārkārtas situācijām, vienlaikus stiprinot starpvalstu zināšanu un datu apmaiņu starp ES valstīm, kā arī no agrīnās brīdināšanas līdz agrīnai rīcībai.

Šīs tēmas darbības joma ir vērsta uz gatavības uzlabošanu liela mēroga pārrobežu katastrofām, izmantojot progresīvas apmācību metodikas, tostarp virtuālās realitātes (VR) un paplašinātās realitātes (AR) simulācijas un digitālos dvīņus. Mērķis ir uzlabot katastrofu seku likvidētāju un ārkārtas situāciju vadības personāla gatavību un reaģēšanas spējas, nodrošinot visaptverošu, tehnoloģijās balstītu apmācību pieredzi, kas atdarina sarežģītus katastrofu scenārijus.

Projektu pieteikumos jāizstrādā un jāvalidē inovatīvi uz VR/AR balstīti krīzes simulācijas modeļi, kas spēj precīzi attēlot dažādas liela mēroga katastrofu situācijas, tostarp pārrobežu apdraudējumus, piemēram, meža ugunsgrēkus, plūdus, zemestrīces un rūpnieciskās avārijas. Šajās simulācijās jāiekļauj gandrīz reāllaika dati, ar AI vadīta scenāriju pielāgošana un vairāku lietotāju mijiedarbības iespējas, lai nodrošinātu reālistiskus, augstas ietekmes apmācību vingrinājumus. Īpaša uzmanība jāpievērš šo apmācību platformu savietojamībai, ļaujot dažādu reģionu un valstu neatliekamās palīdzības dienestiem sadarboties kopīgos gatavības vingrinājumos. Ieteikumiem, kuros ņemtas vērā uz dzimumu līdztiesību vērstas pieejas, arī vajadzētu uzlabot krīzes simulācijas, ņemot vērā dažādas vajadzības un pieredzi.

Pētījumos būtu arī jāizpēta, kā digitālās apmācību vides var uzlabot situācijas izpratni, lēmumu pieņemšanu un koordināciju starp katastrofu pārvaldības un attiecīgajām iestādēm. Lai maksimāli palielinātu mācību rezultātus un pielāgošanos mainīgiem krīzes scenārijiem, kas saistīti ar iepriekšējām tēmām (piemēram, biometrija un ilgstoši traucējumi, vai visas sabiedrības drošība, vairāku apdraudējumu tēma utt.), jāapsver spēļošanas metožu, ar AI vadītu koučinga sistēmu un reāllaika snieguma novērtēšanas integrācija.

Turklāt projektu pieteikumos galvenā uzmanība jāpievērš zināšanu un pieredzes apmaiņas mehānismu stiprināšanai starp ES dalībvalstīm, izstrādājot transnacionālas apmācību sistēmas un krīzes vadības protokolus, koordinējoties ar UCPM Training Programme^[1]. Tas ietver digitālo platformu un sadarbības tīklu izveidi, lai veicinātu no pagātnes ārkārtas situācijām gūto atziņu apmaiņu, sekmējot nepārtrauktu katastrofu seku likvidēšanas stratēģiju uzlabošanu.

Projektiem jāveic ieinteresēto personu vai tirgus analīze un jāizstrādā ceļvedis vai plāns izstrādāto metodiku, atziņu un tehnoloģiju ieviešanai nozarē, pētniecības un inovāciju kopienā un/vai attiecīgajās iestādēs.

Jāpievēršas arī ētiskiem, juridiskiem un sociāliem aspektiem, kas saistīti ar visaptverošu apmācību tehnoloģiju izmantošanu, nodrošinot atbilstību datu aizsardzības noteikumiem un maksimāli palielinot sabiedrības uzticēšanos šo rīku ieviešanai. Uzticēšanās attiecas arī uz rīku drošību, kam jāietver atbilstoši pasākumi noturībai pret jauniem kriptogrāfiskiem apdraudējumiem. Projektiem jābūt saskaņotiem ar spēkā esošo ES katastrofu riska mazināšanas politiku un starptautisko labo praksi, lai nodrošinātu izstrādāto risinājumu praktisko pielietojamību un mērogojamību. Preparedness Union Strategy šajā ziņā ir galvenais dokuments. Tās galvenā darbība “Izstrādāt ES apmācību katalogu un platformu gūtajām atziņām” un esošās platformas ir jāņem vērā pieteikumā. Ieteicams analizēt UCPM^[2] kapacitātes nepilnības un rast sinerģiju ar projektiem no darbības dotācijām, piemēram, Knowledge for Action in Prevention & Preparedness (KAPP)^[3].

Attiecīgā gadījumā projektu pieteikumos jāizmanto dati un pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot European Research Infrastructures, kas apvienotas European Open Science Cloud, Copernicus, Destination Earth, kā arī datus no attiecīgajām Data Spaces. Īpaši jācenšas nodrošināt, lai šīs tēmas kontekstā radītie dati būtu FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).