Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažos vai visos turpmāk minētajos rezultātos:

• Kritiski svarīgas infrastruktūras operatoriem un iestādēm ir uzlabojusies izpratne par atvērtā pirmkoda izlūkošanu (OSINT) un tās potenciālo ietekmi uz to darbības drošību;
• Ir izstrādāts un attiecīgajām ieinteresētajām personām pieejams rīkkopa OSINT kartēšanai, tostarp uzlabotai analīzei un risku identificēšanai;
• Kritiski svarīgas infrastruktūras operatoriem un iestādēm ir uzlabojusies reaģēšana uz incidentiem, ārkārtas rīcības plāni un darbības nepārtrauktības modeļi;
• Potenciāli kaitīgas OSINT informācijas izņemšana no publiskās vides, lai novērstu/kavētu sagatavošanos uzbrukumiem un uzbrukumu mēģinājumus pret kritiski svarīgām vienībām, tostarp "vientuļā vilka" un hibrīddraudu scenārijus;
• Ir izstrādātas izpratnes veicināšanas kampaņas un mācību programmas kritiski svarīgo vienību darbiniekiem.

Ļaunprātīga atvērtā pirmkoda izlūkošanas (OSINT) izmantošana ir zināma problēma un metode, ko likumpārkāpēji izmanto, lai iegūtu personisku, profesionālu un oficiālu vai tehnisku informāciju par subjektiem un to darbiniekiem, lai nekavējoties plānotu nelikumīgas darbības vai izmantotu to piekļuvei sensitīvākiem datiem, izmantojot sociālās inženierijas metodes, piemēram, mērķtiecīgu datu pikšķerēšanu. Lai gan atsevišķa informācija var šķist nekaitīga, tās kritiskā masa apvienojumā ar argumentāciju un lielu datu bloku automatizētu apstrādi var atklāt būtiskas ievainojamības un iespējamos uzbrukuma vektorus. Šis darbības veids rada īpašas bažas kritisko infrastruktūru operatoriem un iestādēm, jo to var izmantot sensitīvas informācijas apkopošanai, potenciālo aizsardzības nepilnību identificēšanai, drošības pasākumu, piemēram, kameru un sensoru atrašanās vietu, atklāšanai vai mērķtiecīgai vēršanai pret personām ar īpašām piekļuves tiesībām, lai organizētu sarežģītākus un kaitīgākus uzbrukumus. OSINT var izmantot arī, lai netieši kavētu kritisko infrastruktūru darbību, vācot informāciju un ietekmējot to piegādes ķēdes.

Šajā tēmā iesniegtajos priekšlikumos jāanalizē publiski pieejamās informācijas veids, apjoms un pieejamība, kā arī tās lietderība naidīgu darbību plānošanā pret kritiskiem subjektiem un to pakalpojumiem. Tajos arī jāizvērtē OSINT loma iekšējo personu identificēšanā un vervēšanā, identitātes zādzībās, uzdošanās par citu personu vai psiholoģisko operāciju, piemēram, ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanās vai dezinformācijas, uzsākšanā. Turklāt jāpievēršas AI datu apstrādes ietekmei uz OSINT potenciāla ļaunprātīgu izmantošanu. Jāaptver visi potenciālie OSINT avoti, tostarp, bet ne tikai, sociālie mediji, tiešsaistes forumi, mākoņresursi, publiskie reģistri un datubāzes, likumīgi pieejami deep web un dark web dati, ģeotelpiskā informācija, kā arī papīra arhīvi publiskajā domēnā ar rasējumiem, ārkārtas reaģēšanas plāniem vai tamlīdzīgiem dokumentiem. Priekšlikumos īpaši jāapsver scenāriji, kas ietver hibrīddraudus un vientuļos uzbrucējus, un jāizstrādā rīki un izpratnes veicināšanas kampaņas šādu draudu mazināšanai.

Priekšlikumiem jābalstās uz citu attiecīgo projektu rezultātiem un rīkiem, tos pielāgojot, optimizējot un integrējot, kad tas ir nepieciešams, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku projekta rezultātu TRL. Paredzams, ka projekta darbības laikā šajā tēmā finansētie priekšlikumi sadarbosies ar Europol Innovation Lab, tostarp validējot rezultātus, ar mērķi veicināt inovāciju turpmāku ieviešanu tiesībaizsardzības iestāžu kopienā.

Šajā tēmā dzimumu dimensijas (dzimuma un sociālā dzimuma analīze) integrācija pētniecības un inovāciju saturā jārisina tikai tad, ja tas ir būtiski saistībā ar pētniecības centienu mērķiem.