• Būtiska procesu dekarbonizācija (mērot pēc SEG emisiju samazinājuma visā sistēmā) ar plašu pielietojamību un ekonomisko dzīvotspēju.
• Pārejas veicināšana no fosilajiem energoresursiem:
  • zema/vidēja siltumenerģijas pieprasījuma nodrošināšanai, ieviešot uz atjaunojamiem resursiem balstītas alternatīvas un siltuma paaugstināšanu.
  • Augstas temperatūras procesiem, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas elektrificētiem un hibrīdiem augstas temperatūras procesiem, kā arī augstas temperatūras enerģijas uzkrāšanu.
• Tīras enerģijas izmantošana tiek veicināta, izmantojot inovatīvus progresīvus materiālus, sistēmu koncepcijas un tehnoloģijas enerģijas integrācijai un enerģijas uzkrāšanai, atbalstot noturību pret energoapgādes svārstībām
• Būtisku enerģijas ietaupījumu un integrētas enerģētikas sistēmu un ražošanas procesu pārvaldības apvienojums

Lielākajai daļai procesu apstrādes rūpniecībā ir nepieciešams ievērojams enerģijas patēriņš, kas pašlaik rada būtiskas CO2 emisijas šajās nozarēs. CO2 pēdas nospiedumu var samazināt, izmantojot vairākus pasākumus, piemēram, elektrifikāciju vai citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, enerģijas pieprasījuma samazināšanu, energoefektivitātes palielināšanu un enerģijas integrāciju. Šīs tēmas mērķis ir panākt nozīmīgus soļus CO2 pēdas nospieduma samazināšanā, izmantojot tehnoloģiskas inovācijas, vismaz par 20 %.

Būtiska problēma atjaunojamo energoresursu izmantošanā ir to svārstīgums laika gaitā. Projektiem tas jāņem vērā un jāizstrādā risinājumi, kas vērsti uz energoefektivitāti un ietver jaunas uzglabāšanas tehnoloģijas, kuras ir nozīmīgas apstrādes rūpniecībai. Tīra pieprasījuma pārvaldība, pielāgojot ražošanas grafikus elektroenerģijas piegādei no atjaunojamiem avotiem, neietilpst šī konkursa darbības jomā.

Situācijās, kad pilnīga elektrifikācija nav īstenojama vai konkurētspējīga pārskatāmā nākotnē, izšķiroša nozīme ir ilgtspējīgiem hibrīdrisinājumiem. Šie risinājumi uzlabo elastību, ļaujot nozarēm pārvaldīt pieejamās cenas ziņā pieņemamas atjaunojamās elektroenerģijas mainīgumu, kam vidējā termiņā paredzamas ievērojamas svārstības. Piemēram, priekšsildīšanas procesos var izmantot no fosilā kurināmā brīvus enerģijas avotus, tādus kā saules siltums, ģeotermālais siltums, siltumsūkņi, pretestības vai indukcijas sildīšana un elektriskie katli. Šim sākotnējam posmam var sekot turpmāka sildīšana, sākotnēji izmantojot uz fosilo kurināmo balstītas metodes, un vēlāk pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem balstītiem sadegšanas procesiem, lai sasniegtu nepieciešamās procesa temperatūras.

Lai uzlabotu noturību, enerģijas plūsmu uztveršanai, uzglabāšanai un pārvaldībai jābūt pielāgotai apstrādes rūpniecības vajadzībām. Tas var ietvert pētniecību un inovācijas drošu un ilgtspējīgu inovatīvu progresīvo materiālu jomā (latentai vai jutīgai) enerģijas uzglabāšanai, piemēram, fāzes maiņas materiālus un siltuma uzglabāšanu, izmantojot ķīmiskos enerģijas nesējus, kas nav E-fuels.

Priekšlikumiem šajā tēmā būtu jāpievēršas vairākiem no šiem aspektiem:

• Sasniegumi atjaunojamo energoresursu izmantošanā ražošanas procesos ar uzlabotu energoefektivitāti.
• Integrētas enerģētikas sistēmas ar jauniem uzglabāšanas elementiem, lai nodrošinātu vienmērīgu rūpnīcu darbību, neskatoties uz enerģijas pieejamības svārstībām no atjaunojamiem avotiem.
• Risinājumi zemas/vidējas temperatūras (100–500 °C) enerģijas ievadei energoietilpīgās nozarēs, tostarp hibrīdrisinājumi un pakāpeniska fosilo enerģijas nesēju izmantošanas samazināšana.
• Risinājumi augstas temperatūras (> 500 °C) enerģijas ievadei energoietilpīgās nozarēs, tostarp augstas temperatūras elektroenerģijas darbināmi procesi un augstas temperatūras enerģijas uzglabāšana.
• Augstas veiktspējas izolācijas materiālu un jaunu inovatīvu progresīvo materiālu pielietošana, kas var uzlabot siltuma uztveršanu, uzglabāšanu un atgūšanu, jo īpaši mērogojamiem augstas temperatūras lietojumiem. Šādiem materiāliem būtu jāsamazina kritisko izejvielu izmantošana, nodrošinot efektīvu pārstrādi.

Projektiem jāietver demonstrējumi izmēģinājuma mērogā, vēlams reālā rūpnieciskā vidē, lai validētu piedāvātās tehnoloģijas un procesus reālos rūpnieciskos apstākļos.

Priekšlikumiem, kas saistīti ar inovatīvu progresīvo materiālu izstrādi, būtu jāpievēršas visbūtiskākajām nepilnībām, uz kurām jākoncentrējas no materiālu projektēšanas līdz tehnoloģiju ieviešanai, un jānodrošina atbilstošas atgriezeniskās saites cilpas starp dažādiem posmiem, lai virzītu uz priekšu inovatīvus risinājumus, kurus var viegli ieviest. Mērogojamība un lietojuma/rūpniecības prasības ir jāņem vērā jau inovācijas procesa sākumā.

Ieteicams iekļaut GHG avoidance methodology^[1], un tajā jāsniedz detalizēts bāzes scenāriju un prognozētā emisiju samazinājuma apraksts.

Priekšlikumos jāiekļauj biznesa pamatojums un izmantošanas stratēģija, kā norādīts šīs mērķa sadaļas ievadā, uzsverot, kā priekšlikums kalpos mērķim veicināt rūpnieciskās dekarbonizācijas tehnoloģiju piegādes ķēdi Eiropā. Kā projekta rezultāts ir jāizstrādā detalizēts izmantošanas plāns, tostarp provizoriski mērogojamības, komercializācijas un ieviešanas plāni (priekšizpēte, biznesa plāns un finanšu modelis), norādot iespējamos privātā un publiskā finansējuma avotus (piemēram, Innovation Fund, InvestEU un kohēzijas politikas fondus). Jāizklāsta sociālā un ietekme uz vidi, kā arī ietekme uz darba vietu (tostarp prasmes un organizatoriskās pārmaiņas).

Šī tēma īsteno kopīgi programmētās Eiropas partnerības Processes4Planet un Innovative Advanced Materials for the EU.